Garākā lapegļu aleja un iespaidīgs smilšakmens atsegums. 'Mežtakas' posmi Latvijas ziemeļos
Foto: Publicitātes attēli

Nesen rakstījām par garās distances pārrobežu pārgājienu maršruta "Mežtaka" dienvidu daļas posmiem un vietām, kur rast spilgtākos iespaidus. Šoreiz tuvāk izzināsim ziemeļu daļu – kur doties un ko redzēt, ja vēlies izzināt Latviju, ejot kājām.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Ziemeļu daļa sadalīta 50 atsevišķos posmos, katrs no tiem veicams kā atsevišķs maršruts, tāpēc tajā var doties gan īsā pastaigā, gan dienas vai nedēļas nogales pārgājienā. Viens posms ir apmēram 20 kilometrus garš un veicams vienā vai divās dienās. Lai noietu visu ziemeļu daļas maršrutu Latvijā, nepieciešamas 50–58 dienas, un tas kopumā ir 333 kilometrus garš.

Dažādiem maršruta posmiem ir atšķirīgas grūtības pakāpes, tādēļ var izvēlēties sev piemērotāko. Dabā orientēties palīdz "Mežtakas" balti-dzelteni-baltais marķējums uz kokiem vai citiem objektiem vai uzlīmes ar nosaukumu "Mežtaka".

Turpinājumā – ziemeļu daļas reģionos esošie posmi, kurus izstaigāt.

Rīga un Pierīga

Reģions ir 54 kilometrus garš, un tas no galvaspilsētas urbanizētās vides drīz vien aizved uz skaistiem priežu mežiem. Šī posma daļa ved cauri mežainiem piejūras kāpu apvidiem un vasarās burvīgi ziedošām pļavām, gar Gauju un pa vēsturisko pasta ceļu. Šajā posmā var novērtēt galvaspilsētas arhitektūru – Tērbatas ielas jūgendstilu, Latvijas Nacionālo operu, Rīgas Centrāltirgu, novērtēt industriālo mantojumu – Baltezera sūkņu staciju, izbaudīt Annas Ludiņas mākslinieku dārzu un apskatīt Inčukalna medību pili, Velnalu un Medību spēka taku.

Ejamie posmi:

Vecrīga–Baltezers (viegls, 19 kilometri, 6–8 stundas);
Baltezers–Vangaži (viegls, 22 kilometri, 7–9 stundas);
Vangaži–Rāmkalni (viegls, 13 kilometri, 4–6 stundas).

Garākā lapegļu aleja un iespaidīgs smilšakmens atsegums. 'Mežtakas' posmi Latvijas ziemeļos
Foto: Publicitātes attēli

Gaujas Nacionālais parks

"Mežtaka" pa Gaujas senleju cauri Gaujas Nacionālajam parkam ved gandrīz 100 kilometru garumā. Skaistākie skati šajā posmā ir tieši pavasarī, kad zied ievas, un rudenī, kad krāsojas koku lapas. Šajā posmā ir izteikts reljefs – starpība sasniedz pat 80 metrus, un ceļš lielākoties ved pa meža takām gar upi. Šajā posmā paviesojies Gaujas senielejā un Siguldā, kurā ir bobsleja un kamaniņu trase, arī gaisa tramvajs pāri Gaujai 43 metru augstumā un lielākā grota Baltijā – Gūtmaņala – un Līgatnes papīrfabrikas ciemats, bet iespaidīgākos devona perioda smilškalna atsegumus Latvijā ieraugi pie Velnalas un Ērgļu klintīm, pie Sietiņieža, Ķūķu un Zvārtes iežiem.

Ejamie posmi:

Rāmkalni–Sigulda (vidēji grūts, 19 kilometri, 6–8 stundas);
Sigulda–Līgatne (vidēji grūts, 24 kilometri, 8–10 stundas);
Līgatne–Cēsis (vidēji grūts, ja veic divās dienās, grūts – ja vienā dienā; 26 kilometri, 8–10 stundas);
Cēsis–Caunītes (vidēji grūts, 23 kilometri, 7–9 stundas);
Caunītes–Valmiera (viegls, 20 kilometri, 6–8 stundas).

