Kā pagatavot ideālo augļu vai ogu želeju un marmelādi
Foto: Shutterstock

Saldeni skāba marmelāde, ko ziest uz brokastu grauzdiņiem, un dzidra marmelāde ir divas lietas, kas piešķirs ziemas krājumu plauktiņam daudzveidību. Ja šosezon vēlies pamēģināt ko interesantāku, tad šie abi konservējumu veidi būs īstā izvēle – želeja no marmelādes daudz neatšķiras konsistences ziņā. Atšķirīgs ir tikai izmantoto produktu veids un dažas gatavošanas nianses.

Kā pagatavot perfekto jāņogu vai vīnogu želeju? Un kas jādara, lai citrusaugļu marmelāde būtu īpaši aromātiska? Lūk, daži padomi, kā to izdarīt soli pa solim!

Kā pagatavot želeju

Želeju gatavo ļoti līdzīgi ievārījumam, tomēr ir nianses, kas atšķiras. Veselu ogu un augļu vietā tiek izmantota to sula. Svarīgākais, ko atcerēties – sulas pektīna daudzums atšķiras no tā, kas atrodams ogu un augļu miziņās, tāpēc nereti želejai var vajadzēt krietni vairāk cukura.

Vispirms novāri augļus vai ogas katlā, lai no tiem izdalītos sula. Pēc tam masu pārlej auduma vai marles maisiņā un ļauj sulai notecēt visu nakti, pilīti pa pilītei. Tas nepieciešams, lai iegūtā sula būtu patiesi dzidra, bez sēkliņām vai mīkstuma paliekām.

Pēc tam aprēķina to, cik daudz cukura būs nepieciešams želejas pagatavošanai. Ar mērkrūzi izmēri, cik daudz sulas iegūts. Ieteicams uz 600 mililitriem sulas pievienot 450 gramus cukura, norādīts grāmatā "Īsais kurss konservēšanā". Cukurs nepieciešams, lai želeja varētu sabiezēt un nebūtu pārāk šķidra.

Kad daudzumi aprēķināti, ogu vai augļu sulu salej katliņā, pievieno cukuru un garšvielas pēc vēlēšanās. Piemēram, želejai var pievienot kanēli vai krustnagliņas. Želeju vāra uz lēnas uguns tik ilgi, līdz tā sāk biezēt. Vārīšanas laikā nosmel putas, tad želeja būs pavisam dzidra. To, vai želeja sabiezējusi pietiekami, pārbauda ar pirksta vai karotes palīdzību. Uz šķīvīša uzlietai želejai vajadzētu sakrokoties, ja to pabīda ar pirkstu. Bet no karotes želejai jānokrīt ar smagiem pilieniem.

Kā pagatavot marmelādi

Arī marmelādes pagatavošana daudz neatšķiras no ievārījuma. Princips pat ir ļoti līdzīgs želejas gatavošanai, tikai tā vietā, lai izmantotu sulu, marmelādes gatavošanā tiek izmantots citrusaugļu sulas un miziņu novārījums. Marmelādi lielākoties gatavo no citroniem, apelsīniem, greipfrūtiem un kāda cita eksotiska citrusaugļa.

Vispirms katlā salej svaigi izspiestu citrusaugļu sulu, pieber augļu mizu pusītes un atsevišķā marles maisiņā iesien arī augļu sēklas. Tas nepieciešams, lai novārījumā izdalītos pēc iespējas vairāk pektīna. Visam pārlej ūdeni, tā, lai augļi būtu tikko nosegti, un vāra aptuveni stundu, līdz mizas ir ļoti mīkstas. Ja mizas nebūs mīkstas, cukurs tālākajā vārīšanās procesā neļaus tām izdalīt pektīnu.

Pēc tam, kad miziņas novārītas, tās izņem no katla un atdzesē. Kad mizas atdzisušas, tās ar nazi sagriež smalkos, vienādos salmiņos. Novārījumu nokāš. Miziņas pēc tam saber katlā un pārlej ar citrusaugļu novārījumu. Uz vienu litru šķidruma būs nepieciešams gandrīz kilograms cukura – tas tāpēc, ka citrusaugļu novārījums ir visai skābens.

Marmelādi vāra uz lielas uguns apmēram 10-20 minūtes, līdz tā sabiezē. Jo īsāku laiku marmelādi vārīsi, jo svaigāka būs citrusaugļu garšas nots. Kad marmelāde novārīta, tās gatavību pārbauda tāpat, kā to dara ar želeju.

Tags

Baudi vasaru! Konservēšana

Comment Form