"Covid-19" izplatība ietekmējusi visu pasauli. Līdz ar paziņojumu par starptautisko pasažieru pārvadājumu pārtraukšanu no 17. marta daudzi aizbraukušie ceļotāji steidza meklēt variantus ātrākai nokļūšanai Latvijā. Daudziem tas izdevās, tomēr krietnam pulkam ceļotāju vēl nav atbildes uz to, kā un kad izdosies atgriezties mājās.

Reaģējot uz Latvijā izsludināto ārkārtas stāvokli un pildot žurnālistikas misiju informēt un izglītot lasītāju, visas turpmākās DELFI publikācijas par koronavīrusa izraisīto slimību “Covid-19” būs pieejamas bez maksas.

Kopumā situācija mainās ik pa stundai. Ikviens aizbraucējs, kurš vēlas savlaicīgi atgriezties mājās, naski seko līdzi jaunākajiem oficiālajiem paziņojumiem. Palīdzīgu roku ceļotāju grupās, piemēram, "Ceļo bez bēdu!" un "Latviešu ceļo – diskusijas par ceļošanu", kā arī speciāli šai situācijai jaunizveidotās grupās sniedz arī citi ceļotāji, piedāvājot gan savas neizmantotās aviobiļetes, gan cita veida palīdzību vai vienkārši labu padomu. Daudziem šī palīdzība ir noderējusi, tomēr ir arī ceļotāji, kas nepagūs savlaicīgi atgriezties.

Anna Kanska janvāra vidū kopā ar draugiem devās trīs nedēļu braucienā uz Šrilanku. Pēc kopā pavadītā laika draugi atgriezušies Barselonā, kur iepriekš dzīvoja un strādāja arī Anna, bet pati sieviete viena devusies uz Bali Indonēzijā. "Pirms sākās ārkārtas situācija un cilvēki neuztvēra vīrusu kā kaut ko nopietnu, mans plāns bija palikt šeit divus mēnešus un aprīļa vidū doties mājup uz Latviju," teic Anna. Viņa saka, ka brauciena mērķis esot bijis gan ceļošana, gan darbs, jo viņa nodarbojas ar tūrisma, ceļojumu fotogrāfiju un videogrāfiju. "Tā kā sākotnēji Indonēzijā vēlējos palikt divus mēnešus, pagājušonedēļ nācās doties uz imigrācijas dienestu, lai pagarinātu vīzu (ielidojot tūristiem tiek dāvāts mēnesis laika, pēc tam jāpiesakās uz pagarinājumu), šo nedēļu, gatavojot vīzu, imigrācijas dienests patur pasi. No ģimenes un draugiem nāk dažādi viedokļi, citi iesaka pēc iespējas ātrāk atgriezties mājās, citi saka, ka labāk ir palikt uz vietas, kamēr situācija stabilizējas. Kolīdz sapratu, cik nopietni šis vīruss ir izvērties, gribēju braukt mājās tuvākā laikā un jebkurā iespējamā veidā, taču mana pase arvien vēl bija imigrācijas dienestā, to es varēju atgūt tikai pirmdien darba laikā, un tad jau būtu par vēlu sākt ceļu mājup. No vienas puses, varu mēģināt lidot uz kādu citu Eiropas valsti un nomāt mašīnu, jo negribu savus draugus pakļaut riskam, braucot man pakaļ, bet nav skaidrs, vai tiktu tik tālu, vai nebūtu atcelti savienotie reisi, vai es neiesprūstu citā valstī. Šobrīd dzīvoju diezgan izolētā vietā, ceļojot nevarētu izvairīties no cilvēku pūļiem, es pabūtu trīs līdz četrās lidostās. Nevar paredzēt, kas notiks nākamā mēneša laikā, bet, kad sapratu, ka netieku uz Latviju, visdrošākais variants man šķita palikt šeit līdz 14. aprīlim. Man ir, kur palikt, esmu Lovinā, kur šobrīd ir ļoti maz tūristu. Šobrīd strādāju pie projekta, kurā fotografēju tūrisma villas, un varu brīvi palikt objektos, darba specifika ļauj lielāko daļu laika pavadīt vienatnē, par ko priecājos. Tūrisma nozare Bali šobrīd cieš, nezinu, cik ilgi varēšu palikt strādāt pie šī projekta, mans klients pats ir noraizējies, vai spēs samaksāt personālam un cik ilgi. Taču šobrīd esmu drošībā un izolētībā, man ir, kur palikt, kamēr atradīšu iespēju atgriezties," teic ceļotāja.

