Kā stāsta omīte, ar kabaču moņģeli esmu pazīstama kopš bēbīšu vecuma. Tad gan omīte moņģeli ar dakšiņu samīcīja, lai veidotos tāda kā putriņa. Aptuveni piecu gadu vecumā, esmu dzelžaini pateikusi, ka "moņģeli vēlos, bet tikai bez kabačiem." Lai, cik muļķīgi skanētu, bet mūsu ģimenē šī ir vienīgā recepte, kurā tiek izmantots kabacis, tāpēc līdz galam šo dārzeni nemaz tā īsti nebiju redzējusi. Pieņēmu, ka kabacis ir sarkanais, kas patiesībā ir tomāts. Tā nu no bļodiņas apēdu visus kabačus (domādama, ka tie, savukārt, ir kartupeļi) un sarkanos gabaliņus kategoriski izspļāvu. Ar tādu pārliecību dzīvoju ilgāku laiku, līdz brīdim, kad sapratu, ka kabacis nemaz nav sarkans...
Mana mīlestība pret moņģeli ir tik liela, ka pat vecāku dienās nometnē, kad visiem pārējiem bērniem atveda čipsus un picas, man katliņā atveda omītes kabaču moņģeli. Un to no viena katliņa nogaršoja gan draudzenes, gan pat nometnes vadītājs – treneris. Un visi atzina par labu esam!
Lasu pirms vairākiem gadiem rakstītu zīmīti, kurā omīte man sniedz instrukciju, kā pagatavot šo gardumu. Kā viņa pati smej, šādas zīmītes ir izdāļātas pa puspasauli. Attēlā redzamā moņģele ir manas mammas gatavotā!
Sastāvdaļas
Sagatavošana
Sākam gatavot! Nomizo kabaci. Sēklas un arī nedaudz mīkstumiņa (ne jau ļoti daudz!) izgriež. Pārējo sagriež palielos kubiņos.
Uzkarsē pannu, ielej nedaudz olīveļļas un palielu sviesta pikuci. Ber iekšā kabačus, pievieno sīpolu, kas sagriezts palielās pusripās un ķiploku. Arī tomātu – sagriež palielos gabalos.
Neliekot vāku virsū (lai masa ir krēmīgāka), visu apcep maisot. Ja šķiet, ka sviesta par maz, "piemet" vēl klāt, lai taukvielas būtu pietiekamā daudzumā.
Kad jau kādu laiciņu moņģele ir gatavojusies, kad kabači kļūst caurspīdīgi, pievieno sāli un lielu ēdamkaroti tomātu mērces, ar uzsvaru – labu, var arī pievienot pesto. Visu samaisa!
Kad jau šķiet, ka moņģele iet uz gatavību, pievieno vienu ēdamkaroti kausētā siera "Dzintars" vai krējumu.
Kad viss ir sasautējies, pāri kaisa sagrieztus pētersīļus un dilles.
Pasniedz ar jaunajiem vārītājiem kartupeļiem. Kā kuru reizi – esam ēduši gan ar vistas stilbiņiem, cīsiņiem un pat siļķi. Kā nu kuram garšo!
Omīte iesaka, ka otrā rītā pārpalikums jāēd brokastīs kopā ar maizīti.
Tā kā recepte nodota no mutes mutē, tad omīte zina teikt, ka daudzas draudzenes receptei klāt ir pievienojušas arī malto gaļu, piesitušas olas. Bet viņai tā nepatīkot!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
