Šīs nebūs tradicionālas kotletes, šīs būs pavasara veselīgo nezāļu "kotletes" jeb pavisam zaļi plācenīši, kuros paslēptas nātres, spināti un citi zaļumi. Jāpamēģina vismaz reizi gadā, lai saprastu, kas īpašs ēdamajās nezālēs! Turklāt "kotletes" būs ar kraukšķīgu garoziņu, pateicoties rīvmaizei.
Tā kā pagājušonedēļ rakstīju par to, ka tieši šobrīd ir īstais laiks, kad dabā lasīt t.s. ēdamās nezāles – nātres, gārsu, pieneņu lapas u.c. savvaļas augus –, zināju, ka šīs nedēļas sērijā no rubrikas "Recepte no grāmatas" būs jāiekļaujas aktualitātē. Nātru un pirmo skābeņu zupa zināma katram latvietim, kas kaut brīdi padzīvojis laukos. Kad parunāju ar sev zināmu pavāri, stāstot plānus par šīs nedēļas recepti, viņa teica, ka nātru zupas vārīšana viņai ir ikgadēja pavasara tradīcija. Sacīts, darīts, jātiek pie nātrēm!
Kā reiz, domājot par pavasari, biju e-grāmatnīcas iepirkumu groziņā ielikusi grāmateli "Pavasara ēdieni" ("Zvaigzne ABC") savtīgu nolūku dēļ – lai iegūtu bezmaksas piegādi. Bet re, kā noderēja! Šķirstīju, domāju, līdz acis apstājās pie divām receptēm – "zaļumu kotletes" un "nātru kotletes". Pirmajā variantā man būtu jātiek pie krietnas tiesas zaļumu, bet otrajā – jāvāra vēl miežu putra. Sazvanījos ar savu omi, noprasīju, vai viņai laukos nātres gana, un palūdzu, lai man salasa krietnu maišeli.
Gala izvēle krita par labu pirmajam variantam, tīri ziņkāres dēļ, lai redzētu, kas tad no tā visa sanāks. Bieži dzirdēts par padomju laiku pavārgrāmatām, kurās publicētas mistiskas un gaužām nepraktiskas receptes, radot aizdomas par to, vai autors vispār rezultātu izbaudījis uz savas ādas. Tāpēc no eksperimenta nebaidījos, vien vēlējos pārbaudīt teoriju praksē. Kas tur sanāks?
Vispirms jāuzvelk biezi gumijas cimdi. Nātres notīra, noplēš kātiņus, lapas saber caurdurī un noskalo. Tad ar cimdiem rokās tās krietni saberzē, lai atbrīvotos no dzeļmatiņiem. Pēc tam pārlej ar tējkannā uzvārītu, verdošu ūdeni, lai noplaucētu, un nokāš. Plaucēšanu gan, pēc praktiķu ieteikumiem, var neveikt, jo malšanas laikā nātre savu dzēlīgumu zaudē.
Nātres liek virtuves smalcinātājā, klāt ber spinātus, pētersīļus un visu sasmalcina. Šī bija manis izmantotā pavasara zaļumu kombinācija – droši var izmantot arī lociņus, skābenes, jaunās pieneņu lapiņas un citus zaļumus.
Kad zaļumi sasmalcināti, pievieno tiem olu, sāli (kādu tējkaroti) un sparīgi samaisa, lai labi sajaucas.
Tad masai ber klāt rīvmaizi – pēc sajūtām, lai veidojas biezāka masa un zaļumos nebūtu šķidruma pilienu. Oriģinālreceptē nebija minēts, bet tā kā mani zaļumi bija ļoti sulīgi, piebēru ēdamkaroti mannas. Pēc tam masu ieliek ledusskapī, lai sastāvdaļas sasūcas.
Kad "kotlešu" masa tiešām atgādina kotlešu masu, laiks darboties. Ar rokām veido nelielas kotletes, saplacina, lai nav pārāk pufīgas, un apviļā rīvmaizē.
Pannā uzkarsē eļļu un sviestu attiecībā 1:2. Liek kotletes pannā un cep, līdz no katras puses zeltainas (aptuveni 3–4 minūtes reiz divi).
Gatavās zaļumu kotletes pasniedz ar skābo krējumu un ēd, kamēr siltas.
Jāatzīst, ka man nebija absolūti nekādu ekspektāciju. Esmu ēdusi nātru zupu, kas nav nekas pārsteidzoši nepatīkams. No zaļumu "kotletēm" sākumā pat baidījos, jo zaļumi tajās ir tiešām ļoti koncentrēti (viens no iemesliem, kāpēc taisīju uz pusi mazāku porciju, nekā receptē norādīts), bet… nav nemaz tik slikti! Ja šķita, ka vīrs pēc manas eksperimentēšanas vairs nekad neļaus atgriezties virtuvē, tad maldījos – no viņa saņēmu atzinīgu "ēst var" vērtējumu. Tad nu pamēģiniet jūs arī!
P.S. Mans ieteikums – viļājot kotletes, uzvēlc plānos gumijas cimdiņus, lai rokas nenokrāsojas zaļas. Un rīvmaizi izmanto kraukšķīgo panko.
