Vēstule no Āfrikas: Ciemos pasaules lielākajā radioteleskopā 'Surikats' (2. daļa)
Foto: Two Wheels / cc

Divi motociklisti - Andžs Ūbelis un Mārtiņš Sils – devušies ekspedīcijā "2 Rati 2 Ragi" no Labās Cerības raga (Keiptaunā) līdz Eiropas tālākajam ziemeļu punktam Nordkapam un pēc tam atpakaļ uz Rīgu. Kopējais ekspedīcijas garums ir 25 tūkstoši kilometru, ko piedzīvojumu meklētāji plāno pieveikt trīs mēnešos. Pa ceļam viņi par saviem piedzīvojumiem raksta arī Turismagids.lv.

Šoreiz jau otrā vēstule no Āfrikas par interesantu objektu tuksneša vidū - pasaules lielāko radioteleskopu.

Keiptauna -  Karnarvona

"Square Kilometer Array (SKA) jeb latviski kvadrātkilometra klājums ir vieta, kur top pasaules lielākais radioteleskops. Tas atrodas Dienvidāfrikas Republikas ziemeļrietumu daļā - Karū reģionā netālu no Karnarvonas (Carnavorn) pilsētas.

Ideja par šī zinātnes megaprojekta apmeklēšanu radās, kad, vēl Pretorijā esot, satikām Natāliju no Eiropas Komisijas pārstāvniecības Dienvidāfrikā. Viņa mums ieteica virkni apskates vērtu projektu, kuros Eiropas Savienība un tātad arī Latvija piedalījusies šajā Āfrikas valstī. Visvairāk mūs ieinteresēja doma par SKA - ieskatīšanās kosmosa dzīlēs no Dienvidu puslodes skēja kārdinoši.

Tuksneša klusumā

Vēstule no Āfrikas: Ciemos pasaules lielākajā radioteleskopā 'Surikats' (2. daļa)
Foto: Two Wheels / cc


Tiklīdz Keiptaunā tikām pie saviem motocikliem, kā arī bijām pieskārušies divu okeānu ūdeņiem Adatas ragā jeb Āfrikas tālākajā dienvidu punktā, uzņemām kursu tieši uz ziemeļiem. Mūsu mērķis atrodās 600 kilometrus iekšzemē - reģionā, kura nežēlīgā daba nav pieņēmusi cilvēkus un kur dzīvo tikai daži paši izturīgākie - galvenokārt aitkopji. Toties tā ir ideāla vieta moderniem teleskopiem, jo radio viļņu traucējumi, ko rada mūsdienu cilvēku izmantotie rīki, tāpat tur ir minimāli. Lai nonāktu Karnavonā norunātajā laikā, traucamies pa īsāko ceļu, šķērsojam Dienvidāfrikas vēsāko reģionu, kur rīta agrumā bija vien + 10 grādi pēc Celsija, izbaudījām pirmos 300 kilometrus bez asfalta, pa ceļam iekļūstot nelielā degvielas krīzē.... Tomēr laimīgi nonācām SKA bāzes vietā.

Vēstule no Āfrikas: Ciemos pasaules lielākajā radioteleskopā 'Surikats' (2. daļa)
Foto: Two Wheels / cc

SKA komanda mūs jau laipni bija uzņēmuši savā Keiptaunas mītnē, lai īsumā izskaidrotu projekta būtību. Arī bāzē tiekam cienāti ar kafiju, kā arī lūgti atstāt motociklus, lai tālāko ceļu līdz teleskopiem mērotu ar dīzeļa apvidus auto. Izrādās, ka dīzeļi rada daudz mazākus radioviļņu traucējumus, salīdzinot ar mūsdienu benzīna dzinējiem. Savukārt radioviļņi ir lielākais šeit esošo iekārtu ienaidnieks. Uz laiku atvadījāmies ne tikai no motocikliem, bet arī no mobilajiem telefoniem, navigācijas iekārtām un citas elektronikas.

