Recepte no grāmatas: libāniešu ēdiens – grilēta kafta

Vienu no "Zvaigzne ABC" izdotās grāmatas "101 libāniešu ēdiens" autoriem Lindu es zinu jau vairāk nekā desmit gadu. Mēs ar Lindu savulaik esam bijušas kolēģes. Atminos, ka es un citu kolēģi gaidījām Lindas svētkus, jo tad vienmēr bija gardumi galdā. Lindai patīk rosīties virtuvē, un viņai tas izdodas. Otru autoru, Lindas vīru, gastroenterologu Hosamu Abu Meri, personīgi nepazīstu, bet par viņu absolūtā sajūsmā ir mana mamma, viņa paciente. Hosams teica tā un Hosams ieteica šitā! – to vien dzird, kad viņa gatavo ēst.

Ģimenes kopīgi izdotajā pavārgrāmatā ir ne tikai Hosama dzimtenes – Libānas – ēdienu receptes, bet arī ārsta padomi tiem, kam kuņģis jutīgāks vai ir citas veselības problēmas. Tāpat pie katras receptes ir pastāstīts, kas vērtīgs ir šajā ēdienā.

Pirms uzsākt ceļojumu libāņu virtuvē, ir tam jāsagatavojas. Tas gan vairāk attiecas uz tiem, kuriem garšvielu plaukti samērā tukši un tur atrodami tikai pipari, kanēlis un sāls. Ar to šoreiz būs par maz. Libāņu virtuvē garšvielas ir lielā cieņā! Labā ziņa – plauktu papildināšana ar garšvielām vēlāk noderēs, gatavojot ne tikai libāņu virtuves ēdienus.

Savukārt, gatavojot libāniešu desertus, neiztrūkstoša sastāvdaļa būs rožu un apelsīnu ziedu ūdens. Tas jāpievieno gan baklavai, gan kurkumas kūkai, gan aštas (svaigā siera) krēmam. Vēl viena neatņemama sastāvdaļa libāniešu desertos ir manna. Šis produkts mums jau ir saprotamāks un pieejamāks.

Pārlapojot grāmatu, saprotu, ka bez Septiņu garšvielu maisījuma vai rožūdens neiztikt, tāpēc izvēlos pirmo, jo maisījumam paredzētās garšvielas atrodamas manā garšvielu plauktā. Uzslavēju sevi, ka arī sumaks – etiķkoka augļu pulveris, kas dod skābu, citronam līdzīgu garšu – ir pieejams manā virtuvē. Šo garšvielu atklāju pirms desmit gadiem Turcijā, kad beidzās iepirktie krājumi, atradu to arī Latvijā, un šī garšviela vienmēr ir manā plauktā.

Par izaicinājuma recepti tiek izvēlēta grilēta kafta, jo vasara, jo dārzs, jo draugi un brīvdienas.

Mana lielākā veiksme šajā reizē ir tā, ka draugu pulkā ir džeks ar pavāra izglītību. Tātad, ja kaut kas noies greizi, tad būs glābējs! Viņš novērtē recepti un tieši noprasa: "Un, kur tajā receptē ir olas? Kā tad tā kotlete turēsies kopā?" Es piedāvāju ideju, ka gaļas masa droši vien stipri jāklapē un jāmīca un tad jālipina uz iesma, kā receptē norādīts.

Ir arī atkāpe no receptes, jo virtuvē, kur top kafta, nav virtuves kombaina, tāpēc garšaugi tiek smalki sakapāti, nevis sablendēti. Atļaušos komentēt, ka šādi ir pat labāk, jo man patīk uzkost mazu ķiploka vai sīpola gabaliņu.

Pie grila stāvēt man nepatīk, bet baudīt rezultātu gan! Un rezultāts ir! Satriecoši labs rezultāts! Tāds, ka ēd pat bērni, turot grila iesmu abās rokās un neļaujot uzlikt uz šķīvja, tik garda tā kafta ir sanākusi! Šī ir recepte, ko pieglabāšu. un pagatavošu kaftu arī ziemā uz pannas, jo libāniešu versija par kotleti ir atkārtošanas vērta.

Grāmatā vēl ieiku grāmatzīmes pie baklažānu mini picām, pikantiem kartupeļiem (ķiploka un kinzas klātbūtne šajā receptē man šiet ļoti uzrunājoša), falafeļiem un saldā siera pīrāga "Osmālija" (tas taps, kad būs iepirkts rožu un apelsīnu ziedu ūdens).

Sahten! Tā libānieši novēl labu apetīti! Un tāda, baudot libāniežu ēdienus, tiešām būs!