Lai arī Latvija un Baltijas valstis plāno atslēgties no vienotā elektrības tīkla ar Krieviju vien 2025. gadā, Baltijas reģions jau šobrīd ir gatavs gadījumam, ja kaimiņvalsts nolemtu šo procesu "paātrināt", raidījumā "Spried ar Delfi" atklāja AS "Augstsprieguma tīkls" valdes loceklis Gatis Junghāns un enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš.
Junghāns norādīja, ka Baltijas valstis vienotajā "Brell" elektrības lokā atrodas, jo tas nodrošina būtiskas priekšrocības, piemēram, sistēmas drošību gadījumos, ja kādā stacijā notiek kāds incidents. Tāpat tas ļauj Latvijai turēt mazākas elektrības rezerves, jo pārējās rezerves nodrošina pārējie operatori tīklā.
Viņš arī uzsvēra, ka Latvija jau kopš maija nepērk elektroenerģiju no Krievijas, kad šādu lēmumu pieņēma "Nordpool" birža.
Savukārt Ozoliņš skaidroja, ka vēsturiski enerģijas tīkli un sistēmas ir augušas no atsevišķām stacijām, kurām vistuvāk izvietoti patērētāji. Savukārt tagad elektrības tirdzniecība notiek "Nordpool" biržā, kas ir lielākais elektrības tirgus pasaulē, kurš vienlaikus arī spēj ar algoritmu palīdzību katrai valstij nodrošināt zemāko iespējamo cenu, kā arī komerciālās pārplūdes.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
