Kā tauku putru vārīja un ar govs ragu desas pildīja

Ko latvietis ēda senāk. Trešais stāsts – gaļa, zivis, sēnes un savvaļas augi
Foto: Shutterstock

Kad gaļa 2 – 3 mēnešus nostāvēja sālījumā, to žāvēja. Sākumā dūmoja ar zaļiem paegļiem. Aiztaisīja durvis ciet, lai dūmi ievilktos gaļā. Tad dūmoja ar alkšņa malku. Dūmoja visu dienu un visu nakti. Zem gaļas apakšā nolika siles. Pirmais tajās no gaļas satecēja sālījums. To no silēm izlēja. Tad lika atkal siles, lai satek tauki. Sālītus un nodūmotus gaļas gabalus pakāra klētī pie griestiem vai ielika rudzu apcirknī, kur tie varēja saglabāties līdz pat vasarai. Gatavojot ēdienu, no gabala nogrieza šķēli pēc vajadzības. Ar sālīto gaļu parasti vārīja zupu. Sālītas gaļas šķēles bija parastā uzkoda, ēdot piena putru, biezputru un sausus, vārītus kartupeļus. Ceptas sālītas cūkgaļas šķēles ar olām vēl 20. gadsimtā bija labākais cienasts ciemiņiem.

No sliktākiem gaļas gabaliem un iekšējiem orgāniem taisīja desas – putraimu desas, gaļas desas un asins desas.

Sakapātu gaļu kopā ar pipariem un sīpoliem pildīja nokauto lopu zarnās. Zarnas pirms piepildīšanas sadalīja apmēram 1 m garos gabalos un iztīrīja, skalojot ar ūdeni no abām pusēm un noberžot ar sāli. 1 – 2 dienas zarnas turēja ūdenī, katru dienu ūdeni nomainot.

Iepildīšanu izdarīja ar īpaša "radziņa" palīdzību. Radziņš bija apmēram 7 cm garš govs rags, kura šaurākajam galam uzvilka zarnu, bet pa platāko galu, ar tīri nomazgātu pirkstu, iepildīja sagatavoto putru zarnā. Zarnai galus sasēja ar diedziņu un vārīja sālsūdenī, cepa uz pannas taukos vai kūpināja manteļskurstenī. Uzglabāja klētī pakārtas pie griestiem. Desas nebija ikdienas ēdiens. Ar tām cienāja tikai lielos godos, labus ciemiņus vai Ziemassvētkos ķekatniekus.

Ikdienas uzturā sevišķi augstu vērtēti bija lopu tauki. No taukiem noplēsa lāmu (plēvi), izlasīja cīpslas, tad salika koka silē, izdauzīja ar cirvja pietu, piebēra sāli, sapresēja, satina garenā kukulītī, apkārt aplika koka skaliņus un pakāra istabas augšā. Kad vajadzēja, gabalu nogrieza un lika katlā, vārot tauku putru, kas bija galvenais ziemas ēdiens.

Izmantoja arī lopu asinis. Sarecējušas asinis sagrieza lielos gabalos, lika vārošā sālsūdenī, apvārīja un taukos apcepa. Ēda ar sausiem kartupeļiem. No asinīm un miežu putraimiem vārīja melno putru, cepa miežu miltu karašu, taisīja putraimu vai miltu desas. Cūku kaušanas laikā gatavoja paltis: no svaigām asinīm un miežu miltiem iejauca pacietu mīklu, to savēla kukulīšos un izcepa taukos vai novārīja putrā. Asinīs jauca arī mīklu klimpām un pankūkām. Asinsdesas bija svētku ēdiens.

Tags

Ēdienu vēsture Latvijas vēsture Sarakstu karuselis Sēnes Cūkgaļa Desa Kūpināta gaļa Kūpināta zivs Nātres Nēģi Putraimi Sālītas sēnes Siļķe Skābenes Speķis Gaļas ēdieni Zivju un jūras produktu ēdieni

Comment Form