Foto: Privātais arhīvs
Šoreiz uz virtuves sarunām aicināju sertificētu uztura speciālisti un divu grāmatu – "Veselīgi našķi bērniem" un "Veselīga uztura ceļvedis ģimenei – ēstprieks" – autori Lizeti Pugu. Ikdienā viņa strādā Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā – plāno ēdienkarti, sadarbojas ar virtuves kolēģiem, kā arī komunicē ar pacientiem, skatoties, ko viņi vēlas un ko nevēlas. "Kā dažreiz saku: rūpējos par to, lai bērni ēstu vairāk vai, gluži pretēji, mazāk. Reiz viens no pacientiem mani nosauca par uztura policisti. Lūk, tā arī ir mana profesionālā darbība," smejoties stāsta Puga. Viņsa rūpes ir par to, lai visi būtu paēduši, sveiki un veseli.

"Ja runājam par brīvo laiku – es esmu vienkārša, parasta Lizete, mamma saviem diviem bērniem, kurai patīk pasportot, pastaigāties ar suni, patīk satikties ar cilvēkiem, ar draudzenēm, patīk aiziet paēst skaisti, patīk ceļot, patīk brīžiem kaut ko uzzīmēt, patīk arī gatavot ēst un darīt visus ierastos mājas darbus. Brīvajā laikā bieži vien mans hobijs ir arī mans darbs. Daudz domāju par darbu: ko es varētu darīt citādi vai labāk? Tāpat bieži vien atpūtas brīžos rodas visādas lietas, tostarp arī manas grāmatas ir radušās tieši brīvajā laikā," stāsta Lizete.

"Virtuves sarunas" ir "Tasty.lv" rubrika, kurā iztaujājam cilvēkus, kas ar virtuves un ēdiena gatavošanas mākslu ir uz "tu".

Kādas ir jūsu pirmās atmiņas saistībā ar ēst gatavošanu?

Manas pirmās atmiņas saistībā ar ēst gatavošanu lielākoties ir tādas, ka mani vecāki vienmēr ir gatavojuši daudz ko interesantu. Bērnībā es biju problemātiska tādā ziņā, ka bija ļoti daudz lietu, kas man negaršoja, līdz ar to biju izaicinājums visām izglītības iestādēm ar to, ko es ēdu un ko neēdu. Man vienmēr bijis svarīgi, kā ēdiens izskatās uz mana šķīvja, tāpēc skolās gāja diezgan pagrūti, jo, iespējams, man negaršoja un nepatika, kā viss kopumā izskatījās. Ah, tās alumīnija dakšas... Es nevarēju kaut ko tādu izturēt. Man nepatika, un bieži vien es ēdienreizes izlaidu.

Man vienmēr gribējies, lai ēdiens ir skaists un tam ir savs stāsts. Varu pateikties saviem vecākiem, kas vienmēr deva iespēju nogaršot kaut ko citādu un interesantāku, jo esmu augusi mākslinieku ģimenē, kur vienmēr bez kotletēm un kartupeļiem bijis arī diezgan daudz eksperimentu virtuvē. To tad es arī baudīju!

Jūs vairāk saista latviskie produkti vai pasaules virtuvju iepazīšana?

Man patīk daudzveidība un dažādi ēdieni. Patīk gan vietējās, gan pasaules virtuves iepazīšana. Saviem pacientiem dažkārt stāstu: "Ja tu katru dienu ēdīsi gurķi, vienā brīdī tev tas apniks un tu to gurķi nevēlēsies vairs redzēt." Tieši tāpēc man ļoti patīk pasaules virtuvju iepazīšana, citu veidu ēdieni un to recepšu izmēģināšana, jo tas paver acis vaļā un ēdienu klāstu padara lielāku.

Uzlūkojot ēdienus, mani māc zinātkāre, kā to varētu pagatavot citādāk, zinot teorētisko sadaļu, kas ir veselīgs un kas nav veselīgs. Tas arī paver ļoti daudz iespēju, kā ēdienus un produktus gatavot citādi un tos integrēt normālā ikdienā.

Kur rodat iedvesmu gatavošanai un jaunu recepšu radīšanai/izmēģināšanai?

Es teiktu, ka iedvesma patiesībā ir uz katra stūra – jebkura bilde, jebkura recepte ir iedvesma. Protams, iedvesma jāapvieno ar vēlamo un nepieciešamo. Lielākoties es neesmu cilvēks, kam patīk kaut ko drausmīgi sarežģīt. Man patīk ātras un vienkāršas receptes, taču, kā es dažreiz saku, tā reliģiskā pārliecība par to bieži vien traucē. Piedomāju vairāk pie tā, ko ikdienā ēdu, lai viss būtu samērīgs un veselīgs, un ikdienai nepieciešams.

Kas jums ēdiena gatavošanā patīk visvairāk?

