No itāļu valodas "panna cotta" tulkojams kā "gatavots krēms". 2000. gadu sākumā "panna cotta" tika atzīta par Pjemontas reģiona Itālijā vienu no tradicionālajiem ēdieniem. Ar ko tad šis saldais ēdiens izpelnījies savu popularitāti? Visticamāk, ar vienkāršību, jo tas gatavots, uzsildot saldo krējumu, pienu un cukuru, un masai pēc tam pievienots uzbriedināts un izkausēts želatīns, kas ir arī tā konsistences galvenais noslēpums.
Panakotas "brālēns" ir no franču virtuves nākušais brilē krēms, tikai tā pagatavošana, kā jau franču virtuvē piedien, ir nedaudz sarežģītāka, jo krēmam tiek pievienoti olu dzeltenumi, bet želatīna sastāvā nav.
Klasiskais spāņu deserts "crema catalana" bieži vien tiek jaukts ar franču "creme brulée". Izrādās, par desertu strīdas arī paši spāņi un franči - pēdējie uzskata, ka spāņi viņiem "nozaguši" brilē, sākot to gatavot pa savam, savukārt spāņi apgalvo pretējo, proti, ka ideju "nozaguši" tieši franči. Šo desertu galvenās atšķirības: "crema catalana" iebiezina ar kukurūzas cieti un aromatizē ar kanēli, savukārt "creme brulée" tiek iebiezināts ar olu un aromatizēts ar vaniļu.
Izmēģini "Tasty" receptes un komentāros padalies, kurš deserts tev garšoja vislabāk – itāliešu, franču vai katalāniešu.
Lai labi garšo!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
