"Apbrīnoju, kā cilvēki Latvijā var strādājot pavadīt visu dienu bez ēšanas. Kā jūs to paveicat? Es to apbrīnoju! Jūs visu dienu strādājat un pirmo reizi ēdat pulksten četros. Kad piedāvāju darba dienas laikā iedzert kafiju, man atbild – nē, nē, man jāstrādā," stāsta franču modernā žanra mūziķis Žils Deless-Vēliņš, kurš no nelielas Francijas pilsētiņas pirms dažiem gadiem pārcēlās uz dzīvi Latvijā. Žilam ar sievu Māru patīk uzņemt draugus savā ģimenes mājā, un viņu radītā maltīte vienmēr ir kā svētki. Ja arī galdā ne vienmēr tiek celta francūžiem tik raksturīgā trīs kārtu maltīte, ēdiens vienmēr ir radīts ar lielu, lielu mīlestību.

Žils, kurš Latvijā dzīvo jau vairākus gadus, ir mākslinieks, viņš rada mūziku un ļoti novērtē un ciena šajos gados Latvijā iepazītās tradīcijas. Ne tikai latviešu mūzikā, bet arī ēdienā. Viņu iedvesmo indi, eksperimentālā mūzika, viņš kopā ar mīļoto Māru apmeklē Latvijas mūziķu koncertus, īpaši tuvs esot jauktais koris “Sōla”. Ne velti viņš vēlāk smaidot teiks, ka latviešiem kordziedāšana ir kā francūžiem ēdiens.

Žils sarunas laikā vairākkārt piemin, ka ļoti augstu vērtē Latvijā gatavoto ēdienu un nu jau pieradis pie tā, taču tajā pašā laikā sarunā ar viņu jūtams iekšējs lepnums par franču virtuvi. Lai to izskaidrotu, Žils min piemēru: “Reiz biju Parīzes restorānā, ne pašā dārgākajā, bet tādā, kurā ir ļoti labs ēdiens un atbilstošas samērīgas cenas. Sēžu pie galda ar savām uzkodām, un ienāk grupa cilvēku, kas viesmīlim saka, ka ļoti steidzoties, ka ātri gribot paēst, uz ko viesmīlis atbild: “Ja gribat ēst ātri, es jums nekādi nevaru palīdzēt. Ja jums ir laiks, es varu jums pagatavot ēdienu.”” Ar šo piemēru Žils vēlas izskaidrot, ka ēdiens un ēšana Francijā tiek uztverta nopietni.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!