Šis našķis bijis daudzu mājas ballīšu gardumu galda punktiņš uz "i". Pateicoties tam, draugu tikšanās manās mājās pat ieguvušas nosaukumu "Vafeļu ballītes pie Signijas". Gadiem esmu cienājusi savus mīļos, un šīs gardās vafeles nekad nav apnikušas. Taču to pagatavošanā ir svarīgs knifs. Tik gardas tās izdodas tikai senajā, padomju laikos ražotajā vafeļu pannā. Esmu mēģinājusi ar dažādām mūsdienu vafeļu pannām, taču tik kraukšķīgas un biezas tās neizdodas. Pildījumam vienmēr esmu izmantojusi klasiku – parasto putukrējumu, kas sakults bez cukura. Tik vienkārši.
Uz gāzes plīts bļodiņā izkausē sviestu.
Pievieno cukuru un kārtīgi izmaisi.
Tad pievieno olas (gan baltumu, gan dzeltenumu), atkal izmaisi.
Pēdējos pievieno miltus un ūdeni. "Uz aci" skaties miltu un ūdens attiecību.
Visu izmaisi, līdz izveidojas vijīga mīklas masa (līdzīgi kā pankūkām).
Masu ar lielo karoti klāj vafeļu pannā. (Neizmantoju visu pannas plakni, bet lieku 3 ēdamkarotes mīklas).
Kad vafele izcepusies, to karstu rullē trubiņā. Ja nokavēsi īsto rullēšanas brīdi, tad salocīt nebūs iespējams un tā lūzīs.
Ja mīkla būs par biezu, tad vafeles būs grūti salocīt.
Lai labi garšo!
