Paceļ roku, kurš ir lasījis pasaku par zaķi, kurš brauca pēc skābā kāposta sēklām uz Rīgu? Es bērnībā to pārlasīju vairākkārt. Muļķa zaķis – skābi kāposti taču neaug! Tos skābē! Milzu toverī, kas stāv aizdurvē! Taču zaķis ir labs piemērs neatlaidībai un “kas zina, ko grib, spēj, ko grib”!
Manā bērnībā kāposti tika stādīti un novākti pēc Mēness fāzēm, jo omīte cieši ticēja, ka tikai tā var dabūt smukas, cietas kāpostgalvas, kas labi stāv visu ziemu
Ar ķerru pagalmā savestās kāpostgalviņas gluži kā skolnieki drūzmējās bariņā, gaidot, kad skābētājs izsauks pa vienam un nokomplektēs skābējumu komandu. Derēja tikai viscietākās un visbaltākās galviņas. Komandā tika ieaicināti arī burkāni un ķimenes, kas bērniem vasaras izskaņā bija jāsalasa pļavā. Tad tika vilkta lielā ēvele un toveris. “Žvīk, žvīk, žvīk!” un no ēveles bira plānas, sulīgas kāpostu šķēlītes, ko gribējās nočiept un apēst. “Čop, čop, čop!” ar milzu piestu, kas bija maza bērna izmērā un smagumā, kāposti tika pieblietēti mucā. “Pak, pak, pak!” pēc kāda laika muca, kas novietota tuvāk skurstenim, siltumā sāka pakšķināt un rūgt. Un tad ome pēc sev vien zināmām zīmēm deva pavēli mucu nest porūzī, kur tā kaktā stāvēja līdz pat pavasarim, bet mēs turp gājām pagrābties pa riekšavai un bļodiņai skābu kāpostu zupai un štovētiem kāpostiem.
Kāpostu skābēšanas gudrības
Lai mums negadās kā zaķim un nav jābrauc uz Rīgu pēc sēklām, te, lūk, praktiski un pārbaudīti padomi, kā tikt pie skābiem kāpostiem.
Stingri un balti. Skābēšanai jāizvēlas balti un stingri kāposti, kas atbrīvoti no mīkstajām un bojātajām lapām.
Ēvelē un rīvē! Burkānus vislabāk ir sarīvēt, bet kāpostus – saēvelēt. Ja nav ēveles, tad ar asa naža palīdzību tie jāsagriež plānās sloksnītēs. Var izmantot arī mandolīnas rīvi vai virtuves kombaina piedāvājumu.
Jaucam, maisām, iesālām! Milzu bļodā sajauc kāpostus ar burkāniem, pievieno ķimenes un sāli.
Ar sāli nevajag pārspīlēt, uz 10 kilogramiem kāpostu vajag apmēram 70–100 gramus sāls.
Stampā! Atrod lielu skābējamo trauku. Tas var būt spainis, liels māla pods vai muciņa, ja tāda ir. Liek kāpostus pa kārtai traukā un sastampā, līdz parādās suliņa, un tā – līdz trauks pilns. Pēdējo kārtu noslēdz ar veselām kāposta lapām. Ja paredzēts saskābēt milzu apjomu un mājās ir pieejamas koka tupeles, tad var izmantot arī šādu metodi, gluži kā vīna taisīšanā – bradājot ar kājām pa trauku.
Noslogo! Sastampātos kāpostus noslogo. Derēs gan liels akmens, gan trīslitru burka, kas pielieta ar ūdeni vai piebērta ar smiltīm. Derēs arī hanteles vai svaru bumba, kas skumji put kaktā ar domu, kad kādreiz tiks izmantotas. Lūk, to iespēja!
Raudzē siltumā! Trauku liek siltumā rūgt. Jo siltāka vieta, jo ātrāk uzrūgs! Pēc pāris dienām vajag sabakstīt veselās lapas, lai labāk gaiss tiek klāt.
Ieziemo! Pēc 2– 3 nedēļām (atkarībā no siltuma) noņem kāpostu lapas, bet pašus kāpostus sapilda burkās vai traukos, kur glabās kāpostus. Uzglabā vēsumā.
Padomi, ko vērts ņemt vērā!
Eksperimentē ar garšu! Burkāni un ķimenes ir skābēto kāpostu klasika, bet vērts izmēģināt pievienot arī lauru lapu, granātābola sēklas, mārrutkus, koriandru, brūklenes, dzērvenes un ābolus. Skābā trijotne darbosies arī kā konservants.
Uzmanīgi ar sāli! Ja sāls būs par daudz, tad kāposti iesālīsies un neieskābs. Sāli vajag nedaudz, tik, cik liktu kāpostu salātiem klāt.
No tautas gudrības pūra! Vari ticēt, vari neticēt, bet pamēģināt ir vērts, jo sliktāk nebūs. Piemēram, lai kāposti labi rūgtu, tos, traukā berot, skaļi jāsmejas, bet saldus kāpostus garantē, ja skābētāji bučojas pār mucu pārliekušies. Vecā mēnesī skābētie kāposti esot mīkstāki un der zupām, bet jaunā mēnesī – cietāki un stingrāki.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
