Neuzglabā pārtiku spilgtos traukos un neliec visus traukus mikroviļņu krāsnī

"Vissvarīgākais pirms uzglabāšanas trauka iegādes ir izlasīt produkta marķējumu!" uzsver Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikuma Pārtikas produktu ražošanas un ēdināšanas nodaļas vadītāja Iveta Austruma. Tik vienkārši un reizē nozīmīgi tas ir! "Trauks jāizmanto tikai tādiem nolūkiem, kam paredzēts, un to garantē ražotājs. Piemēram, no marķējuma sapratīsim, vai varam likt trauku mikroviļņu krāsnī, saldētavā." Ja nav marķējuma, bet vēlies pārbaudīt, vai trauku droši var izmantot mikroviļņu krāsnī, Iveta iesaka metodi: "Traukā ielej ūdeni, un ievieto to 2–3 sekundes mikroviļņu krāsnī. Ja, izņemot trauku, tas ļoti stipri sakarsis, labāk šādu trauku neizmantot."

Un, otrkārt, liela nozīme ir arī paša pārtikas produkta iepakojumam, piemēram, tam jābūt ūdensnecaurlaidīgam, izturīgam, ar barjeras īpašībām, lai aizsargātu pašu produktu un nelaistu cauri vielas, kas kaitīgas veselībai un varētu ietekmēt produktu. "Tāpēc ideālā variantā visus produktus uzglabāt oriģinālajā iepakojumā," norāda speciāliste.

Ja vienreiz nepareizi lietosim ēdienu uzglabāšanas traukus, nekas slikts nenotiks. "Taču, ja regulāri izmantojam trauku citā veidā, nekā tas paredzēts, tad mainās trauka fizikālie radītāji un tas var atstāt ietekmi uz veselību, var pat saasināt saslimšanas," stāsta speciāliste. "Iesaku izvēlēties pazīstamus zīmolus, neskatoties uz cenu. Jo plastmasa lētāka, jo zemāka tās kvalitāte, ražošanā tiek izmantotas lētas izejvielas. Plastmasa uzsūc smaržas, smakas. Ja jauns trauks jau ir ar savu aromātu, labāk tādu neiegādāties, tas arī liecina par sliktas kvalitātes izejvielām," norāda Iveta Austruma. Tādi paši nosacījumi ir arī par krāsām. "Labāk neiegādāties spilgtas krāsas traukus, jo, lai iegūtu krāsas spilgtumu, ražošanas procesā plastmasai pievienotas krāsvielas. Un būtiski – jo mīkstāka plastmasa, jo trauki ātrāk nolietosies un saskrāpēsies. Tad plastmasa sāk izdalīt kaitīgas vielas un noskrāpētās plastmasas daļiņas nokļūst ēdienā," stāsta speciāliste.

Pēc viņas teiktā, lai izvēlētos veselībai mazāk kaitīgu plastmasu, jāatšifrē tās otrreizējās pārstrādes kods. "Uz plastmasas priekšmetiem to veido trīsstūris no savstarpēji savienotām bultiņām, kuram pa vidu ir cipars no 1 līdz 7 vai arī lielo burtu kombinācija, piemēram, PS, PP vai PETE. Jābūt uzmanīgiem, ja parādās cipars 6 un apzīmējums PC – tas ir polistrols. Lietojot šos traukus pārtikas produktiem, kuru temperatūra pārsniedz +55 grādus, no polistrola var izdalīties stirols, kas organismā pārveidojas par stirola oksīdu un ir toksisks. Tāpat arī ftalāti un bisfenols A atdarina hormonus, ko mūsu organismā ražo vairogdziedzeris, aizkuņģa dziedzeris. Organisms neatšķir, vai hormons ir īsts vai mākslīgs, tāpēc var pārtraukt izstrādāt dabiskos hormonus. Ftalāti un bisfenols A var izraisīt arī neauglību. Ir pētījumi, kas atklāj, ka šo vielu nonākšana organismā ietekmē cukura diabēta veidošanos. Protams, uzreiz šīs vielas nekādas pārmaiņas neizraisīs, bet pēc gadiem var rasties veselības problēmas," skaidro Iveta Austruma.

Pēc speciālistes domām, ēdiena sastāvdaļu uzglabāšanai vislabāk izmantot traukus no dabīga materiāla, piemēram, māla, stikla, koka, kas nav ķīmiski apstrādāts. "Šādi materiāli ir mazāk kaitīgi dabai, un ar ēdienu neveidojas ķīmiski savienojumi. Kā arī – svarīgi izvēlēties traukus ar ekomarķējumu, kas garantē to, ka trauks ražots videi draudzīgā veidā," norāda Iveta Austruma.

Gatavu produktu uzglabāšanai izmanto traukus, kas nelaiž cauri skābekli (jo saskare ar skābekli ir galvenais pārtikas produktu bojāšanās iemesls), pasargā ēdienu no smaržām un kuru virsma nereaģē ar skābēm un sāli, kas ir produktu sastāvā. Tieši šī iemesla dēļ gatavos produktus nedrīkst uzglabāt čuguna un alumīnija traukos. "Labi ir nerūsējošā tērauda trauki. Šajos traukos gatavos produktus var uzglabāt vairākas dienas, jo nerūsējošais tērauds nereaģē ar skābi. Ļoti labi būtu, ja katliņam varētu izmantot divus maināmus vākus – plastmasas un stikla. Stikla vāku izmanto, ēdienu gatavojot, bet plastmasas vāku – uzglabājot pārtiku ledusskapī."

Tā kā lielveikalos lielākajā izvēlē ir tieši plastmasas uzglabāšanas trauki, tad nereti izvēlamies tos. Iveta Austruma norāda, ka pirms trauka iegādes jāizlasa marķējums, kur jābūt norādei, kam konkrētais trauks paredzēts. "Ir arī plastmasas trauki, kuros nedrīkst uzglabāt sālījumus un marinādes, citos nedrīkst uzglabāt taukainus produktus, vēl citus nedrīkst likt ledusskapī."
Plastmasas traukos nevajag likt karstus produktus, jo karstums var mainīt materiāla struktūru. Ir plastmasas trauki, kuru vāciņā ir atvere, kas nodrošina tvaika izkļūšanu no trauka. "Tādos plastmasas traukos ēdienu var arī sasaldēt, tiem ir hermētiski noslēgts vāciņš, kas produktu pasargā no skābekļa piekļuves un izžūšanas, bet saldētavā tiek ierobežota mitruma piekļuve."

Tomēr plastmasas trauki nav mūžīgi un pēc noteikta laika tos jāmaina. "Aktuāls ir jautājums par polimēriem – bisfenolu A, kuru izmanto 11 un 18,9 litru polikarbonāta pudeļu ražošanā. Jebkuras plastmasas materiālu iepakojumos notiek plastmasas migrācija. Tieši tādēļ izstrādātas īpašas prasības un noteikumi par atļaujamajām migrācijas robežām pārtikas apritē izmantojamām plastmasām, tai skaitā polikarbonāta plastmasas izstrādājumiem."

Iveta Austruma skaidro, ka plastmasas traukus un citu iesaiņojumus marķē ar cipariem no viens līdz septiņi. "Grafiski tie attēloti trijstūrīšos ar cipara un/vai burtu kombināciju. Cipars norāda uz iepakojuma materiāla veidu, bet trijstūra simbols paskaidro, ka tas ir reģenerējams un/vai pārstrādājams." Šīs zīmes der zināt arī mums, "lai saprastu, kādas plastmasas iesaiņojumā produkts ievietots, un izvairītos no riskantākajiem savienojumiem".