Foto: Shutterstock
Pārtikas produkti jau vairāk nekā pusgadsimtu tiek marķēti ar "Izlietot līdz..." vai "Ieteicams līdz...", taču patērētāju vidū joprojām nav vienprātības par to, vai šie datumi ir stingrs noteikums, vai tikai ieteikums. Par gaļu, zivīm, olām, piena produktiem būtu skaidrs, ka lietot tos pēc derīguma termiņa beigām nedrīkst. Tomēr nav taču tā, ka čipsu paka ar uzrakstu "Izlietot līdz 20. decembrim" automātiski nederēs baudīšanai 21. decembrī. Tad kāda jēga derīguma termiņiem?

Derīguma termiņi netiek noteikti tāpat vien, bet gan patērētāju drošībai. "Izlietot līdz…" ir produkta galējais derīguma termiņš un pēc tā beigām produkts var kļūt bīstams veselībai. Savukārt izmetot pārtiku, kurai beidzies termiņš "Ieteicams līdz…", nepamatoti tiek vairoti pārtikas atkritumi un lieki tērēti līdzekļi, jo, pareizi uzglabātiem, šiem produktiem nav ne vainas. Tas ir pēdējais datums, līdz kuram – saskaņā ar ražotāja ieteikumiem – produktu ieteicams lietot, lai nodrošinātu tā vislabāko garšu vai kvalitāti.

Jā, tos var lietot pēc derīguma termiņa beigām, bet vairs nevar gaidīt, ka produkts būs ļoti garšīgs un ar ļoti labu izskatu, piemēram, tam var būt izveidojušās nogulsnes. Bet šiem produktiem nevajadzētu būt kaitīgiem veselībai. Tā ir ar, piemēram, makaroniem. Tāpēc ir izstrādāti Ministru Kabineta noteikumi, kuros skaidrots, ka ir atsevišķas produktu grupas, ko pēc minimālā derīguma termiņa beigām atļauts izplatīt dažādām organizācijām – sociālās aprūpes centriem, ziedošanai. Jo ir ņemts vērā, ka šie produkti nav kaitīgi patērētājam, tomēr tiem var nedaudz pasliktināties kvalitāte.

Bostonas Universitātes uztura profesore Džoana Salge Bleika skaidro, ka patiesībā patērētāji diezgan regulāri kļūdaini interpretē šos datumus un neapzināti izmet atkritumu tvertnē labu pārtiku. Tādējādi nevajadzīgi tiek izmesta iegādātā pārtika, nodarot zaudējumus patērētājiem naudiskā apmērā, un arī nodara kaitējumu videi.

Kas iepriekš neizdevās

Ārzemju mediji ziņo, ka pirms septiņdesmitajiem gadiem daži pārtikas produktu ražotāji izmantoja necaurspīdīgu iepakojumu marķēšanas sistēmu, lai viņi zinātu, kad precei beidzies derīguma termiņš. Tomēr sabiedrībai nebija iespējas atšifrēt šo sistēmu, un ļaudis pieprasīja lielāku pārredzamību attiecībā uz pārtikas nekaitīgumu. Teorija bija tāda, ka tādā veidā samazinās pārdotās bojātās pārtikas daudzumu.

Bet tā neizdevās. Patiesībā pārtikas produktu marķēšana ar derīguma termiņiem noveda pie tā, ka atkritumos nonāca daudz vairāk pārtikas. Piemēram, mūsdienās ASV atkritumos nonāk pārsteidzošs skaits – 40 procenti no saražotās pārtikas, un galvenais iemesls ir neskaidrības, ko rada marķējumi. Tiek lēsts, ka Eiropas Savienībā šāda iemesla dēļ ik gadu atkritumos nonāk vairāk nekā astoņi miljoni tonnu pārtikas.

Tās ir tikai aplēses!

"Protams, produktiem, kas ātri bojājas (svaigi pārtikas produkti, svaiga gaļa un zivis, pārstrādāti zivju un gaļas produkti, olas, piena produkti, gatavie ēdieni, salāti, arī kūkas un deserti), derīguma termiņi jāievēro ļoti strikti. Ja, piemēram, desai derīguma termiņš beidzas 10. martā, tad 11. martā to lietot vairs nedrīkst. Desai derīguma termiņš ir ļoti svarīgs, jo tai norāda galīgo derīguma termiņu ar vārdiem "Izlietot līdz". Kā redzams, šī norāde ir stingra! Desa, gaļas un piena izstrādājumi, zivis, olas ir potenciāli bīstami patērētājam pēc derīguma termiņa beigām, jo tajos var sākt attīstīties patogēni organismi, kas var būt kaitīgi gan cilvēkiem, gan dzīvniekiem," reiz kādā "Tasty.lv" rakstā norādīja Pārtikas tehnoloģijas fakultātes asociētā profesore Jeļena Zagorska.

Tāpat šo produktu uzglabāšanā ir ļoti svarīgi ievērot nepieciešamo temperatūras režīmu, tāpēc veikalos tie ir ievietoti aukstuma vitrīnās.

Bet termiņš "Ieteicams līdz..." ir ražotāja aplēses par to, kad pārtikas produkta garša un konsistence sāks pasliktināties. Patiesībā šie datumi patērētājam neko nepasaka par to, vai pārtiku ir droši lietot uzturā.

Datumi ir īpaši maldinoši, ja runa ir par ilgi uzglabājamiem pārtikas produktiem, piemēram, konserviem, kas var kalpot vairākus gadus pēc norādītā datuma, ja vien kārba izskatās labā stāvoklī un tai nav iespiedumu vai rūsas pēdas.

Kā patērētāji var noteikt, vai pārtikas produkts ir sabojājies?

Tā kā "Ieteicams līdz..." nepasaka patērētājiem, vai pārtika ir droši lietojama, jāpaļaujas uz savām piecām maņām, lai uzzinātu, vai ēdiens ir sabojājies. Jāizmanto spriestspēja un jāpārbauda, vai nav pazīmju, kas liecinātu par bojāšanos. Pārtika jāpārbauda, lai noskaidrotu, vai tajā nav pelējumu pēdu, citādāka konsistence, citādāka krāsa, nepatīkama smarža un nepatīkama garša.

"Ieteicams līdz…" derīguma termiņa norāde pārsvarā attiecas uz istabas temperatūrā uzglabājamu pārtiku, piemēram, graudaugu produktiem – miltiem, makaroniem, rīsiem, putraimiem, kā arī konservētiem produktiem, konfektēm un cepumiem, žāvētiem augļiem un riekstiem un citiem ilgāk uzglabājamiem pārtikas produktiem.

Norāde "Ieteicams līdz…" būs atrodama arī uz maizes iepakojuma. Minimālais derīguma termiņš "Ieteicams līdz…" dažādiem produktiem ievērojami atšķiras. Piemēram, maizei derīguma termiņš vidēji ir 3-7 dienas, bet konservētiem produktiem tie var būt pat vairāki gadi.

Ārzemju mediju piesaistītie dietologi skaidro: ja ēdienam nav bojājuma pazīmju, visticamāk, nekas slikts nenotiks, ja apēdīsiet pārtikas produktu pēc norādītā datuma. Tomēr bojātas pārtikas ēšana ir ne tikai nepatīkama, bet, kā jau augstāk minējām, var būt arī bīstama un var izraisīt saindēšanos.

Ieteikums: izmanto degunu un acis, lai noteiktu, vai pārtikas produkts ir bojāts. Ja rodas šaubas, izmet to!

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!