Kad nedēļas nogalē plānojam, ko īpašu pagatavot, nereti pirmā vieta, kur meklēt idejas, ir recepšu portāli vai sociālie tīkli. Pēc tam varbūt recepšu grāmatas, bet retāk – ar roku pierakstītas receptes, kas apkopotas īpašā kladē. Kad Sintijas Mikanovskas-Mikalovskas rokās nonāca no mammas mantotā recepšu pierakstu kladīte, viņa saprata – ir jārada pašai sava grāmata, kur, ar roku pierakstītas, saglabāt sev mīļās receptes. Tā dzima ideja par "Recepšu kolekcionāru".

Viņa saprata – ir jārada pašai sava grāmata, kur, ar roku pierakstītas, saglabāt sev mīļās receptes. Tā dzima ideja par "Recepšu kolekcionāru". "Mana iekšējā misija vienmēr ir bijusi saglabāt atmiņas un īpašus mirkļus. Tas atspoguļojas arī "Recepšu kolekcionārā"," uzsver Sintija.

Viņasprāt, ar roku rakstītu recepti cilvēks izlaiž caur sevi – labāk atceras, tā iesēžas prātā. To nespēj sniegt informācijas pārbagātība internetā, jo grūti atcerēties, kurās no simtiem grāmatzīmju pārlūkā ir kas. Tas rada nospiedošu sajūtu brīžos, kad jāmēģina atrast noglabāto, bet pierakstiem ir struktūras un kārtības spēks.

Otra lieta ir tas, ka pierakstīts ir paliekošs: "Es pierakstu receptes, lai varu pēc tam nodot mantojumā saviem bērniem, līdz ar to tas iegūst citu vērtību. Ja domāju par to, kā digitālu recepti nodot mantojumā, tur bišķiņ jāapsver, varbūt ir risinājumi." Sintija rakstīšanu sauc arī par meditatīvu, jo tā palīdz sakārtot domas, turklāt tas ir brīdis sev – pavadīt laiku, piemēram, pierakstot vecmāmiņas recepti.

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!