Foto: Privātais arhīvs
Sīnāja pussala tiek uzskatīta par īpašu vietu. Reliģiskajai piederībai šeit nav nozīmes, tāpat kā nozīmes nav katra cilvēka uzskatiem par Svētajiem rakstiem. Burvīga un reizē nomācoši vientuļa, pilna leģendu un aizmirstības – tāda ir kontrastainā Sīnāja pussala. Par tās nosaukuma izcelsmi ir vairākas versijas. Daži zinātnieki uzskata, ka vārds "Sinaja" ir cēlies no semītiskā vārda "sen" – zobs, tā pasvītrojot šejienes kalnu formu. Citi apgalvo, ka Sīnāja pussalas nosaukuma izcelsme meklējama Mēness dievietes Sinas vārdā, kuru pielūguši šejienes senie iedzīvotāji. Lai nu kā, Sīnāja pussala ir ļoti īpaša vieta un to sajūt katrs.

Šarm eš Šeiha

Sīnāja pussalā atrodas viens no populārākajiem un labākajiem kūrortiem – vesela pilsēta Šarm eš Šeiha. Tās vecpilsēta Sharm el Maya bija pirmā Šarm eš Šeihas kūrorta zona.

Vecais tirgus

Šis tirgus tikai pēc nosaukuma ir vecais, reāli tas uzbūvēts tikai pirms dažām desmitgadēm. Tirgus atmosfēru vislabāk var noķert vakarā, kad satumst.

Mēs Veco tirgu apmeklējām dienas laikā, kad bija atvērtas pāris bodītes. Šeit var iegādāties dažādus suvenīrus, tabaku, juvelierizstrādājumus, apģērbus, garšvielas, dažādus ādas izstrādājumus, u.c. Veikalnieki aicināja ienākt paskatīties, bet tas nebija uzmācīgi. Obligāti vajag kaulēties, jo cena, protams, tiek nosaukta augstāka.

Foto: Privātais arhīvs

Sahaba mošeja

Al Sahaba mošeja ļoti labi atspoguļo jaunā laikmeta islāma arhitektūru. To projektējis ēģiptiešu arhitekts Foads Tavfīks un būvējusi Ēģiptes armija. Būvniecība sākta 2011. gadā, tomēr vajadzēja sešus gadus, lai to pabeigtu. Tā būvēta uz izraēļu armijas atstātām drupām osmaņu arhitektūras stilā, tā tiek uzskatīta par vissvarīgāko mošeju, kas celta desmitgades laikā. Mošeja aizņem 3000 kvadrātmetru lielu platību, tai ir 2,76 metru augsti minareti. Mošeja var uzņemt 3000 apmeklētājus.

Diemžēl iekšā netikām, mošeju aplūkojām tikai no ārpuses. Tā atrodas tieši blakus Vecajam tirgum.

Foto: Privātais arhīvs

Sarkanā jūra

Galvenais iemesls Ēģiptes apmeklēšanai daudziem, arī mums, ir tieši Sarkanā jūra. Tik krāsaina un bagāta zemūdens pasaule, no kuras aizraujas elpa. Turpinājumā dažas pludmales, ko mēs nedēļas laikā izbaudījām.

El Fanar pludmale

Pludmale atrodas uz klints, sauļošanās krēsli salikti vairākos līmeņos. Lai gan pēc skata pludmale varētu arī neuzrunāt, mums šeit patika vislabāk. Šeit vairāk uzturējās vidēja vecuma vācu, itāļu atpūtnieki, bija krietni klusāk nekā mūsu viesnīcas pludmalē.

Iekāpšana ūdenī pa metāla kāpnēm. Blakus klintīm – seklā, smilšainā bērnu/iesācēju pludmale. Tālāk ļoti dziļš, kur var nirt ar akvalangiem. Uz šo pludmali koraļļus lūkot ved arī snorkelētājus un nirējus, kuri tiek sasēdināti sniegbaltās jahtās. Šajā līcī visu laiku ir bezvējš.

Foto: Privātais arhīvs

Vēl viens plusiņš šai vietai – te gatavo īstu "Lavazza" kafiju, var tikt arī pie diezgan garšīgas picas.