Man visvairāk patīk ēst! Gatavošanas process dažreiz ir sava veida meditācija – tu aizej, tu esi viens pats virtuvē, tu darbojies, tu saproti, kā likt dažādas garšas kopā un kas no tā visa sanāks. Tas ir eksperiments! Jā, lai gan var tik vienkārši visu nopirkt gatavu, gatavajos ēdienos tomēr ir vairāk neveselīgo komponentu – vairāk cukura, vairāk sāls, vairāk kaut kādu zemas kvalitātes tauku... Tāpēc, protams, man ir svarīgi, lai ēdiens būtu maksimāli pilnvērtīgs, labs un veselīgs, un lai es zinātu, kas tur iekšā. Protams, man patīk arī nogaršot to, ko gatavojuši citi. Kā jau minēju, tas arī ir viens no maniem "hobijiem" – izgaršot visu ko.

Bez kā virtuvē noteikti nevar iztikt?

Agrāk man nebija cepeškrāsns, tādēļ pavisam noteikti varu teikt, ka bez cepeškrāsns virtuvē ir diezgan grūti iztikt, jo vieni no labākajiem un garšīgākajiem ēdieniem top, tos gatavojot cepeškrāsnī. Ja runa ir par pārtikas produktu, bez kura es nevarētu iztikt, tad tas noteikti ir siers. Man ļoti garšo dažādi sieri un patīk to daudzveidība. Es to tiešām uzlūkoju kā vienu no dzīves baudām, kā saku – tā ir tāda sāļā šokolāde. To pievienojot dažādiem ēdieniem, mēs vienmēr iegūstam ļoti daudzveidīgu un garšīgu maltīti.

Vai ēst gatavošana ir vairāk talants vai prasme, ko viegli iemācīties?

Grūts jautājums! Es domāju, ka ēdiena gatavošana ir pamatvajadzību nodrošināšana, un, protams, to var iemācīties. Pabeidzot vidusskolu un uzsākot patstāvīgu dzīvi, es daudz ko nemācēju pagatavot, taču ar entuziasmu un vēlmi gatavot mēs varam sasniegt visu. Protams, ir nepieciešami treniņi! Vēl joprojām daudzas lietas es nemāku pagatavot, bet, to darot ar prieku un mīlestību, viss arī sanāk. Ja to dara caur nepatiku un riebumu, tad viss ir daudzreiz grūtāk.

Kāda ir vislielākā neveiksme, ko esat piedzīvojusi virtuvē?

Reiz es neaiztaisīju kūkas formu ciet un visa siera kūkas masa izlija cepeškrāsnī, un to cepeškrāsni bija grūti izmazgāt.

Ja visu atlikušo mūžu būtu jāēd tikai viens ēdiens – ko jūs izvēlētos?

Viens no produktiem, ko fantastiski var apspēlēt, ir tomāts. Lai gan tomāts noteikti nevar kompensēt visu iespējamo. Bet tomāti un kartupeļi man ļoti garšo! Un kartupeļus īstens latvietis var pagatavot 101 veidā. Tad laikam no tiem tomātiem es tomēr aizslīdētu uz kartupeļiem.

Foto: Privātais arhīvs

Ko darīt, ja slinkums gatavot?

Pamata ēdienreizēs mēs kombinējam trīs lietas: olbaltumvielas, graudaugus un krāsas, kas ir dārzeņi un augļi. Kad slinkums gatavot, visvienkāršākais, ko var uztaisīt, ir vārīti kartupeļi, biezpiens un klāt piegriezti kādi sezonālie dārzeņi, piemēram, svaigi gurķi. Tas ir viens no vienkāršākajiem ēdieniem un neaizņem ļoti daudz laika. Turklāt šobrīd veikalos ir jau pieejami mizoti, mazgāti kartupeļi, tad tu tos samet iekšā – un viss, gatavs!

Ja obligāti jāizvēlas, tad – sāļš vai salds? Maigs vai ass?

Viennozīmīgi sāļš! Es neesmu pārāk liela saldummīle. Un otra izvēle – maigs! Asi ēdieni man garšo, man patīk, bet tā noteikti nav prioritāte, ko es izvēlos.

Vērtīgākais virtuves padoms, ko dotu ikvienam, kas lasa šo interviju!

Vienmēr atceries, ka nav tādu slikto vai labo produktu, galvenais ir tas, kā mēs visu pagatavojam. Arī burgeru varam pagatavot normālu, veselīgu, un ar to viss būs kārtībā. Tieši tāds pats jautājums ir par karbonādēm: atkarīgs no tā, kā mēs kombinējam pārtikas produktus. Tāpēc – jā, gatavošana un produktu izvēle ir viens no pamatprincipiem, kas ļauj mums dzīvot veselīgāk un kopumā justies labāk. Ir vērts iedziļināties, nedaudz saprast, novilkt robežas, jo veselīga ēšana nav nemaz tik sarežģīta. Veselīga ēšana nenozīmē, ka es drīkstu grauzt tikai salātlapas un man jāvāra vistas fileja, tā ēdot katru dienu. Veselīga uztura pamatā ir daudzveidība, tas, ka es ēdu dažādus ēdienus, samērība, tātad mērenība. Es neēdu kilogramu tomātu, neēdu tos katru dienu! Ēdu dažādus pārtikas produktus, sekoju līdzi to daudzumam un ievēroju regularitāti – neēdu vienreiz dienā, bet vairākas reizes dienā!

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!