Man ļoti garšo lazanja, taču to ir grūti pagatavot, ja mājās ir tikai divi ēdāji. Es neprotu izcept mazu lazanju, tādēļ nolēmu būt oriģināla un pagatavot citādāku lazanjas versiju. Šoreiz - zupā!
Šī eksperimenta rezultātā ieguvu visas tās pašas garšas, kas man patīk klasiskajā lazanjā. Makaroni, tomāti, liellopa gaļa, rikota, mocarella, baziliks u.t.t. Tas viss tikai citādākā veidolā - zupā. Turklāt, tā kā es savulaik esmu cepusi pat lazanjas kapkeikus, tad kādēļ gan ne zupu?
Vispirms apcep sīpolus un malto gaļu ar tomātu pastu. Es to darīju katlā, kurā pēc tam vārīju zupu.
Kad gaļa ir apcepusies, pievienoju oregano, smalcinātus, konservētus tomātus, orkā arī vistas buljonu (tas ir maigāks nekā liellopa gaļas buljons) un makaronus. Vāra, līdz makaroni gatavi.
Zupu lej porciju šķīvjos, pievieno svaigo rikotas sieru un rīvētu mocarellas sieru, kas karstuma ietekmē izkusīs, piešķirot zupai nedaudz krēmīgumu.
Pārkaisa ar svaigu baziliku un maltiem pipariem.
Lazanjas zupa gatava!
