Būšu atklāta un teikšu, ka Covid-19 pandēmijas laiks ir emocionāli grūts: gan esmu piedzīvojusi paveca tuva cilvēka saslimšanu un mocības līdz izveseļošanās brīdim, gan manu draugu vidū jūtama nervozitāte, ko izraisa satraukums, neziņa un bailes. Pandēmija daudz ietekmējusi arī ikdienas dzīvi – atcelti koru mēģinājumi, atpūsties ārzemju ceļojumos šobrīd nav iespējams, ierobežotas iespējas apmeklēt pasākumus, sirreāla sajūta ir apmeklēt teātri, kur līdz šim pārpildītās zāles vietā redzu vien nedaudzus izrādes apmeklētājus. Pandēmijas ierobežojumi atņēmuši iespēju gūt dažādas baudas, piemēram, baudu satikties ar draugiem restorānā. Man tā ir baudas gūšana, bet restorāniem šis ir izdzīvošanas laiks. Neziņā, kas notiks tuvākajos nesezonas mēnešos no janvāra līdz martam. Kādas ir restorānu darbinieku sajūtas, vai restorāni vispār spēj pielāgoties pandēmijas radītajiem ierobežojumiem vai vienkārši cīnās par izdzīvošanu, nezinot, kas notiks tālāk?

Latvijā izsludinātā ārkārtējā stāvokļa laikā DELFI publikācijas par jaunā koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19 pieejamas bez maksas.
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Cilvēki alkst sajūtu un baudu

Mani patiesi pārsteidza “Riga This Week” galvenā redaktora Rodiona Šehovtsova, kura darbs prasa apmeklēt Rīgas restorānus, novērojumi, ka nekas apmeklētāju ziņā neesot mainījies. “Es tiešām daudz restorānu apmeklēju – katru dienu. Un restorāni ir pārpildīti, protams, ievērojot to, cik pieļauj pandēmijas ierobežojumi. Restorānu kā reklāmdevēju tirgus ir krities, bet apmeklētāju skaits – nē! Rīdzinieki staigā uz restorāniem ļoti aktīvi. Īpaši uz tiem, kas atrodas Antonijas, Elizabetes, Dzirnavu ielas rajonā. Pēdējo mēnešu laikā atvērti 12 jauni un ļoti nopietni restorāni, kuriem bijis liels ieguldījums,” stāsta Rodions. Es viņa sacīto par lielo apmeklētību varu skaidrot ar cilvēku nepieciešamību pēc tikšanās vienam ar otru, iziešanas no ikdienas rutīnas un kaut nelielas baudas gūšanas, kā tas bija iespējams pirms pandēmijas.

Rodions stāsta, ka, “protams, cilvēku skaits kopumā restorānos samazinājies, jo ietilpība pandēmijas regulācijas dēļ samazināta, bet ar to daudzumu, kas pieļaujams, restorāni līdz malām ir piepildīti”. Viņš novērojis, ka Latvijā arī pirms krīzes bijusi problēma, ka darbdienās pa dienu restorānu apmeklējums ir salīdzinoši neliels, tādēļ tie cenšas pievilināt viesus ar biznesa pusdienām, apkalpošanu birojos un citiem piedāvājumiem. Brīvdienu vakaros esot lielāks cilvēku pieplūdums. Rodions stāsta: “Aizvērtas tās ēdināšanas iestādes, kurām bija problēmas jau līdz pandēmijai, kurām bija nepieciešami uzlabojumi, koncepta attīstīšana, bet tos restorānus, ko apmeklēja pirms pandēmijas, apmeklē arī tagad.”

Jaunā situācija noved līdz asarām

Emocionāli gluži pretēju situāciju iezīmē Daugavpils kaķu kafejnīcas “Kotoffski” īpašniece Anita Ozoliņa: “Mums tiešām jācīnās par izdzīvošanu! Ja brīvdienās vēl ir apmeklētāji, tad darbdienās visā Daugavpilī kafejnīcās ir ļoti mazs apmeklējums. Mēs visu darām saskaņā ar valstī noteiktajiem pandēmijas ierobežojumiem, un mēs nezinām, kā būs rīt.”