Ieejas maksa: 100 Ēģiptes mārciņas jeb 6,50 ASV dolāri par pieaugušo. Par katru biļeti pienākas arī viena mazā minerālūdens pudele bez papildu maksas. Pludmales dvieļus šeit dabūt nevar, pārģērbšanās kabīņu nav, bet par tām labi kalpo tualete.

Ras Mohamed rifa pludmale

Plaša smilšu pludmale, kurā mēs bijām vienīgie. Pludmales galā ir apsarga būdiņa, bet nekādu labierīcību vai pārģērbšanās būdiņu nav.

Diezgan tālu jāpeld, lai tiktu līdz koraļļu rifam. Tomēr, kad tur nonāk, tad paveras ļoti skaista zemūdens ainava.

Ieejas maksa: pieci dolāri pieaugušajiem, jo pludmale atrodas Ras Mohameda dabas rezervātā.

Foto: Privātais arhīvs

Mousa līcis

Mousa līcis atrodas Nabq nacionālajā parkā, daļa pludmales norobežota Barceló Tiran Sharm viesnīcas viesiem. Apsargs rūpīgi seko līdzi, lai norobežotajā laukumā svešie nelīstu.

Lai tiktu pludmalē, var maksāt ieejas maksu dabas parkā vai iet gar jūras malu no citām viesnīcām. To drīkst darīt, galvenais neiet viesnīcu teritorijā.

Ja gribas redzēt rifu un neesat šīs viesnīcas viesis, jāpeld apkārt bojām. Šajā vietā praktiskās nodarbības notiek arī iesācējiem nirējiem ar akvalangiem.

Šeit ir ļoti skaista ainava ar fonā esošiem kalniem. Tā kā viesnīca šeit ir pēdējā būve, var baudīt salīdzinoši klusu atpūtu. Ņemiet vērā, ka diezgan strauji paliek dziļš.

Dahabas lagūnas pludmale

Dahabā iebraucām neilgi pirms saulrieta, lai nopeldētos. Bezmaksas pludmale, kur vienā galā manījām vietējos, kas dzīvo nelielās teltīs. Mierīgākai atpūtai izvēlējāmies otru galu.

Lēzena ieiešana ūdenī, bet pludmalē redzami arī atkritumi. Daudzveidīga zemūdens pasaule, un tieši šeit redzējām milzīgu jūras gurķi.

Ras Mohamed dabas rezervāts

Uz šo dabas parku var nokļūt dažādos veidos: ar tūristiem organizētu ekskursiju, taksi vai savu mašīnu. Vēl ir snorkelēšanas tūres pussalas krastos, kur ved ar lielām jahtām.

Foto: Privātais arhīvs

Šis ir pirmais nacionālais parks Ēģiptē. Parks aizņem 480 kvadrātkilometru plašu teritoriju, no tiem lielākā daļa (345 kvadrātkilometri) ir jūras teritorija, aizsargājot Sarkanās jūras rifus. Šeit mīt vairāk nekā 220 koraļļu sugas, vairāk nekā 1000 zivju sugas, 40 jūras zvaigznes, 150 vēžveidīgo sugas un 25 jūras ežu sugas.

Dabas parkā aizliegts nobraukt no ceļa. Ceļa segums ciets un pamatīgs – var droši braukt ar visparastāko mašīnu. Nacionālajā parkā visur ir norādes gan arābu, gan angļu valodā, ceļi skaidri apzīmēti ar akmeņiem. Īsti nav, kur nomaldīties.

Foto: Privātais arhīvs

Ko apskatīt?

