Šonedēļ Saeimā iesniegts 2023. gada valsts budžets, un finanšu ministrs Arvils Ašeradens atzinis, ka veselības un labklājības nozares tajā nav pienācīgi finansētas. Taču straujā inflācija vissmagāk skars tieši nabadzīgos iedzīvotājus, un grūtībās nonākuši arī daudzi iedzīvotāji, kuri līdz šim vēl spējuši "savilkt galus". Kā dzīves dārdzības kāpums aizvadītajā gadā ietekmējis iedzīvotāju labklājību un vai valsts centieni atbalstīt trūcīgākos ir pietiekami, lai pārdzīvotu šīs grūtības – par to diskutējām "DelfiTV" raidījumā "Kāpēc" ar žurnālisti Olgu Dragiļevu.

Diskusijā piedalīsies Labklājības ministrijas (LM) valsts sekretārs Ingus Alliks, Saeimas Sociālo lietu komisijas priekšsēdētāja Inga Bērziņa (JV), Ogres novada pašvaldības Sociālā dienesta vadītāja Sarmīte Ozoliņa, labdarības organizācijas "Be the Light" vadītājs Gints Berneckis, biedrības "Rīgas aktīvo senioru alianse" pārstāve Baiba Svetlana Rozenberga un attālināti sarunai pieslēgsies arī "Delfi Plus" žurnāliste Ieva Alberte, rakstu sērijas "Izdzīvotāji" iniciatore.

Latvijā 2021. gadā nabadzības riskam bija pakļauti 22,5% iedzīvotāju, kopumā 418 000 cilvēku. Kaut arī kopš 2014. gada situācija ir nedaudz uzlabojusies, Latvijā nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars ir viens no augstākajiem Eiropas Savienības valstu vidū.

Pērn visstraujāk kāpušas pārtikas un mājokļa izmaksas, un šīs pozīcijas vissmagāk skar tieši mazturīgāko sabiedrības daļu, tāpēc sagaidāms, ka statistika par aizvadīto gadu būs krietni drūmāka.

Janvāra nogalē valdība vienojusies no šā gada 1. jūlija palielināt minimālo ienākumu sliekšņus, kas trūcīgākajiem iedzīvotājiem ļauj saņemt atbalstu no valsts, un tā apņēmusies turpmāk šos sliekšņus pārskatīt katru gadu janvārī.

Vai ar to būs pietiekami, lai "izdzīvotāju" dzīve kļūtu labāka – skatieties raidījumā.

Visas raidījuma "Kāpēc" epizodes klausāmas arī Apple un Spotify podkāstos!

Читайте нас там, где удобно: Facebook Telegram Instagram !