'Kāpēc': Kādas mācības esam guvuši pēc Zolitūdes traģēdijas? Pilns ieraksts

Kopš dienas, kad 2013. gada 21. novembrī Zolitūdē sabruka nesen ekspluatācijā nodotā lielveikala "Maxima" ēka, zem gruvešiem izdzēšot 54 cilvēku dzīvības, pagājuši 10 gadi. No visiem būvniecības procesā iesaistītajiem uz apsūdzēto sola sēdušies deviņi, par vainīgu atzīts tikai viens, un šobrīd lieta nonākusi Augstākajā tiesā. Vai lietā panākts taisnīgums un vai esam parūpējušies, lai šādas nelaimes vairs nebūtu iespējamas? Par to diskutējām "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc" ar žurnālisti Olgu Dragiļevu.

Raidījumā piedalījās viens no Zolitūdes lietas prokuroriem Agris Skradailis, Zolitūdes traģēdijā cietušo biedrības pārstāve Regīna Ločmele (Saskaņa), Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieks pulkvedis Mārtiņš Baltmanis, Ekonomikas ministrijas Būvniecības politikas departamenta direktore Olga Feldmane un domnīcas "Providus" vadošā pētniece un juriste Agnese Frīdenberga.

Tas, ka Zolitūdes traģēdijas lietā desmit gadu laikā vēl nav tikts līdz notiesājošam spriedumam un ka garajā būvniecības ķēdē tikai viena cilvēka vaina tiek uzskatīta par pierādāmu, pēc cietušo domām, apliecina, ka Latvijas tiesu sistēma nenodrošina taisnīgumu - lieta tiekot spriesta "saskaņā ar likuma burtu", nevis pēc taisnīguma principiem.

Tikmēr domnīca "Providus", kas visu šo laiku monitorē un vērtē izmaiņas ar būvniecības procesiem saistītajos likumos un noteikumos, secina - būvniecības procesa uzlabošana veikta tikai daļēji, izmaiņas veiktas bez kopēja redzējuma par būvniecības procesu un Būvniecības likumā ir precizēta katra būvspeciālista atbildība, bet nav rasts risinājums, kā stiprināt pasūtītāja un būvkomersantu valdes locekļu atbildību.

Vai 10 gadus pēc traģēdijas dzīvojam taisnīgākā un drošākā vidē? Par to diskutējām raidījumā.

Visas raidījuma "Kāpēc" epizodes klausāmas arī Apple un Spotify podkāstos!