Dzīvot busiņā un redzēt pasauli: kā latviete un beļģis iekārtojās Jaunzēlandē

Daudziem cilvēkiem ir sapnis – kādu brīdi savai ikdienas dzīvei mājās teikt ardievas un aizceļot uz tālām zemēm, lai izgaršotu pasauli, taču ne visi to spējuši līdz galam realizēt. Lienes Ausekles stāsts ir citāds. Viņa atradusi sev līdzīgu kompanjonu Beļģijā un jau gadu dienas vada Jaunzēlandē. Dzīvojot busiņā, abi jaunieši ik dienu metas aizraujošos piedzīvojumos, pa vidu arī strādājot un iekrājot naudu nākamajiem ceļojumiem.

"Man vienmēr ir gribējies ceļot, redzēt, kā cilvēki dzīvo citos pasaules nostūros," savu stāstu, kāpēc nolēmusi kādu dzīves posmu pavadīt prom no Latvijas, iesāk jaunā sieviete. "Apceļoju daļu Eiropas, nodzīvoju gadu Portugālē, bet, atgriezusies mājās, nespēju beigt dīdīties un domāt par tālākiem ceļojumiem – arī ārpus Eiropas. Gribējās braukt visur un redzēt visu."

Viņa atminas arī vēl vienu emocijām pārpilnu pārgājienu, kura garums bija 20 kilometri. "Septiņas stundas pavadījām kalnos, vulkānos, "Tongariro" nacionālajā parkā, kuru daudzi varētu atpazīt kā "Mordor" no "Gredzenu pavēlnieka". Sporta zāles ainu mēs aizvietojam ar skaistiem skatiem. Tā kā Jaunzēlandē ir aktīvi vulkāni, daudzviet virszemē iznāk karstie ūdeņi, kas veido karstos avotus ("hot springs"). Lielākoties tiem ir bezmaksas pieeja vai mazas ieejas maksas. Mērcēties šajos karstajos avotos ir ļoti iecienīta mūsu nodarbe."