“Kotoffski” nav klasiska kafejnīca, tā ir kaķu kafejnīca, un, pēc Anitas stāstītā, cilvēki uz šejieni nāk tieši kaķīšu dēļ, lai satiktos, lai paspēlētos. “Cilvēki šobrīd izvēlas nesocializēties ārpus mājas. Mūsu kafejnīcu uztver kā izklaides vietu, ļoti samazinājies arī tūristu skaits. Cilvēki katru rītu pamostoties ziņās ierauga lielo Covid-19 saslimušo un mirušo skaitu un negrib vairs nekur iet ārpus mājas. Mums nākas līst vai no ādas ārā, lai kaut ko ārkārtīgi interesantu izdomātu viesu piesaistīšanai. Lai cilvēkiem, neskatoties uz visiem draudiem, gribētos atnākt pie mums,” atklāta ir Anita.

Par nākotni neesot nekādu nojausmu. “Mēs kā kafejnīca varam tikai jaunus piedāvājumus radīt. Mums nebija ēdienu piegādes, tagad mēs jau gatavojamies un veidojam ēdienkarti piegādēm. Tagad arī piedāvājam galda klāšanu ģimenēm mājās, ar visiem traukiem un galdautiem. Mēģinām kādas skaistas foto zonas ierīkot, piemēram, tāda bija Halovīna laikā. Ieviešam jaunumus ēdienkartē. Rīkojam individuālas meistarklases, piemēram, cepumiņu cepšanā, jo grupu nodarbības jau tagad nevar vadīt. Mēs ļoti aktīvi darbojamies sociālajos tīklos, katru dienu ievietojam kādu fotomateriālu, kādu sirsnīgu ziņu, lai kaut kā komunicētu ar mūsu mērķauditoriju, lai viesi tomēr neaizmirstu par mums. Taču, lai kā censtos, nevar jau izdomāt neko milzīgu,” stāsta Anita.

Viņas vadītajā kafejnīcā šobrīd nākas atteikties no visiem papildu izdevumiem. “Pirmkārt, atteicāmies no karšu termināļa. Nācās atteikties no dažiem mūsu komandas locekļiem, jo kafejnīca vairs nevarēja pastāvēt tādā sastāvā.” Jautāju, kā viņa kā saimniece redz nākamo gadu. “Grūti pateikt, pat asaras nāk. Cerēsim.” Un šajā brīdī mūsu saruna beidzas, Anitai nosakot: “Mums taču 15 kaķīši arī adoptēti no patversmes.” Pateicos viņai par atklāto sarunu un, vēlot veselību un izturību, interviju noslēdzu, jo šis temats kafejnīcas saimniecei ir ļoti emocionāls.

Pandēmija dramatiski ietekmē restorānu dzīvi
Foto: Shutterstock

Ātri reaģējām un pielāgojāmies

Liels izaicinājums pielāgoties bijis Liepājas restorānam “Piano”, tomēr mārketinga vadītāja Nika Siliņa saka: “Nevar teikt, ka cīnāmies par izdzīvošanu. Mēs strādājam iespēju robežās, ievērojot visas valstī pieņemtās normas. Tas nozīmē: nav atļautas ne bufetes veida brokastis, ne banketi. Tas bija liels izaicinājums, bet esam pielāgojušies. Tā kā restorāns piesaistīts viesnīcai, obligāti jānodrošina brokastis katru dienu, pusdienām un vakariņām jābūt pieejamām.” Lielākais izaicinājums bijis pāriet uz jauno brokastu apkalpošanas konceptu, kad viss tiek servēts pie galdiem un cilvēki tiek apkalpoti individuāli. “Līdz krīzei visā pasaulē brokastis lielākoties tika servētas bufetes veidā un cilvēki paši sevi apkalpoja, bet šajā gadījumā bija jāpāriet uz apkalpošanu pie galdiņiem, un tam ir vajadzīgs lielāks darbinieku skaits. Tas arī darbiniekiem bija lielākais izaicinājums,” stāsta Nika. “Ja viesnīca ir pilna, tad arī diezgan liels apkalpojošā personāla skaits nepieciešams brokastīm. Tā kā viss notika tik ātri, pāris dienu laikā bija jāpielāgojas jaunajiem apstākļiem. Gan vadība, gan darbinieki iesaistījās jaunā plāna izstrādē. Tā kā viss notika strauji, grūti pat aprakstīt, kā tas notika, vienkārši darījām.”

