Vrelo Bune jeb Bunas avots ir lielākais karsta avots Eiropā. Tas atrodas Bosnijas un Hercegovinas dienvidos, pie Blagajas ciema, kur savu tecējumu sāk Buna – strauja upe, kas iztek no milzīgas alas klintīs. Zinātāji stāsta, ka Bunas izteka ir viena no varenākajām un ainaviskākajām upju "dzimšanas" vietām Eiropā – dabas un arhitektūras šedevrs. Šī vieta nominēta UNESCO Pasaules kultūras, vēstures un dabas mantojuma sarakstam.

Buna ir neliela upe, kuras izteka ir karsta avots stāvā klintī, kuras augstums ir aptuveni 200 metri. Ģeologi izpētījuši, ka tā veidojas no pamatīgas pazemes upes, un avots, kas pēc tam iztek virszemē, ir viens no lielākajiem un arī spēcīgākais Eiropā (no tā iztek ap 30 kubikmetriem ūdens sekundē). Avots ir ļoti tīrs, dzidrs un arī stindzinoši auksts. Pār deviņus kilometrus garo Bunas upi ved četri tilti, kas celti 16. un 17. gadsimtā, – divi no tiem atrodas Blagajā, viens Kosorā un viens Bunas ciemā.

Spēcīgākais avots Eiropā - tirkīzzilā Balkānu pērle Buna
Foto: Brian Eager / cc

Savukārt Blagajas ēkas ir celtas jau 15. gadsimtā un uzskatāmas par arhitektūras un kultūras pieminekļiem, kur savijas austrumu (Osmaņu impērijas) un Vidusjūras kultūra un izpausmes. Tās ir perfektā harmonijā ar apkārt esošajām klintīm un ainavu.

Klints pakājē saglabājusies sena dervišu mītne – tekija. Tas ir klosteris, kas būvēts 17. gadsimtā, kad Osmaņu impērijas varenos iedvesmojis šīs vietas skaistums. Tā mūri un pagalmi domāti, lai izolētu iemītniekus no ārpasaules un nodrošinātu viņiem vientulību. Tomēr mūsdienās visu gadu iespējams apmeklēt klosteri un tā pagalmā iemalkot tēju, turku kafiju vai atspirdzinošus dzērienus, lūkojoties uz mutuļojošo upi. Pie tekijas ir arī dzirnavas, kas uzbūvētas uz upes. Vienā no to daļām mūsdienās ierīkots suvenīru veikaliņš.

Augstu klintīs virs Blagajas miestiņa redzams viduslaiku cietoksnis - pēdējā Huma valstiņas, mūsdienu Hercegovinas, valdnieka hercoga Stepena Vukčiča kādreizējā rezidence. Pa līkloču taciņu līdz cietoksnim iespējams nokļūt 45 minūtēs.

Ne tikai ēkas, bet arī robustās klintis ar savu majestātiskumu un tirkīzzilā, straujā upe piešķir šai vietai īpašu krāšņumu un neatkārtojamību. Upes krastos aug daudzi reti un endēmiski augi, bet tās ūdeņi pārpilni zivīm. Tieši tās ieteicams pasūtīt pusdienām Blagajas restorānos un krodziņos, kas atrodas pie pašas kalnu upes. Jāpiebilst, ka maltīšu cenas te ir ļoti draudzīgas.

Kad braukt?

Visu gadu. Šī vieta atrodas Vidusjūras klimata zonā, tāpēc lielāko gada daļu gaisa temperatūra šeit ir ļoti patīkama.

Kā nokļūt?

Tiešo lidojumu no Rīgas uz Bosnijas un Hercegovinas galvaspilsētu Sarajevu nav, bet iespējams lidot ar pārsēšanos, piemēram, caur Vīni vai Minheni. Tālāk līdz Blagajai visērtāk braukt ar nomātu auto, bet var izmantot arī sabiedrisko transportu uz Mostaru, bet no turienes ar autobusu var aizbraukt līdz Blagajai. Tāpat iespējams lidot ar tiešo reisu no Rīgas uz Horvātijas piejūras kūrortiem (Dubrovinki, Splita) un tālāk braukt ar automašīnu.

Materiāla tapšanā izmantota informācija no: Placestoseeinyourlifetime.com, Personatur.lv, Vinskacesta.ba

Source

Tūrismagids

Tags

Bosnija UNESCO Bosnija un Hercegovina Eiropa
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Comment Form