Smilšu mīkla ātri pagatavojama, to nevajag raudzēt kā rauga mīklu, tā, atšķirībā no plaucētās mīklas, ļaujas receptes uzlabošanai un pamainīšanai. Faktiski smilšu mīklu varētu saukt par drošo mīklu. Žigli samīcāma, ledusskapī pusstundu atpūtināma, tā ir gatava konditorejas varoņdarbiem – cepumiem, tartēm, groziņiem un plātsmaizēm.
Bērnībā es smilšu mīklu saucu par balto piparkūku mīklu, jo šķita dīvaini, ka tik gardo, ar sviestu bagāto veidojumu sauc neēdamas substances vārdā. Un mīkla bērnībā garšoja labāk par pašiem cepumiem. Luncinājos ap virtuves galdu, kur tika mīcīta mīkla, un dīcu, lai ome atstāj nesamīcītas sviesta - cukura drupačas.
Omes mudināts, tētis nocēla no plaukta gaļas mašīnu un pieskrūvēja pie galda. Tas bija zemais starts cepumiem! Mēs ar māsu vilkām ārā metāla uzpariktes, ko tētis iestellēja gaļas mašīnā. Uz garenā metāla bija pieci dažādu formu caurumi, visvairāk lietojamā bija “zāģītis” no tā cepumi sanāca tādi skaisti viļņaini.
Pēc pāris minūtēm virtuve saldi nosmaržoja pēc vaniļas, un pasaulē gardākie cepumi bija gatavi – trausli, saldi un bezgalīgi gardi! Tie bija cepumu etalons, manuprāt, visiem cepumiem bija jāgaršo šādi. Saprotams, ka veikala piedāvājums bija skumja atblāzma par to, kas tapa mūsu virtuvē.
No smilšu mīklas tika gatavotas arī plātsmaizes, kas manā izpratnē bija pakāpi pārākas par rauga mīklas gardumu. Savukārt smilšu mīklas groziņus ar zefīram līdzīgu pildījumu izcili gatavoja māsas krustmāte. Viņa to dara joprojām, un, iekožoties mazajā našķī, var teleportēties bērnībā, kad viss bija iespējams, sasniedzams un uzvarams! Un, protams, apēdams!
Nevar nepieminēt cepumus "Riekstiņi", kur smilšu mīklas cepums pildīja rieksta čaumalas lomu, bet vārītais krēms - rieksta kodolu. Šie cepumi bija īpašās svētku reizēs, jo, kuram gan laukos laiks metāla formiņās pildīt mīklu, cept, atdzesēt, sasaldināt ar krēmu un salipināt kopā!
Tagad, kad esmu izaugusi, smilšu mīkla man ir pamatne dažādām tartēm. Šo uzdevumu mīkla pilda visbiežāk. Taču pāris reižu gadā, visbiežāk rudens un ziemas periodā, es velku ārā Kanādas draudzenes Baibas dāvāto smilšu cepumu pannu un gatavoju skotu cepumus, ko pasaulē dēvē par “shortbread”. Tie ir ļoti trausli un ļoti gardi, nedaudz līdzīgi maniem bērnības cepumiem. Cepumu panna ir apaļa, ar trijstūra iedaļām un bagātīgu reljefā attēlotiem dadžiem, kas ir Skotijas simbols. Dadžu zīmējums glīti ieņem savu vietu uz cepuma, bet, mielojoties ar mazajiem trijstūrīšiem, nevaru nedomāt par Skotijas augstmaņiem un dāmu kuplajiem apakšsvārkiem. Cepumu senais nosaukums bija apakšsvārki, jo apaļais cepums, kas sadalīts mazos trijstūros, atgādināja tā laika apakšsvārkus – krinolīnu. Mūsdienās populārāka ir pirkstu formas cepumi, īkšķa gari taisnstūrīši ar iespiestām iedobītēm.
Pati smilšu mīkla ir ļoti pateicīga, lai izdotos arī iesācējiem. Tā ļaujas eksperimentiem – daļu parasto miltu var aizstāt ar mandeļu miltiem, pierīvēt citrusa miziņas vai piebērt kanēli garšas uzlabošanai. Galvenais nosacījums ir auksts sviests, ātra tā sakapāšana ar pārejām sastāvdaļām un pusstundas atpūtināšana. Tālāk jau katrs var rīkoties pēc saviem ieskatiem – cept mutē kūstošus cepumiņus, bagātīgas tartes vai drupačām pārkaisītas plātsmaizes.
Piepildi virtuvi ar cepumu smaržu!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
