Vīnogas brīnumainā maģija. Saruna ar 'Hennessy' vēstnieku pasaulē Fabjēnu Levjū
Foto: Publicitātes foto

Dzērienu darīšanā patiešām ir kaut kas maģisks - noliekot uz galda visas sastāvdaļas, vai tās būtu tējas lapiņas, vīnogu ķekars, apiņu un graudu sauja, nekas neliecina, ka gala iznākums būs aromātisks, smaržīgs dzēriens. Franču vīnu un konjaku darīšana šai kontekstā patiešām izskatās pēc burvestības - kā no vīnogām var iegūt dzērienu ar tik dažādām aromātu niansēm: eksotiski augļi, vaniļa, ķirši, kafija, šokolāde, pat tabaka, āda un pipari!

Konjaks ir viens no tiem dzērieniem, ar ko saistās ļoti spēcīgi stereotipi. Padomju telpā augušajiem tas ir Kaukāza produkts, par franču konjakiem tolaik vien sapņot varēja. No filmām un lielākoties grāmatām konjakam veidojās konkrēts "pavadošais" tēls - apaļīga konjaka glāze vīrieša rokā aristokrātiskā atmosfērā. Taču izrādās, ka tieši no šī imidža konjaku ražotāji mūsdienu dinamiskajā, atvērtajā un ātrajā laikmetā vēlas atbrīvoties. Par to atsevišķos vīna un konjaka "namos" atbild īpaši cilvēki - vēstnieki, kuru darbs ir nevis pārliecināt veikalus un tirgotājus, bet gan pastāstīt klientiem par attiecīgo dzērienu, tā vēsturi un iespējām. Visbiežāk šie ļaudis ir ar augstāko izglītību vīna zinātnēs un parasti ļoti harizmātiski, spējīgi aizraut un ieintriģēt. Tāds ir arī viens no "Hennessy" konjaka nama jeb "maison" pasaules vēstniekiem Fabjens Levjū (Fabien Levieux), ar kuru portālam "Delfi" bija ekskluzīva iespēja aprunāties pirms "Hennessy" 250. gadskārtas atzīmēšanas Rīgā.

"Interese par dzērieniem man, var teikt, ir asinīs. Manā gadījumā tas gan nav paaudžu mantojums, kā, piemēram, "Hennessy" mūsu "master blender", kuri jau septītajā paaudzē nodarbojas ar konjaka blendēšanu," portālam "Delfi" par savu ceļu uz šo posteni un amatu stāsta Levjū kungs. "Man vienmēr ir interesējusi franču gastronomija, vīni un stiprie dzērieni. Kopš sasniedzu "legālo" 15 gadu vecumu, kad var sākt nevis iegādāties alkoholu, bet degustēt, lai saprastu garšas un smaržas nianses, esmu to pētījis. Mūsu ģimeni ļoti interesē vīns, ēdieni. Žēl, ka tagad pasaule kļūst globāla, atvērta, un mēs sākam zaudēt savas franču saknes, arī gastronomiskās. Mans tēvs negribēja padoties šai tendencei un iemācīja man un brālim saprast vīnu, tā saderību ar ēdienu un franču garšas."

Konjakā, kuru visā pasaulē tomēr sauc par dižciltīgu un elegances paraugu, Fabjenu Levjū piesaista tieši šī neparastā "maģija", kā dzēriens rodas un veidojas. "Vīna un konjaka ideja nav pēc iespējas īsākā laikā izdzert pēc iespējas vairāk un piedzerties, bet saprast, kā un kāpēc no vīnogu sulas var iegūt produktu, kurā ir augļu, tabakas, ādas, garšvielu, šokolādes un pat zemes aromāts. Tā ir maģija!" viņš saka. "Tu apzinies, ka patiesībā tā ir ķīmija, bet ļoti aizraujoša, un šo "maģisko pieeju" man iemācīja tēvs. Gribēju izprast šo pasauli, bet negribu lietot vārdu "industrija". Pie mums, Konjakā, nav rūpnīcu, kā to saprot pasaulē - ar milzu ēkām, cisternām, vilcienu sastāviem. Mēs radām, nevis ražojam. "Hennessy" ir 1500 sadarbības partneru, vīna darītāju, no kuriem iepērkam augstākās kvalitātes vīna spirtus, kas pēc blendēšanas kļūst par konjaku, un šajā procesā nav nekā industriāla!"

