Foto: Shutterstock

Vai gan ir kāda gardāka un omulīgāka smarža, kā tad, kad cepeškrāsnī cepas maizītes? Svētdienas mierīgā laime, kad visi ir mājās, maigi un mīlīgi kā tādi pūpolīši. Ir Pūpolsvētdiena, un visa pasaule ir Lieldienu gaidās. Visā pasaulē sācies Lieldienu maizīšu cepšanas laiks.

Pasca – rumāņu maize labklājībai

Foto: Shutterstock

Viens no Rumānijas populārākajiem Lieldienu ēdieniem ir pasca – apaļas formas salda maize, kas gatavota no siera un rozīnēm. Apaļā forma simbolizē dzīvību, bet zeltainā krāsa – saule. Maizi cep Klusajā sestdienā, lai to svētītu Lieldienu svētdienas Misē. Rumānijā tic, ka, ievērojot šo tradīciju, visu gadu mājās valdīs labklājība.

Pascualina pīrāgs no Argentīna

Foto: Shutterstock

Lieldienu galdam Argentīnā ir Eiropas virtuves piesitiens Pascualina pīrāgam ir Ligūrijas izcelsme – uz Argentīnu tas atceļojis no Itālijas ziemeļiem. Pīrāgs gatavots no 33 mīklas kārtām un pildīts ar spinātiem, artišokiem, pētersīļiem, rikotas sieru un vārītām olām. Olas simbolizē Kristus augšāmcelšanos, savukārt 33 mīklas slāņi – Jēzus dzīves gadus.

Tsoureki – pītā maize no Grieķijas

Foto: Shutterstock

Tsoureki ir pīta salda maize ar spēcīgām saknēm gan pagānu, gan kristiešu kultūrā. Abās kultūrās maize simbolizē dzīvību, savukārt pītai maizei ir dažādas nozīmes. Pagānu kultūrā pīnes simbolizē ļauno garu izdzīšanu, savukārt kristiešiem trīs šķipsnu bize simbolizē Svēto Trīsvienību. Pēc cepšanas uz maizes uzliek sarkanā krāsā krāsotas olas, kas simbolizē Kristus asinis.

Mona de Páscoa – krustvecāku Lieldienu dāvana Spānijā

Foto: Shutterstock

Dažos Spānijas reģionos, precīzāk Katalonijā, bērni ar nepacietību gaida Otrās Lieldienas, lai saņemtu Lieldienu monas no saviem krustvecākiem. Sākotnējā formātā monas ir vienkārši brioša kukulīši, kas dekorēti ar vārītām olām. Taču mēdz būt arī sarežģītāki cepumi, kur maizītes izrotātas tā, ka izskatās pēc dzimšanas dienas kūkas.

Colomba Pascal – itāļu Lieldienu maize ar leģendu

Foto: Shutterstock

Labs ēdiens var visu – pat apstādināt vardabību. Leģenda vēsta, ka kāds maiznieks no Pāvijas pilsētas Itālijas ziemeļos karalim, kurš grasījies ieņemt pilsētu, uzdāvinājis baloža formas maizi ar apelsīnu garšu, kas drīzāk līdzinājusies kūkai. Karalim šī maize tā iegaršojusies, ka viņš saviem kareivīgajiem nodomiem atmetis ar roku, tā vietā lūdzot piegādāt viņam šo maizi vēl.

Krusta maizītes – Anglija

Foto: Shutterstock

Sākotnēji šīs maizītes tika pildītas ar žāvētiem augļiem un ēstas Lielajā piektdienā. Mūsdienās krusta maizītes ēd visu gadu, gan bez pildījuma, gan pildītas ar šokolādi un riekstiem. Uz maizītes uzvilktais krusts simbolizē Kristus krustā sišanu. Runā, ka maizītēm ar krustu ir spēja atvairīt ļauno un stiprināt draudzības.

Siltu un jauku Pūpolsvētdienu vēlot, "Tasty" piedāvā dažas Lieldienu gaidīšanas laika receptes, lai māja pildās ar omulību un burvīgu, svaigi ceptu maizīšu smaržu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!