Netālu no Aglonas, Škeltovas pagastā, priežu meža ielokā atrodas neliels ezers – Velnezers, saukts arī par Čertoku. Savu nosaukumu tas ieguvis, pateicoties mistiskiem notikumiem, kas apvij šo ezeru, un popularitāti tūristu vidū iemantojis savas unikālās krāsas dēļ. Ezers ir zaļgans ar ļoti dzidru ūdeni. Lai aizsargātu šo ainaviski vērtīgo objektu, tā apkārtne 55 hektāru platībā jau gandrīz 40 gadus ir dabas liegums.
Dita Vinovska, "Delfi" žurnāliste, kas pavisam nesen ezera apkārtni izbraukusi ar velosipēdu, stāsta: "Teikām apvītais Velnezers Latgalē maģisks arī realitātē. Velnezers jeb Čertoks, kas atrodas netālu no Aglonas, ir viena no skaistākajām un maģiskākajām vietām šajā apkārtnē. Tieši tā, kā tas ir aprakstīs tūrisma ceļvežos, šī vieta ir neparasti klusa un vientuļa, ja neskaita cilvēkus, kas pie zaļās ūdenstilpnes novērojami teju visu laiku. Ikvienam, kas viesojas tajā pusē, Velnezers ir vieta, ko noteikti vajadzētu apskatīt.
Viesojoties Latgalē šī gada augustā, man sanāca izdzīvot, ko nozīmē ar šo ezeru saistītie nostāsti, un patiešām noticēt, ka vietai piemīt nedaudz maģisks spēks, lai arī tur biju jau vairākkārt viesojusies. Informācijas stends vēsta, ka pie ezera novērojams neparasts klusums un ka to nemīl ne putni, ne dzīvnieki. Nostājoties pie ezera izveidotajā skatu laukumā, patiešām ir iespējams ieklausīties klusumā. Tuvumā nedzird ne putnu dziesmas, ne kukaiņu skaņas, kas ir labi saklausāmas pie turpat netālu esošā Jazinkas ezera. Tieši viesošanās pie abiem ezeriem palīdz labāk saprast to, cik Velnezers ir kluss un mierīgs.
Tāpat varētu sacīt, ka arī teikās, kas stāsta par vadātāju, kas piemeklē šajā vietā, ir sava daļa patiesības. Vismaz mūsu gadījumā. Lai arī Velnezeru, sekojot norādēm, atrast ir viegli, ceļu remontu dēļ un tāpēc, ka piebraucām tam no citas puses, nevis Aglonas, nedaudz nomaldījāmies, to meklējot. Tāpat ieteiktu būt uzmanīgiem, braukājot pa zemes ceļiem šī ezera apkārtnē, jo, pat izmantojot navigāciju un karti, apmaldīšanās iespēja ir visai liela, jo daži ceļi, kas kartē atzīmēti kā pavisam niecīgi, dabā izskatās visai pamanāmi, bet daži kartē atzīmētie ceļi ir ļoti grūti atrodami."
Interesanti, ka ilgu laiku uz ezeru vispār nav bijis norāžu, lai tūristi to mazāk apmeklētu. Taču cilvēku vēlmi ieraudzīt ezeru tas nemazināja, un nu tas kļuvis par vienu no populārākajiem tūrisma objektiem Aglonas novadā.
"Visvairāk cilvēkus pievelk īpatnējā ezera krāsa, kas neatkarīgi no apgaismojuma ir savādāka nekā citiem ezeriem," radio raidījumā "Pa dobas stygom pi myusim Latgolā" stāstīja Dabas aizsardzības pārvaldes vecākā valsts vides inspektore Irēna Skrinda. "Ezerā ir ļoti maz izšķīdušos minerālvielu, tas ir ļoti dzidrs, reizēm caurredzamība var sasniegt pat vairāk nekā 10 metrus. Tajā praktiski nav ūdens augu un zivju."
Neparasta ir arī krasta līnija. Lielākoties ezeriem krasts sākas ar augiem, bet Velnezeram ir tikai pavisam neliela, šaura augu josla gar pašu krastu. Tāpat ezera krasts nepārtraukti mainās. "Tam atraujas gabali no krasta, kas ir nedaudz purvains, aizpeld saliņu veidā un nogrimst," par šo fenomenu stāsta Skrinda.
Kā jau minēts, ezeru apvij arī dažādas teikas un mistiski notikumi. Zinātnieki pat stāsta, ka te bieži vien aparatūra nestrādā, pazūd vai gadās kāda cita ķibele. Daudzi uzskata, ka peldēties arī te nedrīkstot, bet daži pārgalvji labprāt izmēģina veiksmi, lai pārbaudītu nostāstu patiesumu. Tomēr ilgi peldēties te tiešām nav iespējams, jo ūdens ir visai auksts. Bet, no otras puses, te peldēšanās būtu arī ļoti nevēlama, jo cilvēks var atstāt ezera ekosistēmai kaitīgas vielas, kas ir uz viņa ādas," norāda Skrinda.
Ezera apkārtnē ir sastopami arī aizsargājami augi, piemēram, silpurenes un staipekņi, tomēr dabas lieguma 55 hektāru lielā teritorija sugu skaita ziņā ir gana nabadzīga, un tā lielākā vērtība ir pats Velnezers. Tā saglabāšana ir galvenais lieguma mērķis un mūsu atbildība.
Vēl par ezeru lasiet šeit.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
