No buržuju banketa līdz krišanai ar seju šķīvī – rasola vēstures līkloči
Foto: Shutterstock

Gada nogalē īpaši aktīvas kļūst diskusijas par to, kādam jābūt īstam rasolam, un tās mēdz izvērsties visai nokaitētas. Tam ir savs pamatojums – rasola vēsture ir sena un sarežģīta. Tāpat kā jebkura vēsture, kas iestiepjas tālu pagātnē, kur robežas grūti novelkamas un hronoloģija bieži tiek izdomāta vēsturnieku ērtības labad. Rasola pirmsākumus var meklēt gan Kurzemes zemnieku uzturā, kur tas esot ticis pat pūdēts.

Rasols ir labi dokumentēts vācbaltiešu ēdiens – neiztrūkstoša Ziemassvētku galda sastāvdaļa. Rasols ir bijis uz svētku galda bohēmistu Rīgā 1920. un 1930. gados. Šodien daudziem tas asociējas ar padomju virtuvi un tam ir zināms pamats. Rasolam līdzīgus salātus pazīst daudzviet pasaulē un Krievijā populārie Olivjē salāti tieši 1960. – 80. gadu periodā ietekmēja priekšstatu par mūsdienu rasolu. Latvijā padomju gados no rasola receptes pazuda siļķes, bietes, cepetis un skābais krējums, bet vietā nāca doktordesa, zaļie zirnīši, marinēti gurķi un majonēze, līdzīgi kā Olivjē salātiem. Par katru no šīm kulinārās vēstures epizodēm būtu savs stāsts, saistīts ar konkrētiem kultūras un vēstures procesiem, pretrunīgu informāciju, krāšņām spekulācijām un neiedomājamām sakritībām. Tomēr to aptvert vienā rakstā nav iespējams, tāpēc šoreiz – ieskats vienā šaurākā lapaspusē, proti, Olivjē salātu vēsturē, ko piedāvā emuārs "Latvijas virtuve".

Kupču maisījums

Krievu gastronomiskajā kultūrā Olivjē salātu recepte ir apvīta leģendām, vēl šobrīd risinās neskaitāmas diskusijas par salātu vēsturi, tomēr lielākā daļa interpretu atsaucas uz Vladimira A. Giljarovska aprakstu grāmatā "Maskava un maskavieši" (1934). Grāmatā salātiem faktiski veltīta tikai viena rindkopa: "Īpašs šiks skaitījās, ja pusdienas gatavoja franču pavārs Olivjē, kurš jau tad bija kļuvis slavens ar savu izgudrojumu – "Olivjē salātiem". Bez tiem pusdienas vairs neskaitījās īstas pusdienas, un salātu noslēpumu viņš nevienam neatklāja. Lai kā arī gardēži pūlējās [atdarināt], viss it kā izdevās tāpat un tomēr ne gluži tāpat."

Olivjē slaveno salātu dzimšanas laiks visdrīzāk bijis no 1861. līdz 1864. gadam, kad pavārs Lisjēns Olivjē Maskavā esot atvēris restorānu Ermitāža un tur pasniedzis šos salātus. Leģenda vēsta, ka Olivjē nevienam neesot izpaudis to recepti un, kā bieži minēts gastronomiskajos mītos, paņēmis to līdzi kapā, iespējams 1883. gadā. Ap 1890. gadu restorāns Ermitāža nonāca tirgotāju rokās un, kā raksta Giljarovskis, kādreizējās izsmalcinātās vakariņas franču stilā izvērtās groteskā kupču uzdzīvē.

Šie skopie dati un vēl daži nostāsti ir pamatā neskaitāmām Maskavas leģendām, kas vēsta gan par to, kā recepti nozadzis kāds Olivjē palīgs Ivans Ivanovs, kas pēc tam izveidojis pats savu restorānu, gan par to, kā Olivjē radītos, glīti kārtās sakārtotos salātus kupči bez liekas tūļības samaisījuši ar pārlieto majonēzi, tā radot ne tikai mesjē aizvainojumu un sašutumu, bet arī salātu pašreizējo izskatu.

Lasi tālāk, lai iepazītu rasola vēstures līkločus un uzzinātu vairākas vēsturiskas receptes, kuras, iespējams, ir vērts izmēģināt, sagaidot Jauno gadu.


Tags

Jaunais gads Ziemassvētki

Comment Form