Paneļdiskusijā 'Zinātne pret Covid-19' spriež par Latvijas zinātnieku pētījumu rezultātiem un to pielietojumu
Foto: Publicitātes attēls

Izglītības zinātnes ministrijas (IZM) un Latvijas Zinātnes padomes (LZP) organizētajā tiešsaistes paneļdiskusijā "Zinātne pret Covid-19" Delfi platformā jebkurš interesents varēja uzzināt par Latvijas zinātnieku rastajiem risinājumiem cīņai ar Covid-19 infekcijas slimību un tās radītajām sociālekonomiskajām sekām. Paneļdiskusijas programmu veidoja pētījumu rezultāti no valsts pētījumu programmas "Covid-19 seku mazināšanai" un "Pētījuma par SARS-CoV-2 vīrusa epidemioloģiju un filoģenēzi Latvijā".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Paneļdiskusiju vadīja Dr.biol. Juris Šteinbergs un līdz ar projektu īstenotājiem tajā piedalījās arī iesaistīto nozaru ministriju un citu valsts institūciju un nozaru organizāciju pārstāvji.

Paneļdiskusija notika trīs paneļos atbilstoši programmas tematiskajām jomām:

1. Veselības aprūpe un sabiedrības veselība (programmas 1.-5.projekts, kā arī "Pētījums par SARS-CoV-2 vīrusa epidemioloģiju un filoģenēzi Latvijā");

2. Inženiertehniskie risinājumi (programmas 6.-8. projekts);

3. Tautsaimniecība un sabiedrības labklājība (programmas 9.-10. projekts).

Projektu vadītāju prezentācijas.
Atbildes uz skatītāju uzdotajiem jautājumiem Sli.do platformā.

Atklājot diskusiju, izglītības un zinātnes ministre Dr.philol. Ilga Šuplinska uzsvēra, ka, īstenojot valsts pētījumu programmu "Covid-19 seku mazināšanai", izdevies maksimāli efektīvi izmantot Latvijas pētniecības resursus un zinātnieku potenciālu, radīt iestrādes, datus un zināšanas, kurās balstīt nozaru rīcībpolitiku, lai īsā laikā reaģētu uz sabiedrības vajadzībām. Pustūkstotis zinātnieku, kuri strādājuši šajos 10 projektos un to 52 apakšprojektos, ir ģenerējuši arī datu kopas, modeļus, prototipus citiem pētījumiem un devuši tiešu ieguldījumu tautsaimniecībā.

Gandarījumu par zinātnieku paveikto Covid-19 pētniecībā pauda arī veselības ministrs Daniels Pavļuts un Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Dr.habil.chem. Ivars Kalviņš. Daudzējādā ziņā cilvēces liktenis tagad ir zinātnieku rokās, un Latvijas zinātnieki ir pilnvērtīgi spēlētāji arī starptautiskā mērogā.

"Ir atklāta viela, kas 157 tūkstošus reižu samazina vīrusu koncentrāciju, un izpētīts, ka meldonijs mazina komplikācijas pēc smagi izslimotas Covid-19 infekcijas slimības. Ar šiem diviem atklājumiem jau pietiktu, lai mēs justos lepni par Latvijas zinātni, bet tādu, protams, šajā programmā ir daudz vairāk," pamatoja Ivars Kalviņš.

Latvijas zinātnieku starptautisko varējumu atzina arī Dr. Alvis Brāzma, Eiropas Molekulāras bioloģijas laboratorijas, Eiropas Bioinformātikas institūta genomikas sekcijas vadītājs: "Genoma sekvencēšana no fundamentālās zinātnes "rotaļlietas" ir kļuvusi par valsts drošības jautājumu. Latvija ir viena no salīdzinoši nedaudzajām valstīm, kam ir potenciāls ar genoma sekvencēšanu izsekot vīrusa bīstamākajiem paveidiem un tādējādi palīdzēt arī starptautiskajiem pētniekiem izstrādāt vakcīnas, kas ar šiem paveidiem spētu cīnīties."

