Īru sautējums latviešu gaumē. Ko par to teiktu Montmorensijs?  (1)

Pirmkārt, tāpēc, ka īru sautējums sasilda cilvēku, kā maz kas cits šajā pasaulē. Otrkārt, ar visu cieņu īru sautējuma īstajai receptei, visur ārpus Īrijas par īru sautējumu mēdz dēvēt to ugunīgo, sātīgo, barojošo un iepriecinošo gaļas un dārzeņu miksli, kas radies, tajā sametot gandrīz visu, kas ledusskapī un pieliekamajā atrodams. Un diesvienzin, kas šajā pēcsvētku un vienlaikus pirmssvētku laikā notiek mūsu krājumos – tur ir no visa pa druskai, vai ne? Un no tā, ticiet, var izdoties ideāls īru sautējums latviešu gaumē!

Par īru sautējuma īsto recepti runājot – gan jau paši īri neganti sakautos par to, kam tad īsti jābūt pašā pareizākajā un īriskākajā sautējumā. Skaidrs, ka jērs, burkāni, kartupeļi un Guiness alus pieklājīgā daudzumā ir obligātās sastāvdaļas. Īpaši jērs, citādi tie lopiņi vēl ņems un pārapdzīvos to salu, un īpaši alus, jo tajā gan sautē gaļu un dārzeņus, gan lieto iekšķīgi pagatavošanas laikā, un, protams, arī galdā īru sautējums tiek likts kopā ar labu pinti Ginesa.

Ārpus Īrijas īru sautējuma recepti izmanto ar brīvu roku – sākot ar veco, labo Angliju. Trīs džentelmeņu un foksterjera Montmorensija (enģelis un vells no suņa!) ceļojumu laivā aprakstījis britu rakstnieks Džeroms K. Džeroms savā izcilajā romānā "Trīs vīri laivā, nerunājot nemaz par suni", nemirstīgā Vizmas Belševicas tulkojumā latviski, un paldies apgādam "Zvaigzne ABC" par atkārtotu izdevumu – jo šai grāmatai nudien mēdz pieaugt kājas. Atļaušos īsu citātu no augstākminētās grāmatas.

"Džordžs teica, ka īru sautējums ir izdevīgs galvenokārt tāpēc, ka palīdz atbrīvot saimniecību no visiem atlikumiem. Es izķeksēju no groza divas ieplīsušas olas, un mēs iesitām katlā arī tās. Džordžs teica, ka olas došot mērcei pienācīgo biezumu.

Pārējās sastāvdaļas esmu aizmirsis, bet zinu, ka neko neatstājām nelietā. Vēl es atceros, ka uz beigām Montmorensijs, kurš visu laiku bija ar dziļu interesi vērojis šo procedūru, norūpējies un nopietns aizskrēja, lai pēc dažām minūtēm atgrieztos ar beigtu ūdensžurku mutē, ko viņš acīmredzot piedāvāja kā savu ieguldījumu kopīgajās vakariņās. Vai tā bija zobgalība vai vēlēšanās palīdzēt, es nevaru pateikt."

Tik daudz par īru sautējuma anglisko interpretāciju. Domājams, ka šis izcilais ēdiens arī latviešu gaumē ir lielisks, un, visticamāk, mēs to esam gatavojuši visu mūžu, ij nenojaušot, ka tam ir tik smalks nosaukums: īru sautējums, saproties. Izdzīvošanas spēju ziņā jau mēs daudz neatšķiramies no īriem – kas spēcinošs pa rokai, to liekam katlā, izņemot ūdensžurkas, un galu galā virtuvi piepilda brīnišķīga smarža un katlā burbuļo kaut kas, kura sastāvdaļas var noteikt tikai aptuveni, bet viss garšo debešķīgi, sasilda, atjauno spēkus un dzīvesprieku. Pinte alus pie šī spēcinošā ēdiena ir izvēles jautājums.

Lai silts un dzīvesprieka pilns vakars jūsmājās! "Tasty" dalās ar dažām karstu un gardu sautējumu receptēm. Lai tās jūs iedvesmo uz varoņdarbiem!