Omīte un kulinārijas entuziaste Lita ir pārliecināta, ka daudziem ir ne tās labākās atmiņas par piena zupu no bērnudārza laikiem – it sevišķi par plēvi, kas "peld" virs atdzisušās zupas. Tomēr ir tikpat daudzi, kam makaronu zupa ir pats gardākais launaga ēdiens. Pat tiem, kas bērnudārzā šķobījās. Tā lieliski sader ar cukuriņu, kanēli, ievārījuma maizīti, arī sāļajā versijā – ar ķilavmaizīti vai siļķi. Garšos gan bērniem, gan arī īstiem "večiem".
Omītes recepte un stāstījums:
Sākam ar to, ka uzvāra ūdeni. Verdošā ūdenī iemet šķipsniņu sāls un ber makaronus (jāņem obligāti labas kvalitātes makaroni, kādi vien garšo – cits izvēlas nūdelītes, cits gliemežvākus, bērniem patiks burtiņmakaroni vai krāsainie makaroni, lai zupiņa liktos krāšņāka un uzrunājošāka). Vāra tik ilgi, cik norādīts uz paciņas. Liela kļūda ir makaronus pārvārīt.
Kad makaroni tuvojas gatavībai, pielej pienu. Tad nu gan ir jāstāv pie katla klāt, jo piens ļoti ātri "uzskrej". Tad ir lielie plīts tīrīšanas darbi! Un ir gadījumi, kad ieslēdzas pat dūmu detektors. Tad izrīcības ir ne pa jokam.
Vāra tik ilgi, kamēr piens sāk nākt uz augšu. Tad steidzami katls jāceļ nost.
Tā kā viena no manām mīļākajām garšvielām ir kanēlis, tad katla saturs tiek pārkaisīts ar kanēli. Te nu gan nevarēs klāt ēst zivjmaizi, jo viss būs pa saldo! Var tā arī nedarīt, bet katrs pats var savā bļodiņā likt, ko vien vēlas. Piemēram, cukuru (brūnais cukurs ir lieliskākā izvēle, jo piedod vēl savu garšiņu!) un kanēli (ja jau nav kopējā katlā pievienots!).
Bļodiņās salej, kad zupa nedaudz atpūtusies.
Mūsmājās bauda kopā ar ievārījuma maizīti, kas pirms tam apgrauzdēta.