"Hennessy" vēstnieka amats Fabjenam Levjū nav pirmais alkoholisko dzērienu industrijā, taču sagādā viņam visvairāk gandarījuma, jo tā francūzis var apvienot divas sirdslietas - ceļošanu un sarunas ar cilvēkiem. "Man patīk ceļot, iepazīt jaunas vietas un kultūras. Tāpēc es sešus gadus pavadīju ASV, Čikāgā, kas man palīdzēja uzlabot angļu valodas prasmes bez tā "spēcīgā franču akcenta, ko neviens nesaprot". Tajā laikā strādāju pārdošanā un mārketingā, un kad šis darba periods bija galā, sajutu, ka man pietrūkst sarunu par dzērienu rašanos, kultūru, filozofiju, kas vairāk iedarbojas uz tavu dvēseli, nevis maku," atklāj Levjū kungs. "Man mēdz teikt, ka esmu labs pārdevējs, bet tur ir tā atšķirība - es neko nepārdodu. Es tajā visā nesaskatu naudu, peļņu, man ir svarīgi, lai cilvēki saprastu dzēriena "koncepciju". Vai viņi pēc tam iegādājas attiecīgo produktu vai nē, es par to pat neinteresējos. Tā nav mana motivācija, man lielāku prieku sagādā brīdis, kad es redzu, ka cilvēks ir sajutis, sasmaržojis un sapratis to, ko cenšos pastāstīt. Kā no vīnogas rodas burvīgs, 15 gadus izturēts konjaks, kuru baudot atmiņā nāk smarža no vecā, mīļā ādas krēsla vecmāmiņas mājā pirms 30, 40 gadiem. Tas ir ceļojums laikā ar konjaka glāzi rokās!"

Īpaši Eiropā par konjaku ir nostiprinājies vecmodīgs priekšstats, ka tas ir dzēriens, kas jābauda no apaļīgas glāzes, izbaudot aromātu, ziemas vidū, vienatnē, ar cigāru, pēc vakariņām, pie iedegta kamīna, angļu stila bibliotēkā, ar labu grāmatu rokās un slapju labradoru pie kamīna. Tas ir konjaka imidžs, un bija vajadzīgi 100 gadi lai to, iegūtu. Tagad būs vajadzīgi nākamie 100 gadi, lai to nojauktu. Fabjēns Levjū, "Hennessy" vēstnieks

Ceļojot pa pasauli, Fabjens Levjū ir novērojis atšķirīgu pieeju alkoholiskajiem dzērieniem un tā lietošanai. "Piemēram, Somijā konjaku mīl lietot kopā ar kafiju, jo somi ir kafijas dzērāju nācija, un to ir grūti mainīt. Karību salās alkohola lietošanas kultūra ir pavisam citāda, ASV ir augstas klases dzērienu tirgus, kā "Hennessy V.S", savukārt Ķīna un Āzija ir augstākās klases, prestižo dzērienu cienītāji, tur labāks noiets ir "Hennessy V.S.O.P" vai "X.O". Tur svarīgs ir imidžs. Tas ir vienīgais, ar ko mēs piemērojamies tirgum," norāda vēstnieks. "Hennessy", kas dibināts 1765. gadā, ir globāla kompānija, jo eksportē konjaku kopš 18. gadsimta beigām. Tomēr mēs gluži negribam, ka pasaule nāk pie mums, uz Konjaku, mēs izejam pasaulē. Konjakā darbojas AOC (Appellation do Origin Controllee), uz ko attiecas ļoti stingra likumdošana un ierobežojumi, tāpēc mēs nedrīkstam pielāgot savu produktu attiecīgam tirgum. Tādā ziņā mēs neesam globāla kompānija, tikai tādā ziņā, ka savu konjaku eksportējam uz 142 pasaules valstīm. Mēs esam pasaules daļa, bet nevaram to iespaidot vai mainīt."

Visai pārsteidzoši bija uzzināt, ka šobrīd klasisko, salīdzinoši seno un "tradicionālo" dzērienu ražotāji vēlas mainīt savu "imidžu", tā uztveri un izpratni. Šā gada pavasarī, kad Rīgā viesojās viens no vadošajiem pasaules bārmeņiem Tims Eteringtons-Džadžs, viņa vadītajā meistarklasē tika rādīts tieši tas - kā no vissmalkākajiem, dārgākajiem un elegantākajiem dzērieniem "ar vārdu" tiek radīti moderni kokteiļi. Tieši to sarunā uzsvēra arī "Hennessy" vēstnieks - konjaks nevēlas palikt "iesprūdis" kādā konkrētā tēlā, bet būt saprotams visiem.