Gribu būt mājās, tur ir mani cilvēki, uzticos Latvijas veselības aprūpei. Anna Kanska

Anna teic, ka cenšas saglabāt vēsu prātu un domāt par reāliem variantiem, ko šobrīd ir iespējams iesākt, tomēr neslēpj – iekšējais satraukums ir. "Ļoti nepatīk sajūta, ka nespēju kontrolēt, kas ar mani notiek. Gribu būt mājās, tur ir mani cilvēki, uzticos Latvijas veselības aprūpei. Latvijā ļoti labi tiek kontrolēta krīzes situācija, ko nevar teikt par daudzām ārvalstīm. Satraukums ir par to, ka Indonēzija ļoti vēlu ir sākusi reaģēt, ka nav informācijas, vietējie tic, ka informācija par vīrusa izplatību tiek ar nodomu slēpta, lai "izskatītos labāk". Veselības aprūpe te nav labā līmenī, skolas tiek slēgtas ar rītdienu, bet netiek slēgtas lidostas un atcelti sabiedriskie pasākumi. Un, protams, ir šaubas par to, vai ar 14. aprīli viss būs norimis Eiropā un Indonēzijā, vai būs atsākti pasažieru lidojumi. Es ļoti ceru, ka līdz aprīļa vidum situācija Eiropā būs stabilizējusies, Indonēzija nebūs kļuvusi par nākamo Ķīnu vai Itāliju un es varēšu mierīgi atgriezties mājās." Sarunas noslēgumā Anna saka: "Bali 25. martā svin "Nyepi" jeb klusuma dienu. Tā ir kā zemes stunda, bet 24 stundu garumā, cilvēki nelieto elektrību, negatavo ēst, ir atslēgti mobilie dati, neviens neiet ārpus mājām, nav nekādas satiksmes, pat lidosta ir slēgta. Cilvēki atpūšas un meditē savās mājās. Šogad šķiet, ka visa pasaule ir pieņēmusi "Nyepi" un uz veselu mēnesi."

Situācija mainās pa stundai, un sekojam tai līdzi. Tomēr, tā kā paši to nespējam ietekmēt, mierīgi turpinām savu ceļu un izbaudām. Domāju, viss atrisināsies. Žanete Villeruša

Žanete Villeruša šobrīd atrodas Marokā. Rabatā viņa kopā ar ceļabiedriem ieradusies 10. martā. Šis esot bijis ilgi gaidīts ceļojums un bija plānots līdz pat 24. martam. "Maroka nav interneta lielvalsts, un ziņu par robežu slēgšanu uzzinājām vakarā. Vairs nebija nevienas biļetes uz Eiropu ne no vienas šejienes lidostas. Tad sekoja ziņa par Marokas robežu slēgšanu. Fiziski nebija iespēju tikt līdz prāmim uz Eiropu, un domāju, nebūtu arī biļešu. Marrākešas lidosta esot pilna ar franču tūristiem, kas taisot dumpi," stāsta Žanete. Tāpat sieviete izceļ – jau iepriekš viņa un kompanjoni pieteikušies konsulārā dienesta reģistrā, kā arī akcentē, ka nekas nav ziņots par viņu reisu atcelšanu, taču 16. martā atnākusi ziņa, ka ir atjaunināts lidojuma statuss. "Protams, visa šī situācija radīja stresu un tika kaldināti plāni A, B... – apmēram alfabēta garumā." Žanete teic, ka jau esot sarunāti apartamenti gadījumā, ja būs jāuzturas ilgāk, kā arī Marokā meklē citus ceļotājus līdzīgā situācijā, kas vēlētos īrēt apartamentus kopā, tādējādi mazinot uzturēšanās izmaksas.
"Situācija mainās pa stundai, un sekojam tai līdzi. Tomēr, tā kā paši to nespējam ietekmēt, mierīgi turpinām savu ceļu un izbaudām. Domāju, viss atrisināsies. Nav paredzēts ne finansiāli, ne citu iemeslu dēļ pagarināt ceļojumu," rezumē Žanete.

