Tiešraide : Elektrības mikroģenerācijas pieslēgumi Latvijā un Lietuvā 1:10

Kopš mājsaimniecībām no pagājušā gada pavasara vairs nav jāmaksā OIK mainīgā daļa par tīklā nodoto un atpakaļ saņemto elektrību, arī Latvijā sākusi sekmēties saules paneļu un citu uzstādīto mikroģeneratoru atmaksāšanās. Tomēr straujākas zaļās enerģijas ražošanas attīstībai neatliekami nepieciešami arī citi papildu uzlabojumi likumdošanā un finansēšanā.

"Ilgtspējīga ekonomiskā izaugsme nav iedomājama bez energoefektivitātes pasākumu īstenošanas un resursu efektīvas izmantošanas. Tādēļ nozīmīga loma Latvijas ekonomikas Atveseļošanas fonda plānā veltīta klimata pārmaiņām un vides ilgtspējai, paredzot šim mērķim lielāko daļu – 37% no kopējā Latvijai piešķirtā Atveseļošanās fonda finansējuma. Papildus energoefektivitātei vēl būs pieejams arī finansējums no ES struktūrfondu 2021.–2027.gada plānošanas perioda Darbības programmas," uzsver Gatis Silovs, EM Enerģētikas finanšu instrumentu nodaļas vadītājs. Valsts plānotās atbalsta programmas atjaunīgās enerģijas mikroģenerācijas veicināšanai Latvijā būs viena no galvenajām pasākuma diskusiju tēmām.

Pagaidām, piemēram, saules enerģijas ražošanā ievērojami atpaliekam pat Baltijas valstu mērogā. "Patlaban Lietuvā mikroģeneratoru pieslēgumi pārsniedz jau 10 000, kamēr Latvijā lepojamies ar pārsniegtiem 1000 pieslēgumiem. Vēl bēdīgāk mums sokas ar attālinātu ģenerēšanu un patērēšanu citā vietā. Šajā rādītājā esam tikai sākuši pielāgot likumdošanu, kamēr kaimiņi jau lepojas ar vairāk nekā 2000 šādiem lietotājiem," zina stāstīt "Ignitis Latvija" izpilddirektors Kristaps Muzikants, kurš dalīsies arī pieredzē par to, kādēļ Latvijā pagaidām šajā jomā tik ļoti "buksējam" un kā jārod motivācija visu tomēr attīstīt.

"Atjaunojamo resursu, ieskaitot saules enerģiju, plašāka izmantošana palīdzēs īstenot Eiropas zaļo kursu. Mums ir visas nepieciešamās tehnoloģijas un zināšanas, lai saules enerģiju izmantotu gan siltuma, gan elektrības ģenerēšanā. Latvijā saule spīd tikpat daudz, cik Dānijā un Vācijā. Tas ir nopietns un zaļš nākotnes resurss ar lielu potenciālu. Ceram, ka vairāku Latvijas pašvaldību piemēram drīz sekos citas, un saules enerģija kādu dienu kļūs par normu un ikdienu," pārliecināts ir Mārtiņš Zemītis, Eiropas pārstāvniecības Latvijā ekonomikas padomnieks.

Par pašvaldību pieredzi un arī problēmām saules enerģijas projektu realizācijā stāstīs Rēzeknes pilsētas domes Attīstības un investīciju nodaļas vadītājs Imants Mekša un Mālpils novada domes priekšsēdētājas vietnieks Valts Mihelsons. "Saules enerģijas mikrostaciju esam uzstādījuši un izmantojam mācību kompleksā Rīgā, Dārzciema ielā. Uzskatu, ka mūsdienīgās izglītības iestādēs jauniešiem jāmāca ne tikai fizika, matemātika, ķīmija, svešvalodas un citi priekšmeti, bet arī pašām skolām ar savu labo piemēru jāspēj parādīt, kā viss jaunais, progresīvais un perspektīvais realitātē tiešām darbojas," pieredzē par ieguvumiem un izaicinājumiem savas stacijas uzstādīšanā dalīsies Rīgas Valsts tehnikuma direktore Dagnija Vanaga.

"Lai gan Latvijā saules paneļus joprojām apvij dažādi mīti un stereotipi, tostarp – Latvijā nav tik daudz saules, eksperti apstiprina, ka pēdējos gados interese par saules paneļiem pieaug. Saules paneļi kļūst cilvēkiem un videi arvien draudzīgāki, jo elektroenerģijas ražošanā nav nekādu emisiju un tehnoloģijas nepārtraukti attīstās. Lai veicinātu aktīvāku saules enerģijas izmantošanu un saules paneļu uzstādīšanu, "Citadele banka" vasarā plāno piedāvāt labvēlīgākus nosacījumus. Šobrīd klienti paneļu iegādei izmanto patēriņa kredītu – jebkurš interesents, izmantojot savu autorizācijas ierīci, mājaslapā var aizpildīt pieteikumu patēriņa kredītam līdz pat 15 000 eiro un saņemt atbildi dažu minūšu laikā," saka Jānis Mūrnieks, bankas privātpersonu apkalpošanas direkcijas vadītājs. Savukārt "Citadele banka" padomes loceklis un SIA "MBC Enerģija" īpašnieks Klāvs Vasks vebinārā dalīsies ar savu pieredzes stāstu: kāds ekonomiskais pamatojums jau tagad saules enerģijas izmantošanā ir privātpersonām un uzņēmējiem.

Vebinārā runās arī par līdz šim plašāk sabiedrībā neapspriestu lietu – lai mikroģenerācijas rezultātā iegūto elektrību varētu lietot, tā līdz patērētājiem ir jānovada. Kā paredzēta enerģijas sadales sistēmas transformācija izkliedētās ģenerācijas laikmetā un, vai no tās būs ieguvumi sabiedrībai kopumā, stāstīs AS "Sadales tīkls" valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons.