Veidos vairākas jaunas un paplašinās esošās aizsargājamās alejas
Foto: Publicitātes attēli

Pēc Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) ierosinājuma drīzumā plānots aizsargājamas alejas statusu noteikt Lubānas-Meirānu, Raiskuma, Veckalsnavas un Ozolkalnu alejām, bet paplašināt iecerēts trīs jau esošas aizsargājamās alejas – tās visas eksperti novērtējuši kā bioloģiski un ainaviski vērtīgas, pastāstīja DAP sabiedrisko attiecību speciāliste Maija Rēna.

"Savulaik alejas veidotas kā apstādījumi gar ceļiem uz baznīcām, muižām, kapsētām un citām nozīmīgām vietām, bet mūsdienās to nozīme vairāk saistāma ar kultūrvēsturisko liecību saglabāšanu un rekonstrukciju. Nereti iedzīvotājiem alejas saistās ar kādu nozīmīgu dzīves notikumu vai piederības sajūtu konkrētai vietai. Vienlaikus tās kalpo kā sava veida "zaļie koridori" dažādām sugām, kā arī veci koki ir dzīves vide vairākām retām sugām," skaidro DAP departamenta vadītāja Gita Strode.

Pēc DAP pasūtījuma eksperti – kukaiņu, ķērpju, sūnu un koku pētnieki – ir sagatavojuši priekšlikumus četru jaunu aizsargājamo aleju noteikšanai un trīs esošo aizsargājamo aleju paplašināšanai. Galvenie kritēriji, lai koku stādījumam piešķirtu aizsargājamas alejas status, ir aleju ainaviskā, dendroloģiskā un bioloģiskā vērtība.

Projekts paredz noteikt četras jaunas aizsargājamās alejas: Lubānas – Meirānu aleja Lubānas novadā, Raiskuma aleja Pārgaujas novadā, Veckalsnavas aleja Madonas novadā un Ozolkalna aleja Madonas novadā. Tāpat iecerēts paplašināt trīs aizsargājamo aleju robežas – plašākas kļūs Rencēnmuižas aleja Burtnieku novadā, Jaunsmiltenes aleja Smiltenes novadā un Elejas ozolu aleja Jelgavas novadā.

Savukārt no aizsargājamo aleju saraksta izslēgt plānots Bauņu muižas aleju, jo pilnībā pārklājas ar dendroloģisko stādījumu "Bauņu parks" un Gārsenes aleju, jo tās vērtība ir zudusi.

Visās jaunajās aizsargājamās alejās ir atklātas aizsargājamu kukaiņu sugas, piemēram, lapkoku praulgrauzis, tajās ir ievērojamu dimensiju koku stādījumi, galvenokārt ozoli un liepas, taču ir arī kļavas, oši, gobas. Veicot potenciālo aizsargājamo aleju izpēti, daudzās no tām konstatēts liels skaits dižkoku, piemēram, Raiskuma alejā 21 dižkoks, bet Veckalsnavas liepu alejā – 15 dižkoki.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija grozījumus noteikumos par valsts nozīmes īpaši aizsargājamām alejām ir izsludinājusi sabiedriskajai apspriešanai, savukārt DAP ir uzsākusi zemes īpašnieku informēšanu par jaunveidojamo un paplašināmo aleju priekšlikumiem.

"Valsts nozīmes aizsargājamās alejas statusa piešķiršana kādai alejai būtu jāuztver kā atzinība par to, ka šī ir no dabas vērtību un ainavas aspekta ir unikāla vieta ne tikai reģionālā, bet arī valsts mērogā. Zemju īpašniekiem, kuru īpašumu ietvaros tiek paredzēts noteikt alejai aizsargājamas alejas statusu vai tāds jau ir noteikts, jauni būtiski saimnieciskās darbības ierobežojumi nerodas – galvenais ierobežojums ir aizliegums nocirst alejas kokus. Aicinām alejas un koku stādījumus uztvert nevis kā ierobežojumu un apgrūtinājumu, bet gan saskatīt to pienesumu ainavas, kultūrvēstures liecību un dabas objektu saglabāšanas kontekstā," piebilst Strode.

Tags

Dabas aizsardzības pārvalde

Comment Form