Devāmies tālāk, 75 kilometrus iekšzemē, kur kādreiz atradies liels augstkalnu ezers. Gadu tūkstošos ūdens pazudis, bet līdzenums ar milzīgām klinšu salām gan palicis. Apkārt neviena koka, tikai skarba tuksnesīga ainava, ko apdzīvo surikātu kolonijas, citi grauzēji, pa retai antilopei, daudz putnu un, protams, aitas. Šī skaudrā vide ir ideāla mājvieta teleskopiem - bez cilvēkiem, bez radioviļņiem, no pārējās pasaules paslēptiem ar milzu klinšu un zemes vaļņiem.

Radio teleskopu parks ir tuksnesīgs klājums, kurā izvietoti milzu izmēra satelīta televīzijas šķīvīšiem līdzīgas, konstrukcijas. No attāluma tās izskatās kā tādas baltas sēnītes, bet tuvojoties top skaidrs, ka katra no tām ir četru stāvu mājas augstumā. Uzzinājām, kadažas no tām vēl tikai ceļ - no plānotajām 80 uztvērējantenām šeit pašlaik redzamas tikai kādas 16, bet nākotnes plāns, kad projekts būs pabeigts, esot izgatavot, uzstādīt un iedarbināt tik lielu antenu skaitu, ka to kopējais klājums būs apmēram kvadrātkilometrs. No turienes arī nosaukums - SKA. Tātad top šeit pasaules lielākā "acs", ar kuru varēs ielūkoties kosmosā un, kas zina, atbildēt uz mūžseno jautājumu, vai dzīvība eksistē citur izplatījumā?

Vēstule no Āfrikas: Ciemos pasaules lielākajā radioteleskopā 'Surikats' (2. daļa)
Foto: Two Wheels / cc

Šī megaprojekta izpētes un izstrādes darbus savā laikā ir finansējusi Eiropas Savienība, bet patlaban šīs milzu investīcijas kopīgiem spēkiem uzņēmušās veikt vairākas valstis, tajā skaitā, Austrālija, Dienvidāfrika, Lielbritānija, Vācija. 

Būvniecība ietver liela skaita augstas precizitātes radioviļņu antenu uzstādīšanu, to aprīkojumu ar pašām modernākajām iekārtām, pilnībā automatizējot to darbību. Kad bijām uztvērēju tuvumā, tie draudīgi dūca milzu kamenes tembrā - tās esot augstas jaudas dzesēšanas iekārtas, kuru uzdevums ir saglabāt iekārtām normālu temperatūru tuksneša svelmē. Uztvērēju antenas un galveno komandcentru savieno desmitiem kilometru optisko kabeļu, kas ir dārgs risinājums, toties ar minimāliem radioviļņu traucējumiem. 

Projekts "Surikats"

Visbeidzot komandcentrā - ar milzīgām metāla plāksnēm izolētā pazemes bunkurā atrodas visu šo iekārtu smadzenes - neskaitāmi procesori un serveri, kuru uzdevums ir apstrādāt antenu savāktos un pārraidītos datus. Ja visa uztvērēju lauka būvniecība izmaksā ap 50 miljardiem eiro, tad šo datorizēto supersmadzeņu uzstādīšana būs otri 50 miljardi.

SKA ir daudzu gadu lielprojekts, bet uztvērējantenu būvniecība, ko varam vērot šeit klātienē, ir apakšprojekts ar nosaukumu MeerKat jeb Surikāts. Mums tas ļoti labi der, jo surikāts ir arī mūsu moto ekspedīcijas simbols un sargeņģelis. Uzzinājām arī, ka līdzīgus antenu laukus plānots izbūvēt Ganā un Mozambikā. Kad tas tiks paveikts, tad tieši Āfrikas kontinents būs pasaules lielākais un gudrākais kosmosa vērotājs. Jau pašlaik šeit satikām virkni vietējo jauno zinātnieku un inženieru, kuri ar lepnumu un sajūsmu stāsta par to, kā te un tagad top cilvēces nākotne.

Laiks paskrēja nemanot, un bija jau pusdienas laiks, tuksneša svelme pieņēmusies, tāpēc jābēg prom no antenu laukiem. Laiks atgriezties pie dzelzs rumakiem, jo vēl dienas plānā bija paredzēti simtiem kilometru. Atvadu foto ar zinātnes draugiem, un mēs jau atkal traucāmies ceļā, tālāk pāri Āfrikai.

Comment Form