Adele Ozola un Kristaps Rieksts Austrālijā atrodas jau divus gadus un astoņus mēnešus. Uz Austrāliju abi devušies kā studenti, bet jau ar domu, ka pēc nepilniem trim gadiem dosies mājup, kas vēl līdz pavisam nesenai pagātnei šķitis visai vienkārši. Biļetes mājupceļam iegādātas jau pirms vairākiem mēnešiem, kad vīruss vēl nav bijis pie apvāršņa, teic pāris. 22. martā bija paredzēts lidojums uz Londonu, bet pēc trim dienām bija plānots tālāk lidojums uz Latviju. Kad vīrusa problemātika kļuvusi arvien aktuālāka arī Eiropā, Adele un Kristaps sapratuši – Anglijā lieki nav ko uzkavēties, galvenais tikt uz mājām. "Internetā informāciju lasām un meklējam katru dienu no rīta līdz vakaram, un nav paslīdējis garām fakts, ka daudziem cilvēkiem pirmā atbilde vai ieteikums, ko darīt ārvalstīs esošajiem, ir – lai paliek tur un mājup aplipināt pārējos nemaz nebrauc. Tas nav vienmēr tik vienkārši. Mūsu gadījumā Austrāliju pametam vienu dienu pirms mūsu vīzas beigām. Mēs šeit nedrīkstam ilgāk palikt. Jā, ir iespēja uztaisīt tūristu vīzu, bet tai līdzi nāks tāds neliels norādījums – nedrīkst strādāt. Un šajā zemē nestrādāt un izdzīvot ir nereāli. Mums ir bijuši jau vismaz kādi 10 plāni pēdējās nedēļas laikā, bet informācija mainās tik strauji, ka plāns, ar kuru ejam gulēt, pamostoties ir pilnīgi nederīgs un jāmaina par 100 procentiem. Šobrīd, pēc tam, kad Latvijā ģimenes sazvanīja konsulāro dienestu, dienesta ieteikums bija tomēr lidot uz Londonu. Minēja, ka tiekot plānoti veidi, kā tautiešus dabūt mājās. Tad pagaidām uz to arī ejam, bet apzināmies, ka arī šajā galā viss var mainīties dažu stundu laikā un varam arī nekur netikt. Taču, kamēr mūsu pirmā lidsabiedrība, ar kuru jānokļūst Apvienotajā Karalistē, mūs nav brīdinājusi par lidojuma atcelšanu, plānojam uzsākt garo ceļu mājup šīs nedēļas beigās. Ir gan diezgan jocīga sajūta, ka no vietas, kur īsti pat nav nekāda stresa par to visu, jābrauc uz Eiropu, kur valstīm ir ciet robežas, mājās netiek, turklāt vēl nezinām, kā tas viss vispār vēl atrisināsies."

Ir gan diezgan jocīga sajūta, ka no vietas, kur īsti pat nav nekāda stresa par to visu, jābrauc uz Eiropu, kur valstīm ir ciet robežas. Kristaps Rieksts

Abi teic, ka saslimšana ar vīrusu viņus nesatrauc, tomēr viņi jūtas atbildīgi pret citiem – pats pirmais, ko viņi centās atrisināt, ir Latvijā rast vietu, kur pārdzīvot šīs 14 karantīnas dienas. "Lai arī vecākus un draugus neesam redzējuši nepilnus trīs gadus, labprāt neredzēsim vēl divas nedēļas, jo kādu aplipināt, pat ja paši saslimsim, mēs jau nu gan vismazāk gribētu. Šobrīd tā arī ir vienīgā lieta, ko mums ir izdevies organizēt un par ko varam vairs neuztraukties, – būs, kur noslēpties," uzsver Kristaps. "Situāciju ar lidojumiem un vīzām – kur, kas un kā – cenšamies atrisināt ar vēsu prātu, bet nenoliegsim – situācija ir ļoti saspringta un ir grūti saglabāt mieru, kad kārtējais plāns vai ideja nobrūk dažu minūšu laikā. Un tā ir bijis katru dienu pēdējās nedēļas laikā."

Adele un Kristaps teic, ka šajā ziņā vīruss ietekmē ne tikai atgriešanos mājās, bet, visticamāk, atstās iespaidu arī uz turpmāko aklimatizēšanos. "Par darba atrašanu, kad atgriezīsimies, šobrīd pat negribam domāt, un nav arī laika nemaz tam pieslēgties. Šobrīd visa uzmanība un pūles tiek veltītas tikšanai mājās, bet, ja pavisam godīgi, satraukums nedaudz ir iezadzies arī šajā frontē, saprotot, ka turpmākais laiks visiem būs ekonomiski smags. Ne tikai tādiem kā mēs, kuriem jāmeklē darbs, bet arī tiem, kuriem darbs un bizness cietīs." Rezumējot Kristaps teic: "Tieši neziņa par nākotni ir tas, kas mūs visvairāk moka, jo atlikušo 6 dienu laikā vēl tik daudz kas var mainīties."