Francija ir ļoti "smags", konservatīvs tirgus. Tur joprojām "šķībi" skatās uz cilvēkiem, kas "atļaujas" iemest konjakā ledu. Tas ir "svēts" dzēriens!"

"Īpaši Eiropā par konjaku ir nostiprinājies vecmodīgs priekšstats, ka tas ir dzēriens, kas jābauda no apaļīgas glāzes, to ostot, ziemas vidū, vienatnē, ar cigāru, pēc vakariņām, pie iedegta kamīna, angļu stila bibliotēkā, ar labu grāmatu rokās un slapju labradoru pie kamīna," saka Levjū. "Tas ir konjaka imidžs, un bija vajadzīgi 100 gadi lai to, iegūtu. Tagad būs vajadzīgi nākamie 100 gadi, lai to nojauktu. Tas prasīs daudz laika un lielu piepūli, īpaši Eiropā, kurā ir nostabilizējušās vērtības, vēsture, standarti, kultūra. Ir daudz vieglāk mainīt šo mentalitāti Āzijā, lai gan uz turieni "Hennessy" eksportējam kopš 1859. gada. Ķīna joprojām ir jauna valsts, kas attīstās, tur daudz ko var pagūt mainīt, tāpat ASV un Āfrikā, bet Eiropa ir konservatīva. Es teiktu, ka trīs valstis ir vairāk atvērtas pārmaiņām - Lielbritānija, jo Londona ir kokteiļu galvaspilsēta, kas nebaidās izmantot visdažādākos, arī dārgus un prestižus dzērienus. Otra ir Vācija ar Berlīni, kas arī ir viens no pasaulē modernākajiem "bāriem", un Čehija, arī pateicoties Prāgas bārmeņu šovam. Francija ir ļoti "smags", konservatīvs tirgus. Tur joprojām "šķībi" skatās uz cilvēkiem, kas "atļaujas" iemest konjakā ledu. Tas ir "svēts" dzēriens!"

"Es jums varu atklāt, ka pats ļoti, ļoti reti lietoju konjaku tīrā veidā, varbūt pāris reizes gadā. Lielākoties man patīk kā aperitīvs, kokteiļos ar ledu, "Ginger Ale', toniku vai saldu vermutu. Mans iecienītākais sestdienas vakara kokteilis ir 1 daļa "Hennessy V.S.O.P.", 1/2 daļa "tripple sec", 1/2 daļa salds vermuts, ledus un citrona miziņa. Nezinu, vai bārmeņi ir šādu recepti jau "reģistrējuši", varat to nosaukt par Fabjena kokteili (smejas)," atzīstas Levjū. "Patiesībā konjaks kokteiļos nav nekas neparasts - tā to lieto jau pusotru gadsimtu. Pat daudzi profesionāli bārmeņi nezina, ka 19. gadsimta vidū konjaks vai kā tolaik sauca - brendijs - bija visvairāk jauktais dzēriens! Jā, 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā, kad "phylloxera" slimības dēļ iznīka 80% Eiropas vīnogulāju, konjaks kļuva rets un līdz ar to dārgs dzēriens, kas tika baudīts ļoti mazos apjomos, tīrā veidā un pēc maltītes."

Vienīgais, ko franču speciālists neieteiktu jaukt kokteiļos, ir visizsmalcinātākie un dārgākie - "Hennessy Paradis", "Paradis Imperial" un "Richard Hennessy". "tie jau ir kokteiļi paši par sevi! Un te pat nav runa par cenu, te ir runa par aromātiem. Šie kokteiļi ir radīti no vīna spirtiem, "eau de vins", kam ir savs balanss, un pievienojot tam ginger ale , vermutu vai toniku, mainās aromāts, pazūd tas darbs, ko ieguldījuši meistari, radot šo konjaku paaudzēs. Jau perfektam aromātu kokteilim tiek pievienota papildu sastāvdaļa, ko mēs neiesakām. Taču bārmeņiem ir brīvas rokas…" viņš nosaka.

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form