Lai arī, protams, ne viena vien nozare šajos laikos stipri cieš, tomēr nevar nepieminēt viesnīcu lauciņu. Ja agrāk mītņu telpas jau laikus rezervēja tūristi no tuvienes un tālienes, tagad situācija ir krasi atšķirīga – var vien cerēt, ka, pazeminot cenas, pārnakšņot atbrauks kāds vietējais. Viesnīcas cīnās, lai savilktu kopā galus un pārvarētu šos grūtos laikus.

Šajā rakstā uzzināsi:

  • cik kritiska ir situācija viesnīcu lauciņā;
  • aptuveni kāds skaits viesnīcu neizturēs Covid-19 slogu un aizvērs savas durvis pavisam;
  • cik niecīgs ir naktsmītņu noslogojums un kas palīdzētu uzlabot situāciju;
  • kāpēc šobrīd nereti lētāk ir pārnakšņot glaunā viesnīcas numuriņā nekā lauku namiņā.

"Šobrīd situācija viesnīcu jomā ir kritiska. Viesnīcās, kas strādā, noslogojuma procents ir ārkārtīgi zems – apmēram pieci procenti, un tas nesedz izmaksas, kas saistītas ar mītnes apsaimniekošanu," kopējo ainu viesnīcu nozarē raksturo Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija izpilddirektore Santa Graikste.

Viņa uzsver, ka otrā Covid-19 viļņa laikā situācija ir smagāka, jo jāiztur izmaksu slogs – apkure, nodokļu maksājumi, augstais nekustamā īpašuma nodoklis Rīgā. Taču tajā pašā laikā nav veidu, kā šīs pozīcijas nosegt un pievilināt nakšņotājus. "Šobrīd nav atļauti spa pakalpojumi, nav atļauti pasākumi un restorānu pakalpojumi, līdz ar to viesnīcai piesaistīt klientus ir gandrīz neiespējami. Viesnīcām ir jau izstrādāti savi drošības protokoli, paredzēta viesu reģistrācija, klientu plūsmas regulēšana, papildu dezinfekcijas pasākumi, taču Veselības ministrija neuzticas un pagaidām šos pakalpojumus neatļauj īstenot, padarot situāciju vēl smagāku. Lauku naktsmītnēs situācija ir optimistiskāka. Covid-19 otrajā vilnī ar novēlošanos un ierobežoti, bet ir pieejami atbalsta mehānismi," teic Graikste.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!