Pārstāvot diskusijā Ekonomikas ministriju, valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko un nozaru politikas vecākais eksperts Edgars Ozoliņš-Ozols atzina Latvijas produktivitātes pētījuma rezultātu nozīmi lēmumu pieņemšanā par inovāciju, digitalizācijas, cilvēkresursu un infrastruktūras attīstības jautājumiem Latvijā. Tāpat tiks ņemti vērā zinātnieku ieteikumi saistībā ar digitālās transformācijas nepieciešamību uzņēmējdarbībā, piedāvājot atbalsta pasākumus uzņēmējiem digitālo prasmju attīstīšanai, procesu digitalizācijai un jaunu produktu vai pakalpojumu radīšanai.

Saistībā ar pētnieku izstrādātajiem inženiertehniskajiem risinājumiem Māris Rēvalds, "Veselības centra 4" valdes priekšsēdētājs, uzsvēra to praktisko pielietojamību ne tikai medicīnas iestādēs, bet arī publiskās telpās - pastāvot agresīvāku vīrusa paveidu izplatības draudiem, augstas efektivitātes un jaudas dezinfekcijas un aizsardzības līdzekļiem un iekārtām būs arvien nozīmīgāka loma. Savukārt Ināra Pētersone, Veselības aprūpes darba devēju asociācijas izpilddirektore un Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāve, bija gandarīta par pētījumos izvērtēto telemedicīnas normatīvo regulējumu un apliecināja, ka uzņēmēji ir gatavi atbalstīt telemedicīnas ieviešanu, lai tā vienlīdz aptvertu gan valsts, gan privātās ārstniecības iestādes.

Zemkopības ministra biroja vadītājs Jānis Eglīts aicināja pašvaldības iepazīties ar pētījumu par pārtikas ķēdes posmiem no "lauka līdz galdam" un pielietot tā ieteikumus pusdienu pārtikas paku izstrādei pandēmijas laikā, lai izvairītos no skolēniem nepiemērotu pārtikas paku komplektēšanas, bet piedāvātu viegli pagatavojamus un uzturvērtībā atbilstošus produktus. Guntis Vilnītis, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes ģenerāldirektors, piekrita viedoklim, ka pētījumos balstītie ieteikumi par vietējas izcelsmes pārtikas nodrošināšanu palīdzēs zemniekiem un uzņēmējiem plānot savas produkcijas noietu, tādējādi veicinot lauksaimniecības nozares attīstību un tautsaimniecības noturību kopumā.

Par valsts komunikācijas efektivitāti, tostarp zinātniski pamatotiem vēstījumiem un stratēģiskās komunikācijas arvien pieaugušo lomu dezinformācijas apstākļos, stāstīja Daiga Holma, Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departamenta vadītāja. Sasaucoties ar to, izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska diskusijas noslēgumā uzsvēra nepieciešamību veidot dialogu starp zinātniekiem un sabiedrību un turpināt uzrunāt plašu auditoriju, stāstot populārzinātniskā valodā par šo pētījumu rezultātu praktiskajiem secinājumiem un pielietojumu, kā arī sabiedrības ieguvumiem no pētniecības. Ministre uzsvēra arī valsts pārvaldes un zinātnieku dialoga nozīmi Covid-19 radīto izaicinājumu risināšanā un aicināja nozaru ministrijām būt aktīvām rezultātu ieviešanā un proaktīvām, definējot jautājumus, kur nepieciešama pētnieku operatīva iesaiste.

Programmu "Covid-19 seku mazināšanai" īsteno Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Veselības ministriju un Latvijas Zinātnes padomi. Programmas mērķi ir ierobežot Covid-19 infekcijas slimības izplatību un aizsargāt iedzīvotājus, lai, īstenojot inovatīvus augstas gatavības zinātniskus projektus, steidzami atjaunotu ekonomisko darbību un sociāli aktīvu ikdienas dzīvi, kā arī izstrādātu zinātniskas prognozes par turpmākās rīcības scenārijiem Latvijā 2020. gada rudenī, 2021. un 2022. gadā, tai skaitā jaunu saslimšanas uzliesmojumu pārvarēšanai, īstenojot pētījumus trijās iepriekš minētajās tematiskajās jomās. Papildu informācija par VPP "Covid-19 seku mazināšanai" pieejama LZP mājas lapā.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form