Tā kā restorāna telpas ir salīdzinoši plašas, iespējams ievērot distanci pusdienās un vakariņās. “Lielas izmaiņas tieši distances ievērošanas dēļ mums nebija jāveic, bet tas, kas papildus nācis klāt, ir dezinfekcija – rokturu, galdu, koplietošanas telpu, labierīcību. Šobrīd viss personāls valkā maskas, bet tas nav sarežģītākais.” Jautāju Nikai, kādas ir pašu darbinieku un viesmīļu izjūtas saistībā ar jaunajiem apstākļiem, uz ko viņa atbild: “Visi ir saprotoši.” Bet kas notiks tālāk? “Nevaru pateikt,” atbild Nika. “Neko neprognozējam. Pielāgosimies situācijai, kāda tā būs. Mums Liepājā kopējā situācija šobrīd arī nav tik dramatiska, bet pagaidām neko neprognozējam. Tāpat kā pavasarī neviens nezināja, kāda izvērtīsies vasara, mēs tagad nezinām, kāda būs ziema.” Uz jautājumu, vai restorāns arī turpmāk spēs pielāgoties, viņa atbild: “Viss atkarīgs no tā, kādi būs jaunie lēmumi. Skatīsimies.”

Apjoma kritums līdz pat 80 procentiem

“Situācija mūsu 250 ēdināšanas vietās gan Latvijā, gan Igaunijā ir atšķirīga. Tomēr šobrīd tendence sāk līdzināties pagājušā gada martam, kad kritums visā ēdināšanā bija no 20 līdz 80 procentiem,” stāsta “Baltic Restaurants Latvia”, kas pārstāv zīmolus “Chat”, “Daily”, “Take Off”, “Subway”, valdes loceklis Guntis Bredovskis. “Pagājušā gada aprīlī visam uzņēmumam bija 80 procentu apjoma kritums. Vēlāk jau cilvēki pielāgojās, saprata ierobežojumus, mainījās rīcība un lēnām, lēnām apjoms atgriezās. Cilvēku pašu ieradumi jau tik ātri nemainās. Ēdināšana bija un būs svarīga, un to varēja redzēt augustā, kad apgrozījums lēnām atgriezās. Ja tendence būtu tāda palikusi, mēs viena, divu gadu laikā būtu atgriezušies līmenī, kāds bija pirms Covid-19 krīzes,” pauž Guntis. Taču šobrīd kritums atgriežas. “Mēs lēnām krītam atpakaļ, bet tas ir ļoti atkarīgs no vietas, kur atrodas restorāns. Piemēram, lidostā, kur vispār plāni mainījušies, apjoma kritums restorānam ir milzīgs – 10 reižu mazāks apgrozījums. Ja nav pasažieru lidostā, nav apgrozījuma restorānā. Savukārt Igaunijā, kur prāmji dodas uz Igaunijas salām un kur iekšējais tūrisms bija pietiekami labā līmenī, tas aizstāja trūkstošo tūrismu no ārienes. Tur apjoms nenokritās,” stāsta Guntis.

Pat tuvākā nākotne ēdinātājiem esot liela jautājuma zīme. “Ēdinātājiem nav priekšā nekāda plāna. Jebkurā mirklī plāni mainās – un ļoti būtiski mainās. Joprojām ietekme ir viļņveidīga un nav prognozējama nākotne. Ilgtermiņā lēmumus pieņemt nozīmē neveiksmi. Jādomā īstermiņa risinājumi, lai uzņēmums turpinātu strādāt. Un liels paldies valdībai, ka pirmajā krīzes vilnī bija tādi lēmumi, kas ļāva pasargāt nozares darbiniekus ar dīkstāves pabalstiem. Tas ļāva uz mirkli pieturēt uzņēmuma darbiniekus, lai augustā un septembrī, kad strauji notika attīstība, profesionāli darbinieki joprojām būtu pieejami,” uzskata Guntis Bredovskis. “Mēs tagad gaidām lēmumus no valsts. Bez valsts atbalsta būs grūti noturēt tirgū nozares profesionāļus, var atkārtoties tas, kas pirms desmit gadiem notika krīzes dēļ. Ēdināšanas tirgus cieta tādēļ, ka diezgan daudzi neprofesionāļi atgriežoties uzsāka savu it kā biznesu bez kādiem aprēķiniem un tirgu vēl vairāk negatīvi ietekmēja ar nepareiziem lēmumiem un restorānu vēršanu vaļā un ciet. Tas bija negatīvs vilnis iepretim pārējiem, kuri bija nozarē ilgi strādājuši profesionāļi,” uzskata Guntis.

