Foto: Privātais arhīvs
"Nezinu, kā jums, bet mums kaut kā visa ceļošana Latvijā pēdējā laikā ir ar konkrētu tēmu, pagājušo gadu tās bija dažnedažādas dabas takas un torņi, šogad tas ir Baltu ceļš," tā savu piedzīvojumu "Tūrisma Gids" rīkotajam stāstu konkursam piesaka Lana Poterjailo. Ko viņa ceļā redzēja un kur iesaka doties, par to turpmākajās rindās.

Vairāk par konkursa noteikumiem, kurā var laimēt apmaksātu braucienu ģimenei ar prāmi, lasi šeit.

"Mums, baltu pēcnācējiem, vajadzētu saviem bērniem mācīt senču dzīvesziņu, lai viņi kaut mazāko daļiņu paņemtu līdz savā pieaugušo dzīvē. Kā labāk bērnam ko iemācīt, ja ne dodoties uz vietām, kur mūsu senči dzīvojuši, strādājuši un ticējuši savai mitaloģijai. Ticiet man, bērniem tas ir interesanti. Mans mazais līdzbraucējs Rūdolfs, kuram ir trīs gadi, jau, skatoties bildes, visu atceras, ko es viņam par to vietu esmu stāstījusi.

Baltu pagānu reliģija cieši saistīta ar viņu dzīvesveidu, kas balstījās zemkopībā un lopkopībā, tāpēc plaši tika pielūgti dabas objekti un parādības.

Viena no šādām svētvietām bijis Leju svētavots, kurš jau kopš seniem laikiem pazīstams kā kuršu kulta vieta, kurā atstāti ziedojumi. Teikšu godīgi – pasakaina apkārtne, īsta lauku nostaļģija ar skaisto ainavu un pilnu pļavu margrietiņu. Mēs avotiņu apciemojām vēlā naktī, un to smaržu, kas valdīja apkārtnē, nevaru aprakstīt.

Foto: Privātais arhīvs

Teika vēsta, ka avotiņš radies no ļaužu asarām, kad tie mēģinājuši aizkavēt vietējās meitenes Ievas precinieku, pārplūdinot Sventes upi. Tolaik gan mīlestība uzvarējusi un precinieks visus šķēršļus pārvarējis, bet avots ar tam raksturīgo oranžo nokrāsu turpina padzirdīt gan vecus, gan jaunus ceļotājus. Vienīgais, uz doto brīdi avotiņš nedarbojas, par ko vēstīja uzraksts pie tā, bet, kāpēc tā, nevarējām saprast. Šī burvīgā lauku vide atsvēra visu to nebūšanu ar avotiņu.

Lai nokļūtu līdz avotiņam, automašīna ir jānoliek pretī Rucavas dendroloģiskajam parkam, kuru ieteiktu izstaigāt, jo tur ir plaša augu daudzveidība. Dažus redzējām pirmo reizi, piemēram, zaļu koku ar milzīgām lapām.

Rucavas arborētums sastāv no trīs ģeogrāfiski dažādi novietotām vietām Rucavā un tās apkaimē. Pirmā daļa ir pašas Rucavas centra apstādījumi iepretim Rucavas novada domei, kuros aug magnolijas, deicijas, katalpas, baltegļu stādījumi u.c. Otra daļa atrodas pie Rucavas pamatskolas, kur mežā izveidota rodedendru, īvju un paciprešu kolekcija. Savukārt trešā daļa atrodas nepilnus četrus kilometrus austrumos no Rucavas – bijušās Rucavas muižas vietā (tikai pamati), ko sauc par Muižas kalna stādījumiem. Šī ir viena no ainaviskākajām arborētuma daļām, no kuras paveras neparasti plašs un skaists skats uz Sventājas dabas liegumu, kas ir īpaši aizsargājama dabas teritorija. Mēs apmeklējām tieši šo ainavisko parka daļu.

Nokļūt var ar "Waze" palīdzību, ievadot vai nu ierakstu "Leju svētavots" vai "Rucavas muižas kalns".

Jebkurā gadījumā, kamēr ir vēl bailes braukt ārpus Latvijas robežām, iesaku apceļot Latviju, jo šeit tiešām ir ļoti skaisti – lai gan pirms diviem gadiem biju tā, kura katrā atvaļinājumā brauca ārpus Latvijas robežām, jo šeit taču nav ko redzēt! Atnāca kovids un domas ir mainījušas savu virzienu. Piedevām, kā es teicu vīram, labi ka ir vasara un tumšs paliek ļoti, ļoti vēlu.

Lai iedvesmotu sevi un citus nākotnes ceļojumiem, portāls ''Tūrisma Gids'' aicina dalīties ar saviem līdzšinējo ceļojumu stāstiem, un, iespējams, tieši tu laimēsi apmaksātu braucienu ar prāmi visai ģimenei. Konkursa uzvarētāju paziņosim 1. augustā ''Tūrisma Gids'' ''Facebook'' lapā, kā arī ar uzvarētāju sazināsimies e-pastā. Ņem vērā, ka spilgtākie ceļojuma stāsti un foto var tikt publicēti portālā ''Tūrisma Gids''. Vairāk par nosacījumiem lasi šeit.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!