Jāņu nedēļas nogales superēdieni: spirdzinošas, sātīgas un latviskas garšas

Zupa, kā zināms ir visu ēdienu mamma, jo kas gan cits spēj tā nomierināt, iepriecināt, sasildīt nosalušas kājas, salabot saplīsušas sirdis un vispār – vienkārši būt uz galda priekos un bēdās. Runājot par tām bēdām – pēc lielas ēšanas vai dzeršanas pats jau esi tīri lustīgs, bet kuņgītim bēda. Tad silta, mierinoša vistas zupiņa sagurušam kuņģītim pati labākā – varbūt vēl kausētu sieru un prāvāku gabalu čili klāt, kas strādā kā maza pātadziņa, sak, dārgais kuņģi mosties, celies, strādā!

Aukstās zupas šajā laikā, protams, ir nepārejošs hits – baltas, zaļas, rozā, koši sārtas, kādu nu kurš atzinis par labāko un gardāko savā dzīvē esam. Auksts un sātīgs prieks ir tas, kas šajās dienās iegūst arvien lielāku nozīmi – atliek tikai laika ziņas paskatīties, un skaidrs, ka kefīrs un bietes jāsāk sarūpēt arī uz priekšdienām!

Svaigi – tādi auksti, tikko no ledusskapja, marinēti, skābēti, sālīti – gurķi ir īsti glābēji ne tikai grūtākās pēcsvētku dienās. Bez gurķiem jau latvietis nekad nav varējis savu galdu sariktēt, ja nav gurķu, tad kaut kā pietrūkst. Ne gurķu tomātu salātus var sataisīt, ne auksto zupu, ne ko uz maizes uzlikt... Un mazsālītie gurķīši – nu kā bez tiem lai dzīvo? Vēl vakar tie jestri skraidīja par dārzu (nu, vai tirgu), bet šodien jau ēdami ar ķiplokainu un priecīgu kraukšķi! Šajās dienās auksti mazsālītie gurķīši no pagraba glābj dzīvības!

Jaunie kartupeļi ar gaileņu mērcīti un mazskābētiem gurķīšiem – kas var būt vēl latviskāk? Jāņi ir tas laiks, kad šī mūsu gastronomiskā svētā trīsvienība ir ienākusies dārzos, mežos un pagrabos. Ar visiem lietiem gailenes ir saskrējušas ātrāk, un labi, ka tā! Jāņu nedēļas nogalē smalkākas pusdienas nav iedomājamas – un vispār jau laikam visā vasarā glaunāku paēdienu grūti iedomāties.

Bet pietiek jau arī ar karalisku vienkāršību – ar visu mizu (protams, un cik tad tās mizas viņiem vispār ir!) savārītie jaunie kartupeļi ar labi daudz dillēm – šis arī varētu pretendēt uz latviskākā ēdiena godu (protams, dilles te ir obligātas). Ēd tāpat vai ar zaļajiem lapu salātiem un ko nu var sameklēt – te būs labs gan sasildīts vakardienas šašliks, gan sacepts Jāņu siers, kaut kā jau tas siers būs jāapēd galu galā.

Novēlojies par vairākām nedēļām, zemeņu laiks tomēr ir sācies, un kas gan ir Jāņu galds bez zemenēm! Ēdam tāpat, liekam tortēs (kad beidzamo reizi taisīji cepumu torti ar zemenēm?) un kuļam debesmannu. Silta zemeņu debesmanna ar aukstu pienu vai atdzesēta debesmanna ar siltu vaniļas pienu kā bērnībā – labāku Jāņu laika saldēdienu grūti iedomāties.

Nu ir pats īstākais brīdis vilkt ārā no pagraba bērzu sulas un šaut to "latviešu šampanieti" vaļā – ak, laimīgie, kam tas viss ir! Kuram nav tādas laimes kā šampanieša pagraba, labi noder arī sūkalas (tak atstāji no siera siešanas un ieliki ledusskapī?), skābputras, tomātu un visas parējās sulas. Arī ūdeņi ar piparmētru lapiņām un zemenēm šodien iet uz "urrā", vai ne? Galvenais ir mitrināt un spēcināt sagurušu organismu. Pēc laika prognozēm spriežot, mums ar steigu jāturpina izkopt atspirdzinošu un atsvaidzinošu dzērienu gatavošanas meistarība!

Ak, Jāņu laiks, ar to tā pati laime un sūrmīte kā ar Ziemassvētkiem: ilgi nāca, drīz aizgāja. Bet mazliet saldu skumju jau arī piederas šajā balto nakšu laikā. Tveram aizejošā jūnija mirkļus! Baudām no sirds, gardi un laimīgi!