Pandēmija dramatiski ietekmē restorānu dzīvi
Foto: Shutterstock

Situācija ir dramatiska

Latvijas Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis skaidro, ka situācija restorānu nozarē ir sarežģīta un grūtākais posms gaidāms janvārī. Vasarā bija lielāka tūristu kustība, nesen notika Restorānu nedēļas pasākumi. Decembris vienmēr bijis korporatīvo pasākumu mēnesis, kuru šogad, izskatās, būs krietni mazāk, ja tie vispār notiks. Un tad sāksies nesezonas mēneši ar papildu pandēmijas ierobežojumiem. “Ir uzņēmēji, kas meklē veidus, kā pielāgot savu darbību jaunajai situācijai. Rīga saglabājusi labākus rādītājus nekā reģioni. Rīga vairāk orientēta uz tūrismu, uz darījumu tūrismu, kas šobrīd apstājies. Nākamais pusgads ir izšķirošais.”

Ieņēmumu nav, taču restorāniem jāveic regulārie maksājumi, jāsedz darbinieku algas, telpu īre, komunālie maksājumi, nodokļi. Lai saprastu situācijas dramatismu, Jānis Jenzis min salīdzinājumu ar mājsaimniecībām: “Ja ģimenes budžets ir 1000 eiro un finansējums nokrīt līdz pat 90 procentiem, ģimenei paliek 100 eiro, par kuriem jāsedz maksājumi, jānopērk ēst, jādzīvo. Atkarībā no uzņēmuma restorānu apgrozījuma kritums patiesi ir līdz 90 procentiem.”

Jānis Jenzis aicina pašus restorānus radīt atraktīvus veidus, kā piesaistīt apmeklētājus, kā arī aicina apmeklētājus atbalstīt savus mīļākos restorānus. ”Bija situācija Lielbritānijā, kur pie piecu sterliņu mārciņu rēķina pastāvīgais viesis bija atstājis tūkstoti mārciņu dzeramnaudā, ar šādu jauku žestu vēlēdamies atbalstīt savu mīļāko restorānu.” Protams, šis ir simbolisks piemērs. Jānis Jenzis turpina: “Pēc Latvijas premjerministra aicinājuma “mājas–darbs–svaigs gaiss” ēdināšanas uzņēmumu apmeklējums neiekļaujas šajā sarakstā. Ir jūtams apmeklējuma kritums. Es nesaku, ka uzņēmumiem pašiem nevajadzētu neko papildus darīt viesu piesaistīšanai, un daudzi arī dara, bet apmeklētāju atbalsts ir ļoti svarīgs.” Jānis Jenzis aicina atbalstīt restorānus, vietējos uzņēmumus: “Katrs apmeklējums, katrs čeks vai ēdiens līdzņemšanai no sava mīļākā restorāna ir liels atbalsts. Šis atbalsts ir ļoti būtisks.”

Tev jau ir aktīvs abonements!

Šis ir maksas raksts.

Lai turpinātu to lasīt, lūdzu, lejupielādē jaunāko DELFI aplikāciju vai turpini lasīt rakstu, izmantojot pārlūkprogrammu.

Lasīt rakstu.
Lai turpinātu lasīt rakstu, iegādājies abonementu. Ja jau esi abonents,
Kāpēc abonēt?

Tags

Koronavīruss Covid-19 DELFI plus Lasāmgabali Restorāni
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.