Speciālisti aicina piedalīties Latvijas sēņu iepazīšanai veltītos pārgājienos un semināros

Riekstu smarža vai tas, ka sēni sacaurumojuši kāpuri vai gliemji, nekādā gadījumā nav radītājs, ka tā noteikti ir ēdama. "Nav tādu paņēmienu un kopīgu pazīmju, kā atšķirt ēdamu sēni no indīgas. Katrai sēnei ir savas pazīmes. Tas, ko var iemācīties, ir saskatīt katrai sēnei raksturīgās pazīmes un atšķirt, piemēram, mušmiri no atmatenes vai neēdamo žults beku no baravikas," skaidro speciāliste.

Vaicāta par to, kuras sēnes katram sēņotājam būtu jāmāk atpazīt kā visindīgākās - tādas, pēc kuru apēšanas rezultāts vairumā gadījumu būs letāls, mikoloģe atbild, ka daļai indīgo sēņu slikta dūša, vēdersāpes vai citas pazīmes, kas liecina par saindēšanos, parādās jau neilgi pēc tam, kad sēne apēsta, bet zaļā un baltā mušmire ir bīstamas ar to, ka saindēšanās pazīmes var parādīties vien otrajā vai trešajā dienā, kad iekšējie orgāni jau sāk sabrukt un mediķiem ir grūti kaut ko darīt lietas labā.

"Ja mežā ir daudz baraviku, apšu beku un gaileņu, cilvēki pirmkārt lasīs tās, bet ļoti garšīgas ir arī, piemēram, tintenes, tikai jāņem vērā, ka tās nedrīkst lietot kopā ar alkoholu. Mazpazīstamās jumtenes var cept kā karbonādes – ļoti gardas un mīkstas. Arī tādas sēnes kā čigānenes daudzi lasa, bet daudzi nepazīst. Nu, kas tad vēl? Kaut vai tie paši pūpēži – milzu apaļpūpēdis. Patiesībā garšīgu ēdamo sēņu, ko cilvēki neatpazīst, Latvijā ir daudz," piebilst Inita Dāniele.

Speciālistes ieskatā labākais sēnēm veltītais resurss latviešu valodā šobrīd ir senes.lv: "Tā gan īsti nebūs īstā vieta, kur skaidrot, vai atrastā sēne ir ēdama. Savus atradumus var reģistrēt arī vietnē dabasdati.lv – tā gan vairāk paredzēta dažādiem interesantiem dabas atradumiem un retākiem sēņu eksemplāriem – ne gluži kurai katrai baravikai vai gailenei. Arī feisbukā ir vairākas grupas, kurām sēņotāji var sekot, – viena no tādām ir "Latvijas Mikologu biedrība un draugi". Ja ir vajadzība atpazīt kādu sēni, tur var likt bildes, un speciālisti iespēju robežās centīsies palīdzēt. Ja gribas vienkārši palielīties ar sēņu kalniem, tad to labāk darīt grupā "Sēņu medniekiem", bet, ja izdevusies kāda īpaši skaista fotogrāfija, tad to var ievietot grupā "Dabas foto"."

Savukārt, ja vēlies mācīties pazīt Latvijā augošās sēnes pieredzējušu speciālistu pavadība, Latvijas Dabas muzejā septembra otrajā nedēļā notiks ikgadējā sēņu izstāde, bet Mikologu biedrība rīko arī izbraukumus un ekskursijas dabā, kurās var piedalīties arī citi interesenti. "Šie pasākumi ir vairāk adresēti tiem, kuriem ir padziļināta interese par jomu. Pārgājienu mērķis parasti ir kādi neparastāki atradumi un tie nav vērsti uz sēņošanu, bet gan uz izglītošanos – nevajadzētu cerēt, ka mēs baraviku vietas rādīsim," piebilst mikoloģe.

Plašāku interviju ar Initu Dānieli vari izlasīt te, bet, lūk, šoruden ieplānoto sēņu iepazīšanas pasākumu grafiks! Sīkāku informācija par katra pasākuma norisi varēs iegūt feisbuka lapā Latvijas Mikologu biedrība un draugi.