Foto: Publicitātes foto
Ķēniņ, aun kājas, ņem savu Ķēniņieni un dodies pastaigā pa Talsu rekonstrurēto Ķēniņkalna parku (senāk saukts par Pilsētas dārzu)! Talsu pilsētā noslēdzies nozīmīgs projekts, kura laikā sakopta un labiekārtota Ķēniņkalna apkārtne, pārvēršot to par saistošu apskates un atpūtas vietu dažādām vecuma grupām.

Ķēniņkalns ir viens no Talsu pilsētas deviņiem pakalniem. Vēsturiski – Pilsētas dārzs, Ķeizardārzs. Augstums – 93 metri virs jūras līmeņa.

Pilsētas dārzs sākts veidot 1895. gada pavasarī. Iedzīvotāji ar krūmiem apaugušo kalnu notīrīja, trīs terasēs ierīkoja gājēju celiņus, atpūtas vietas ar soliem, izbūvēja romantiskas koka kāpnes, iestādīja košumkrūmus un kokus. Bija ierīkots arī Paviljons; pēc Pirmā pasaules kara tas nodedzināts, uzcelts jaunā veidolā 1923. gadā. Līdzās Paviljonam bija Deju laukums, kas bija līdz 1958. gadam, kad kalna pakājē izbūvēja Festivāla laukumu, kas vairākus gadu desmitus pulcēja iedzīvotājus uz koncertiem, atpūtas vakariem, deju svētkiem un sporta sacensībām. Kopš 1996. gada 16. novembra Ķēniņkalnu rotā Kārļa Zemdegas iecerētā skulptūra "Koklētājs" (tēlnieks Vilnis Titāns), kas veltīta Latvijas brīvības cīņās kritušajiem. Ķēniņkalns ātri vien kļuva par iemīļotu atpūtas un pastaigu vietu.

Ķēniņkalna teritorijas atjaunošana tika atsākta šī gada pavasarī, pārbūvējot gājēju celiņus un kāpnes, atjaunojot atbalsta margas, stiprinot nogāzes un ierīkojot apgaismojumu, kā arī uzstādot labiekārtojuma elementus: dažāda dizaina soliņus, zviļņus, atkritumu urnas, tai skaita suņu ekskrementu urnas, velosipēdu novietnes, norāžu zīmes un informācijas stendus, pergolu. Vienlaikus teritorijā ierīkota neliela koka skatuve dažāda formāta pasākumu organizēšanai, atjaunots atpūtas laukums, uzstādītas labierīcības, nodrošināta videonovērošana. Tāpat teritorijā izvietoti vides objekti: stilizēts rāmis, molberts un deviņas cepures, kas simbolizē Talsu pakalnus. Teritorija apzaļumota, ierīkojot kokaugu un ziemciešu stādījumus, atjaunojot zālienu un veicot esošo koku vainagu korekciju, lai atsegtu ainaviskās skatu līnijas.

Vides objekts "Cepures"

Parka labiekārtojuma izveidē par pamatu ticis ņemts vēsturiskais faktors. Ķēniņkalns, kā vēsta sena teika, radies, cilvēkiem sanesot smiltis ar cepurēm ķēniņa atdusas vietā. Tādēļ kā simboliski elementi gan projekta pirmajā, gan otrajā kārtā tiek izmantotas smiltis un cepures, kas redzamas un saskatāmas segumos un labiekārtojuma elementos.

18. novembra vakarā gaismas un skaņas (multimediālā) saspēlē tika atklāts labiekārtotais Ķēniņkalns. Vietējie iedzīvotāji sociālajos tīklos jau paspējuši novērtēt teritorijas jauno vizuālo tēlu.

Talseniece Inga Ieviņa raksta: "Atjaunotais Ķēniņkalns liek manai talsenieces sirdij priekā dejot tango. Gaumīgi, kvalitatīvi, ērti. Patiesībā šitik dzīvu Ķēniņkalnu nekad neesmu redzējusi."

Savukārt "LAC serviss" uzsver: "Varam tikai pačukstēt, ka atpūtai un čiliņam Ķēniņkalnā būs arī vēl citas sakoptas un smukas vietiņas."

Turpretī Liene Fridrihsone īsi un kodolīgi saka: "Paldies Latvija par tādu vietu kā Talsi! Brīnišķīga vakara pastaiga, gluži kā pasakā!"

Arī talsenieks un visiem tik ļoti iemīļotais mūziķis Intars Busulis Ķēniņkalna skaistumu atrādījis sava "Instagram" konta "Reel" sadaļā. Video rullītis sasniedzis 21,8 tūkotošu skatījumu.


Lūk, Talsu patriots, fotogrāfs Edgars Lācis iemūžinājis gaismas un skaņas (iedomāsimies!) saspēli Ķēniņkalna atklāšanas dienā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!