Garākā lapegļu aleja un iespaidīgs smilšakmens atsegums. 'Mežtakas' posmi Latvijas ziemeļos
Foto: Publicitātes attēli

Ziemeļgaujas mežaines

Ziemeļgaujas posms sniedzas no Valmieras līdz Trapenei un ir 123 kilometrus garš. Šis ir viens no vismazāk apdzīvotajiem un mežainākajiem apvidiem "Mežtakā". Tajā no augstākām vietām redzami izteiksmīgi skati pāri Gaujas līkumiem, un skatam paveras plašas pļavas, kurās aug veci ozoli. Šajā posmā novērojama Latvijai raksturīga ainava ar viensētām lauku un mežu ielokā. Ejot pa Ziemļgaujas mežaines posmu, spilgtākos iespaidus gūsi Sedā un Strenčos, kā arī Gaujas stāvo krastu Sajūtu parkā un paviesojoties Zvārtavas pilī. Jāizceļ Trapenes lapegļu aleja un krāšņās Kalamencu–Markūzu gravas ar ūdenskritumiem un alveidīgu nišu.

Ejamie posmi:

Valmiera–Strenči (vidēji grūts, ja veic divās dienās, grūts – ja vienā dienā; 29 kilometri);
Strenči–Spicu tilts (vidēji grūts, ja veic divās dienās, grūts – ja vienā dienā; 27 kilometri);
Spicu tilts–Zaķi (vidēji grūts, ja veic divās dienās, grūts – ja vienā dienā; 31 kilometrs);
Zaķi–Gaujiena (viegls, 15 kilometri; 5–7 stundas);
Gaujiena–Trapene (viegls, 21 kilometrs, 7–9 stundas).

Garākā lapegļu aleja un iespaidīgs smilšakmens atsegums. 'Mežtakas' posmi Latvijas ziemeļos
Foto: Publicitātes attēli

Veclaicenes mežaine

Skaistākās Ziemļlatvijas pauguraiņu ainavas ir 44 kilometrus garajā Veclaicenes mežaines posmā, kas ved cauri Alūksnes augstienei. Tā kā apvidus ir paugurains, šis ir viens no sarežģītākajiem posmiem iešanai. Te ir daudz ledāja veidotu gravu un pauguru ar plašiem panorāmas skatiem līdz Igaunijai un Munameģim. Šajā posmā jāmet neliels līkums caur Paganamā Igaunijā, kur ir gleznaini mežezeri. Šajā posmā noteikti vērts redzēt Raganu klintis Vaidavas upes krastā, uzkāpt Dzērves kalna skatu tornī un Drusku pilskalnā.

Ejamie posmi:

Trapene–Ape (viegls, 19 kilometri, 6–8 stundas);
Ape–Paganamā–Korneti–Latvijas / Igaunijas robeža (grūts, ja maršrutu veic vienā dienā; 25 kilometri, 8–10 stundas).

Garākā lapegļu aleja un iespaidīgs smilšakmens atsegums. 'Mežtakas' posmi Latvijas ziemeļos
Foto: Publicitātes attēli

"Mežtakas" mājaslapā pieejama informācija pastaigu un pārgājienu plānošanai, atsevišķu posmu apraksti, kā arī no tās var lejupielādēt GPX failus, kuros redzams pārgājiena maršruts un karte.

Raksta tapšanā izmantoti materiāli no ceļveža "Mežtaka: Ziemeļu daļa" un tās mājaslapā publicētās informācijas.

Seko TūrismaGids.lv arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Alūksne Cēsis Gauja Igaunija Līgatne Rīga Sigulda Strenči Valmiera Vecrīga
0
Pārgājieni
44761256
Alūksne
44761256
Ape
44761256
Cēsis
43896602
Igaunija
43896602
Latvija
44761256
Līgatne
44761256
Rīga
44761256
Sigulda
44761256
Strenči
44761256
Valmiera
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form