Valmieriešu rasols ir Valmieras salāti, jo par to pareizo pagatavošanu domas dalās, bet viena sastāvdaļa ir nemainīga – valmieriešu lepnums par to, ka viņu pilsētas vārdā ir nosaukti salāti, kas izturējušu vairāk nekā pusgadsimta laika pārbaudi un ēdienkartē stabili atrodas kopš pagājušā gadsimta.
Ja cilvēku piederību Valmierai mērītu tajā, vai viņam garšo Valmieras salāti, tad es Valmieras pilsonību būtu nokārtojusi. Valmiera man ir mīļa pilsēta, tur es pabeidzu vidusskolu, pavadīju pirmos darba gadus un beigu beigās pašuvu sev Valmieras novada tautastērpu.
Valmieras salāti un es satikāmies Valmieras Valsts ģimnāzijas kafejnīcā. Nezinu, vai pie vainas bija pievienotā majonēze ar kečupu (ar šiem produktiem, kā zināms, var apēst arī gumijas zābaku), bet tie salāti bija bomba! Sātīgi un gardi, un tādi, ka gribas vēl. Ak, cik es biju pārsteigta, uzzinot, ka recepte ir vairāk nekā vienkārša – siers, gurķis, olas, sajaukti ar majonēzi un kečupu.
Neliegšos, ka sava daļas manas mīlestības šiem salātiem pienākas arī tāpēc, ka svinam dzimšanas dienu vienā dienā – 13. jūnijā, tiesa salāti piedzima krietnu laiku pirms manis –1969. gadā, to autore ir restorāna "Gauja" šefpavāre Ruta Bušmane. Padomju laikos, sešdesmitajos, septiņdesmitajos gados, Valmiera skaitījās Latvijas tops sabiedriskās ēdināšanas ziņā, jo tieši Valmiera pirmā ieviesa dažādas jaunas tehnoloģijas sabiedriskajā ēdināšanā un veiksmīgi startēja dažādos konkursos. Tolaik jebkuru recepti vajadzēja oficiāli apstiprināt, tāpēc arī Valmieras salātu receptes dzimšanas diena (ieviešana ražošanā) ir tik precīzi zināma.
Viena no diskusijām ir par sastāvdaļu sadalīšanu reizinātājos. Vieni saka, ka viss jāsarīvē, otri apgalvo, ka jārīvē ir tikai siers un olas, bet gurķi jāgriež salmiņos, savukārt trešie šausmās saķer galvu un pastāv uz to, ka olu baltums jārīvē, bet dzeltenums jāsaspaida ar dakšu. Vienīgi par sieru nav strīdu – tam jābūt rīvētam! Protams, te atkal platforma diskusijām: rīvēt garās vai īsās skaidiņās, un kādu sieru tad izvēlēties? "Holandes" vai "Valmieras"? Vēstures annāļu pētnieki saka, ka šefpavāres Bušmanes receptē bijis Holandes siers. Tie valmierieši, kuriem mītnes zeme nav Latvija, atzīst, ka salāti lieliski izdodas ar Čedaras sieru.
Nākamais strīdus objekts ir mērce:
Brīdī, kad salāti gatavi, var uzsākt nākamo diskusiju – kā vislabāk šo kaloriju bumbu apēst. Protams, klasiski var sukāt iekšā no trauciņa, piekožot klāt maizi. Taču šie salāti lieliski transformējas arī kā karstmaižu masa vai mērce pie tikko izvārītiem kartupeļiem.
Ja majonēze šķiet apgrēcība un tiek piekopts veselīgais dzīvesveids, tad var mēģināt vieglās majonēzes vai jogurtus.
"Ja, esot Valmierā, neesi ēdis Valmieras salātus, tu neesi bijis Valmierā!" postulē Madars, kuru ar Valmieru saista darba attiecības. Viņš iesaka šos salātus nobaudīt kafejnīcā "Bastions". Daudzi valmierieši rekomendē savas pilsētas salātus nobaudīt "Rātes vārtos". Restorāna mājaslapā var atrast informāciju, ka tieši šeit var atrast autentiskos Valmieras salātus pēc Rutas Bušmanes receptes.
Tad nu – pie darba!
Olas izvāra, atdzesē un nomizo.
Sarīvē marinētus gurķus, sieru un olu.
Pievieno majonēzi (daļu var aizstāt ar skābo krējumu) un kečupu. Visu sajauc.
Nu, ko? Laiks braukt gastronomiskā ceļojumā uz Valmieru pēc salātiem! Vai arī – savā virtuvē atvērt mazu Valmieras ķēķa filiāli, rīvējot sieru, gurķus un olu. Labu apetīti!