Elīna Burkevica uz savu ceļojuma galamērķi, proti, Taizemi ceļu uzsāka 9. martā, bet atgriezties bija plānots 25. martā. Elīna uzsver, ka atgriezties Latvijā līdz 17. martam neizdosies, tomēr kopā ar ceļabiedru izpildījuši visus Ārlietu ministrijas sniegtos noradījumus veiksmīgai atgriešanās veicināšanai. "Cerēsim uz to labāko. Šī situācija nav patīkama. Protams, arī mēs uztraucamies, tāpēc cītīgi katru dienu sekojam līdzi jaunumiem! Mēģinām domāt pozitīvi," teic Elīna. "Mēs, protams, vēlētos tikt mājās 25. martā, variants ir lidot uz Maskavu un pēc tam tur kaut kā, bet tajā pašā laikā nav vēlmes tur iesprūst, kā arī esam izskatījuši variantu palikt ilgāk. Vienīgais, kas baida, vai tiešām 14. aprīlī atvērs robežas un atsāks strādāt Rīgas lidosta. Šobrīd viss ir lielā neziņā, sekojumam līdzi jaunumiem un izskatām visus iespējamos scenārijus," rezumē Elīna, piebilstot, ka vēl galvassāpes palikšanas gadījumā raisa tas, ka Taizemes tūristu vīza viņu gadījumā ir derīga līdz 9. aprīlim, kas ir agrāk nekā pagaidām noteiktās ārkārtas situācijas beigu termiņš. "Šī noteikti nav sliktākā vieta, kur iesprūst, bet tomēr mājas ir mājas – šādu atvaļinājumu nebijām plānojuši."

Šī noteikti nav sliktākā vieta, kur iesprūst, bet tomēr mājas ir mājas – šādu atvaļinājumu nebijām plānojuši. Elīna Burkevica

Ko darīt?

15. martā "Delfi TV ar Jāni Domburu" tiešraidē uz jautājumiem par to, kā ārkārtas situācijas apstākļos, kas izveidojušies saistībā ar "Covid-19" uzliesmojumu Eiropā, tiks organizēta Latvijas iedzīvotāju atgriešanās valstī, Ārlietu ministrijas preses sekretārs Jānis Beķeris pastāstīja, ka "latvieši ir praktiski visur" un, jau tuvojoties krīzei, augusi Latvijas valstspiederīgo interese par atgriešanos mājās. Tagad vienā dienā ĀM konsulārās palīdzības tālrunis saņēmis vairāk nekā 1000 zvanu, bet kopumā mēģinājumu to sazvanīt bijis 14 reizes vairāk. Kaut astoņkārtīgi palielināts operatoru skaits, zvanītājiem var nākties pagaidīt, 15. martā uzsvēra Beķeris.

Kā jau "Delfi" ziņoja, 16. martā pirms gaisa satiksmes slēgšanas "airBaltic" pievienoja 16 papildu reisus, bet Latvijas Republikas pilsoņi un pastāvīgie iedzīvotāji, kas vēlas atgriezties valstī pēc 17. marta, "airBaltic" mājaslapā var aizpildīt pieprasījuma formu uz iespējamiem repatriācijas reisiem. Raidījumā "Delfi TV ar Jāni Domburu" Beķerim tika vaicāts arī par šiem repatriācijas reisiem, uz ko viņš atbildēja, ka tas ir tikai pirmais posms. Pēc tam, kad gaisa satiksme būs slēgta, nepieciešamības gadījumā ārvalstīs iestrēgušajiem valstspiederīgajiem varētu sūtīt pakaļ arī čarterreisus. Tiem cilvēkiem, kuri saprot, ka ne ar šiem, ne kādiem citiem reisiem atgriezties nepaspēs, jāreģistrējas Ārlietu ministrijas Konsulārajā reģistrā, tika ziņots raidījumā. Visu raidījuma "Delfi TV ar Jāni Domburu" ierakstu iespējams noskatīties te.

Saskaņā ar Ārlietu ministrijas paziņojumu tiem, kas vēlas atgriezties Latvijā pēc 16. marta pulksten 23.59, jāseko sekojošiem norādījumiem.

Ja atrodies Ziemeļamerikā, Dienvidamerikā, iespējami drīz nokļūsti Eiropā vai ja esi Eiropā:

  • aizpildi "airBaltic" repatriācijas anketu (te);
  • reģistrējies Konsulārajā reģistrā (te);
  • norādi valsti Eiropā, uz kuru dodies.

Savukārt, ja esi Āzijā, Āfrikā vai Austrālijā:

  • iespējami drīz lido uz Stambulu;
  • reģistrējies Konsulārajā reģistrā sadaļā "Valsts", norādot "Turcija".

Tev jau ir aktīvs "DELFI plus" abonements!

Šis ir maksas raksts.

Lai turpinātu to lasīt, lūdzu, lejupielādē jaunāko DELFI aplikāciju vai turpini lasīt rakstu, izmantojot pārlūkprogrammu.

Lasīt rakstu.
EUR 2,99 / par 4 nedēļām*
*Abonements tiek atjaunots automātiski, līdz izvēlēsieties to pārtraukt
Maksāt ar norēķinu karti
Maksāt ar SMS
vai
Maksājumus nodrošina:
Kāpēc abonēt DELFI plus?
Esi DELFI plus abonents?

Tags

Koronavīruss Covid-19 Ceļojums DELFI plus Lasāmgabali
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form