Rudens ir tas laiks, kad mieloties ar gardiem, veselīgiem un mežos atrodamiem lazdu riekstiem. Citiem tie tā garšo, ka lazda tiek iestādīta pat savā dārziņā. Bet, ko darīt ar lazdu riekstiem un kā tos uzglabāt, lai saglabātos ilgākam laikam? Atbildi vaicājām šefpavārei Inai Poliščenko un portāla "Riekstotāji.lv" veidotājai Sandrai Stabingei. Turklāt – padalījāmies ar "Tasty.lv" uzticamās lasītājas Sanitas atmiņu stāstu.

Lazdas ir viena no populārākajām riekstaugu grupām Latvijā. Parastā lazda Latvijā ir izplatīts krūms, kas ļoti bieži “iesējas” izcirtumos. To lielākoties paveic putni. Lazdas ir 2–8 metru augsti krūmi.

Lazdu rieksti – bērnības garša


"Lazdu rieksti ir manas bērnības garša, tiesa nenogatavojušies, zaļi, ar baltiem kodoliem un mazliet skābu noti. Ome mēdza kaltēt tos maizes krāsnī vai uz mūrīša, bet neatceros, kad tie būtu sagaidījuši jauno gadu. Es noteikti nevarēju sagaidīt, kad tie nogatavosies, un čiepu pa saujai. Riekstus parasti atveda mamma vai tētis, kad atgriezās no komandējuma Rīgā. Un tie parasti bija tirgū pirkti lazdu rieksti no Gruzijas. Ak, kas tie bija par svētkiem! Ome gan gribēja taisīt riekstu bulciņas un sazin vēl kaut kādus mīklas izstrādājumus, bet es, apbruņojusies ar āmuru, šķēlu pušu riekstus un ēdu tāpat. Es krāju izlobītos riekstus kaudzītē, lai varētu apēst visus, bet brālis man tos čiepa.

Paaugos un tad riekstus jau varēja nopirkt izlobītus, bet tie negaršoja ne uz pusi tik saldi kā bērnībā. Manā virtuvē rieksti ir viens no produktiem, kas atrodams vienmēr, jo tos izmantoju gan cepot dažādus našķus, gan vienkārši ieberot kabatā, jo brokastis neēdu, bet, braucot tramvajā, esmu vāvere.

Esmu grauzdējusi, kapājusi un malusi, lai pagatavotu slaveno tortes "Cielaviņa" repliku, esmu gatavojusi alvu un baklavu, esmu pievienojusi pesto, maizei un salātiem, taču vislabāk rieksti garšo, kad ir čaumalās un pašam tas kodols jādabū," atmiņās par lazdu riekstiem stāstā dalās "Tasty.lv" lasītāja Sanita.

Ieteikums no šefpavāres Inas Poliščenko:

  • Pēc nolasīšanas riekstus nemaz nevar uzreiz likt glabāšanā, tie ir jāžāvē. Proti, tos izklāj uz paplātēm, kurās ieklāj cepamo papīru, novieto gaišā, labi vēdināmā telpā uz pāris dienām. Ja riekstus uzreiz liks traukos glabāt, būs vēl aizvien mitrums produktā, kā rezultātā rieksti ātri sabojāsies un tiem būs nepatīkama, pliekana garša.
  • Pēc kaltēšanas tos ber maisos. Un tad gan labāk glabāt kādā telpā, kur nav spožs apgaismojums, kā arī tur, kur telpas temperatūra nav mainīga. Protams, svarīgi, lai telpā vai plauktā netiktu glabāti vēl dažādi citi produkti ar stipru aromātu.
  • Ilgāk rieksti glabāsies ar visu čaumalu, bet, ja tos izloba, tad glabā hermētiski noslēgtā traukā.

"Riekstotāji.lv" padoms:

"Riekstotāji.lv" veidotāja Sandra Stabinge iesaka: "Ar Latvijā lasītiem riekstiem pirmā lieta, kas jādara, tie ir jāatlasa un jānoliek nost tie, kas ir bojāti. Tad jāparūpējas par to, lai rieksti būtu izžuvuši, ne pārkaltuši, jo tiklīdz ir mitrums, tā rodas pelējumus. Un pelējums nu nekādi nav vajadzīgs, jo veidojas visādas nelāgas vielas."

Viņa piekodina, ka rieksti glabājot jāsargā no tiem, kas tos arī iekāro. Bioloģiski audzētus riekstus labprāt izvēlas peles un pārtikas kodes.

Runājot par temperatūru: ja riekstus vēlas glabāt divus, trīs gadus, tad, protams, ka nedaudz zemākā temperatūrā tie uzglabāsies ilgāk. "Ja rieksts ir čaulā, tad daba pati ir parūpējusies par to, lai aizsargātu tā kodoliņu no oksidēšanās. Jo, tiklīdz iztīra kodoliņu, piekļūst gaiss, kā piekļūst gaiss pie eļļām, tā sākās oksidācijas process. Un šis oksidācijas process dažādiem riekstiem, atkarībā no tā, kādas ir eļļas, notiek dažādos ātrumos. Lazdu rieksti tik ātri neoksidējas, daudz ātrāk oksidējas lobīti valrieksti un ciedru rieksti," stāsta eksperte.

Viņa papildina sacīto: "Katrs izdomā glabāšanai sev pieejamos resursus! Ja mājās ir atrodami slēgtie trauki, tad nav obligāti jāskrien uz veikalu pirkt kastes. Protams, pavisam slēgtus traukus arī nevajadzētu izmantot, jo tajos necirkulē gaiss. Lai arī mājas apstākļos rieksti tiek turēti, mitrums tāpat iet augšā lejā. Man šķiet, ka labāk, ja trauks nav pilnīgi aiztaisīts ciet, pretēji – sasmaks un pelējums attīstīsies."

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!