  • Parkā esošos Allāha vārtus projektēja ēģiptiešu inženieris pēc 1973. gada kara ar Izraēlu. Viņš ievērības cienīgā veidā izveidoja vārtus no cementa akmeņiem, kas arābu valodā izskatās kā Dieva vārds Allāhs. Šie vārti ir simboliska ieeja Ras Mohameda dabas parkā.
  • Mangrovju kanāls, kura krastā aug zaļi augi – tie atsāļo jūras ūdeni, ko veic specializēti sāls filtrēšanas mehānismi, kas atrodas augu saknēs un lapās. Mangrovju kanāls un vide ir ļoti nozīmīga lielai dzīvības formu daudzveidībai, piemēram, koraļļu rifiem, bezmugurkaulniekiem, putniem, zivīm un zīdītājiem.
  • Tālākajā pussalas galā atrodas putnu vērošanas punkts. Noteikti ir vērts ierasties agrāk no rīta, kad putnu aktivitāte varētu būt lielāka. Mēs redzējām vienu ērgli, kuram iztraucējām mieloties ar zivi.
  • Tāpat apskates vērta ir Apburtā ezera lagūna. Apslēptais līcis, kā sauc šo lagūnu, ir nozīmīga vieta migrējošo putnu atpūtai un barības uzņemšanai. No jūras puses līcis grūti pamanāms, tā arī radies nosaukums. Tas ir 1,9 kilometrus garš, 300 metrus plats. Ziemeļu daļā tā dziļums sasniedz pat četrus metrus, bet dienvidu pusē ūdens var pilnībā izzust spēcīga bēguma laikā. Ūdens šeit šķita vēl sāļāks, nekā jūrā.
  • Zemestrīces plaisa. Šī plaisa veidojusies pirms vairākiem tūkstošiem gadu, bet 1968. gadā pēc seismiskām aktivitātēm tā atvērās. Plaisa ir 42 metrus gara un 14 metrus dziļa. Ieskatoties plaisā, apakšu redzēt nevarēja. Tā ir savienota ar jūru, tāpēc ūdens līmenis ceļas un krītas, atkarībā no paisuma un bēguma aktivitātēm. Ļoti neparasta un iespaidīga vieta.
  • Sāls ezers, kas ir vairākas reizes sāļāks par Sarkano jūru. Ūdens tajā ieplūst no avotiem un Apslēptā līča caur plaisām zemē. Karstās vasarās ezers mēdzot pilnībā izžūt.
  • Dabas parkā ir vairākas pludmales, kur var snorkelēt un vērot zemūdens pasauli – galvenā pludmale, Ras Muhameda rifa pludmale, Akabas pludmale, Jolandas līča pludmale.
Foto: Privātais arhīvs

Ieejas maksa dabas parkā: pieci dolāri pieaugušajiem, pieci dolāri iebraukšana ar auto. Darba laiks: no pulksten 7 līdz 16.

Krāsainais kanjons

Auto atstājām nelielā beduīnu ciematā (GPS: 28.87642090973294, 34.4737086231442), tālāk gājām kājām. Sekojot navigācijai, nevajadzētu būt nekādām problēmām atrast Krāsaino kanjonu. Droši var sekot iebraukātajiem ceļiem, ik pa laikam iemetot aci kartē. Ja ir bail vienam doties tuksnesī, uz vietas ātri atradīsies pavadoņi, kas līdz kanjonam un atpakaļ aizvedīs džipā vai uz kamieļa.

Ceļš aizved līdz kanjona augšai, kur ved visus tūristus. Diezgan viegli varēja nokāpt lejā līdz kanjona pašai apakšai. Tālāk jau sākas interesantākā daļa – iziet līdz otrai kanjona izejai.

Vairākās vietās redzējām beduīnu apmetnes, kur tūristi tiek cienāti ar tēju.

Foto: Privātais arhīvs

Baltā ala

Balto alu viegli atrast. Ceļa malā uz klints jāmeklē uzraksts: "Taba protectorate visitor centre". Netālu atrodas arī Baltais kanjons. Visapkārt baltas smiltis kā sniegs. No ceļa līdz alai ir kādi 100 metri. Tā ir ala ar divām telpām, kas izved cauri klintij. Ārpusē klintis tumšākas, bet alā viss balts.

Ieteiktu alu apskatīt diezgan ātri, jo šķietami no nekurienes uzrodas bērni, kas grib notirgot visu, kas viņiem ir. Ja tas neizdodas, var iemest ar akmeni mašīnai.

Foto: Privātais arhīvs


Par šo un citiem Zaigas un Edgara piedzīvojumiem lasi viņu blogā zaigar.lv

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!