Veikalu plauktos sālīto un un nesālīto sviestu ir viegli sajaukt, jo īpašas pazīmes nav, kā, piemēram, citās valstīs, kur paciņām atšķiras – nesālīts zilā paciņā, sālītais zaļā. Mums bodē jāmeklē, kas rakstīts uz paciņas. Vienai sviesta paciņai uzzīmēts sālstrauks, kas ber gotiņai priekšā sāli un uzrakstīts “Sālīts", citai paciņai virsū ilustratīvi parādīta maizīte, izbiris rozā sāls un uzrakstu, ka šis sviests ir ar Himalaju sāli. Vārdu sakot, jābūt acīgiem, lai sālītā vietā nenopirktu nesālīto un otrādi.
Sviestmaižu karalis
Nereti tieši sālītajam sviestam ir vērā ņemamas atlaides. Vai vērts iepirkt krājumus? Krājumi vienmēr ir laba doma, ja saldētavas izmērs to pieļauj. Jāatceras, ka sālītais sviests glabāsies ilgāk nekā nesālītais. Tas attiecas kā uz ledusskapi, tā saldētavu. Tam ir vienkāršs izskaidrojums – sāls ir konservants! Tāpēc saldētavā nesālīto sviestu nevajadzētu uzglabāt ilgāk par pusgadu, bet sālītam sviestam var piemērot grūtniecības laiku – deviņus mēnešus.
Kurā brīdī nesālīts sviests kļūst par sālīto? Parasti tas notiek brīdī, kad krējums pārvēršas paniņās un parādās sviesta kunkuļi. Paniņas nolej un sviestu iesāla. Taisnības labad gan jāsaka, ka sviestu ar izciliem panākumiem var iesālīt arī mājās. Sviestu vajadzēs mīkstu, tam klāt likt sāli pēc garšas un visu sablendēt vai sakult. Šādi var uztapināt arī kaņepju sviestu, sviestu ar sēņu piedevu, izmantojot, piemēram, gaileņu pulveri.
Arī restorānos, atnesot maizītes un sviestu, lai ir ar ko īsināt laiku, pasūtījumus gaidot, tiek nests tieši sālīts sviests. Grozies kā gribi – sāls piešķir garšu. Sāls izcilos varoņdarbus piemin ne vienā vien tautas pasakā, to cildinājis pat mūsu vecmeistars Rūdolfs Blaumanis, salīdzinot to ar mīlestību. Taču ar mīlestību arī jāuzmanās – ne visiem tā der, ne visi prot to pareizi izmantot!
Cepumu mīklā – jā, klinģeru – nē!
Vai ar sālītu sviestu drīkst aizstāt receptēs minētu nesālītu sviestu? Jā un nē! Viss atkarīgs no receptes. Piemēram, kartupeļu biezputru gatavojot, sālītais sviests būs pašā laikā! Taču jāatceras, ka tad nevajag sāli pievienot kartupeļus vārot. Tieši ar tādiem pašiem panākumiem sālītā sviestā var apcept kā zivi, tā gaļu, kā dārzeņus un sēnes. Tiktāl viss labi, čurkstinām sviestā un baudām, bet, kad uz skatuves parādās konditorejas izstrādājumi, tad sālītā un nesālītā sviesta lieta sāk kļūt nopietna!
Visvienkāršākais būtu pasludināt: “Nē, konditorejā nekādā gadījumā neizmantot sālītu sviestu,” lai izvairītos no fiasko, netīrām virtuves sienām, kad neizdevusies kūka tiek sviesta pret sienu un ir asaras par patērēto laiku un produktiem! Taču tā gluži arī nevar teikt, jo, piemēram, cepumu receptēs, kur minēts gan sviests, gan šķipsniņa sāls, droši var lietot sālīto sviestu, attiecīgi neliekot klāt to šķipsniņu!
Piemēram, klinģera vai brioša mīklai, kur klāt ir daudz taukvielu un olas, labāk izmantot nesālītu sviestu.
Derīgi atcerēties, ka cepot sāls garša kļūs intensīvāka, tādēļ svarīgi izvērtēt, cik sāļus gribas, piemēram, siera cepumiņus.
Lai gardi un izdevušies eksperimenti!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
