Foto: Shutterstock

Pēdējos gados vairākas pilsētas Itālijā piedāvā maksāt cilvēkiem par pārvākšanos turp, tādējādi neļaujot šīm pilsētām izmirt un aiziet nebūtībā. No pussagruvušām ēkām, kas tiek pārdotas par nedaudz vairāk nekā dolāru, līdz lietošanai gatavām mājām par zemām cenām, pilsētas sacenšas, kuras izdomās vilinošākas shēmas, lai pievilinātu cilvēkus pārcelties. Pēdējā no Itālijas pilsētiņām, kas gatava maksāt, lai cilvēki turp pārvācas, ir gleznainā Presiče saulainajā Apūlijas reģionā, ziņo "CNN".

Presičes pilsētas valdība paziņojusi, ka cilvēkiem maksās līdz 30 tūkstošiem eiro, lai viņi iegādātos tukšu mājokli un pārvāktos tajā uz dzīvi. Amatpersonas cer, ka šis piedāvājums ieviesīs dzīvību mazapdzīvotajā pilsētā, kurā ar katru gadu ir aizvien mazāk jaundzimušo.

"Vēsturiskajā centrā ir daudz tukšu māju, kas celtas pirms 1991. gada un kuras mēs vēlētos redzēt atkal apdzīvotas," CNN citē vietējās padomes deputātu Alfredo Palesi. "Žēl redzēt, kā mūsu vecie, vēsturiskie un brīnišķīgās arhitektūras un mākslas pilnie rajoni lēnām kļūst tukši."

Konkrētas detaļas šobrīd par šo iespēju vēl tiek precizētas, bet Palesi sola, ka tuvāko nedēļu laikā informācija par piedāvājumu tiks publicēta pilsētas tīmekļvietnē.

"Mēs piedāvāsim līdz 30 tūkstošiem eiro cilvēkiem, kas vēlas pārcelties uz šejieni un iegādāties kādu no pamestajiem mājokļiem," Palese saka. "Kopējais finansējums tiks sadalīts divās daļās: daļēji tas tiks novirzīts vecas mājas iegādei un daļēji tā pārveidošanai, ja nepieciešams."

Foto: Shutterstock

Presiče savulaik tika iesaukta par Apūlijas "zaļā zelta pilsētu", jo tā kļuva slavena ar savām leknajām olīvu audzēm, no kurām iegūta kvalitātīva neapstrādāta augstākā labuma olīveļļa. Renesances laikā šī pilsēta uzplauka kā auglīga zeme, kas atpazīstama ar savu izsmalcināto vīnu, sieriem un liellopu tirdzniecību.

Savulaik daudzi vietējie Presičē dzīvoja pazemē, rakdami alas pilsētas akmeņainajā reljefā. Zem galvenajiem pilsētas laukumiem un greznajām baroka pilīm atrodas 23 slepeno kambaru un olīvu dzirnavu tīkls, kurā zemnieki ražas novākšanas sezonā pavadīja mēnešus, spiežot olīvas akmens dzirnavās, ko stūma ēzeļi. Daudzām vēsturiskajām ēkām ir privāta piekļuve pazemes kambariem, kuros joprojām atrodas masīvas dzirnavas.

Presičes arhitektūru raksturo šauras, līkumotas ieliņas, kas izvijas no galvenajiem pilsētas laukumiem, un smilšu krāsas ēkas ar kaltiem dzelzs balkoniem un iekšpagalmiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!