Gatavojoties 8. jūnijā plānotajām Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām, desmit partiju virzītie deputāta amata kandidāti ceturtdien "Delfi" tiešraidē atbildēja gan uz žurnālistes Alinas Lastovskas, gan pašu studentu uzdotajiem jautājumiem. Kandidāti ne tikai piedāvāja dažādas idejas, kā risināt jauniešu bezdarbu un veicināt drošību Eiropā, bet atbildēja arī uz āķīgākiem jautājumiem, piemēram, kā deputāta amata kandidāti plāno aizstāvēt Latvijas intereses vairāk nekā 700 deputātu plašajā parlamentā un vai Eiropas līmenī jāaizliedz 'tiktok’. Daļai kandidātu pēc skatītāju lūguma nācās demonstrēt arī savas angļu valodas zināšanas, kas ir būtiskas darbam Eiroparlamentā.
Sākot EP priekšvēlēšanu raidījumu ciklu "Nākamais, lūdzu!", uz diskusiju tika aicināts pa pārstāvim no katra saraksta, kuru reitings martā pārsniedza 2% - kopumā tādu ir desmit. Kandidātus dalībai raidījumā izvirzīja pašas partijas un to apvienības, un visi 10 diskusijas dalībnieki tika sadalīti divās grupās atbilstoši Centrālajā vēlēšanu komisijā izlozētajiem sarakstu kārtas numuriem.
Pirmajā diskusijas daļā piedalījās Regīna Ločmele ("Saskaņa"), Leontijs Morozs ("Latvija pirmajā vietā"), Artis Pabriks ("Latvijas attīstībai"), Reinis Pozņaks ("Apvienotais saraksts") un Ināra mūrniece (Nacionālā apvienība). Pēc tam uz skatuves kāpa Mārtiņš Staķis ("Progresīvie"), Jūlija Stepaņenko ("Suverēnā vara"), Inese Āboliņa (Zaļo un Zemnieku savienība), Dace Melbārde (Jaunā Vienotība), Pāvels Kuzmins ("Stabilitātei!").
Kad Ukraina kļūs par Eiropas Savienības dalībvalsti? Kāpēc jāiet uz vēlēšanām un kā motivēt jauniešus balsot? Kā stiprināt drošību Eiropā un vai kandidāti atbalsta obligātu Valsts aizsardzības dienestu? Un galu galā - vai kandidāti spēj raiti izteikties angļu valodā par jauniešiem aktuāliem jautājumiem? Skatieties diskusijas ierakstā!
Piedāvājam iepazīties ar raidījuma saturu:
02:14 Diskusijas ievadā Ločmele lepojās, ka viņas partijas biedrs Nils Ušakovs Eiropas parlamentā esot panācis finansējuma palielināšanu "Erasmus+" programmai. Mūrniece pauda pārliecību, ka arī jauniešiem drošība ir galvenā prioritāte, jo bez tās citām nav svara. Morozs savukārt solīja rosināt Eiroparlamentā veidot jaunu komiteju, kas strādātu tieši ar jaunatnes un ģimenes lietām. Pabriks skaidroja, ka viena no jauniešu lielākajām problēmām ir bažas par nākotni, tādēļ viņa partija gribot veicināt jauniešu iekļaušanos darba tirgū. Savukārt Pozņaks atzina, ka viņa programmā nav daudz atsevišķu solījumu tieši jauniešiem, jo mērķis esot saglabāt jauniešiem svarīgāko – savu valsti.
20:07 ASV politiķi nobalsojuši, ka sociālais tīkls "TikTok" tiks aizliegts, ja to nepārdos ar Ķīnu nesaistītiem īpašniekiem. Vai Latvijas politiķi domā, ka ES jāseko ASV piemēram? Mūrniece norādīja – jautājums ir "ļoti nopietni apsverams", kā minimums tas būtu jāaizliedz ierīcēs, ko izmanto darbam. Ločmele pauda pārliecību, ka aizliegt nedrīkst, jo "nedrīkst aizliegt nekādu informāciju". Pabriks atzina, ka ASV un Eiropas situācija atšķiras, tādēļ "nevar atbildēt viennozīmīgi", bet Pozņaks viņam piekrita, sakot: "Pievienošos Pabrika kunga frontei". Morozs tikmēr atzina, ka neesot izsekojis, kādas vispār "TikTok" ir saiknes ar Ķīnu. Saņēmis skaidrojumu, ka tas pieder ar Ķīnas valdību saistītam uzņēmumam, viņš pauda, ka šāda vēršanās pret īpašniekiem apdraudētu tirdzniecību un investīcijas.
37:07 Politiķiem tika jautāts – vai un kurā gadā Ukrainai būtu jākļūst par pilntiesīgu ES dalībvalsti? Pabriks pauda, ka pēc iespējas ātrāk, bet reālistiski – pēc pieciem vai četriem gadiem. Ločmele bija skeptiskāka – viņaspēc, Ukrainu varētu uzņemt savienībā kaut tagad, bet tas prasīšot daudz naudas, tādēļ paralēli būtu jāizstrādā speciāla programma, lai palīdzētu visām ES valstīm. Morozam atbildēt bija grūti – jāsagaida, kad Ukraina būs gatava. Mūrniece bija par pēc iespējas ātrāku uzņemšanu, un arī Pozņaks bija līdzīgās domās.
42:46 Raidījuma otrajā daļā uz skatuves kāpa otrais politiķu piecinieks. Staķis uzsvēra, ka jau tagad Eiropā ir valstis, kur jaunieši vēlēšanās var piedalīties no 16 gadu vecuma, un to vajadzētu ieviest arī Latvijā. Stepaņenko skaidroja, ka jaunieši izaugšot par veiksmīgiem un laimīgiem cilvēkiem, ja viņu izglītībā tiks liktas tādas pamatvērtības kā ģimene un laulība. Āboliņa solīja, ka ievēlēšanas gadījumā atbalstīs jauniešu biznesa inkubatoru veidošanu, lai paši jaunieši labāk saprastu, ko grib dzīvē darīt. Kuzmins uzsvēra, ka viņa sarakstā esot visjaunākie kandidāti, un viņš gribot mainīt kārtību, ka uz EP kandidē pensijas vecuma politiķi".
54:15 Kāds skatītājs attālināti uzdeva jautājumu – kā panāksiet, ka varat ietekmēt Eiroparlamenta lēmumus, būdams tikai viens no vairāk nekā 700 deputātiem? Stepaņenko lepojās, ka viņas partija ir daļa no Eiropas kristīgo partiju kustības, kas esot pārstāvēta 15 valstīs. Staķis atgādināja, ka būdams Rīgas mērs esot palīdzējis izveidot pilsētu aliansi Ukrainas atbalstam. Melbārde skaidroja pragmatiski – "velns slēpjas detaļās", proti, deputātiem jāstrādā ar dokumentiem, lai topošajos likumos ieliktu lietas, kas izdevīgas tieši Latvijai. Kuzmins lepojās, ka jau Briselē esot ticies ar līdzīgi domājošajiem, ar kuriem apvienojoties tad arī mainīšot ierasto lietu kārtību. Āboliņa uzsvēra, ka, lai tiktu sadzirdēts, politiķim ir jāspēj strādāt kvalitatīvi un jāfokusē savs darbs uz jomām, kurās ir viskompetentākais.
58:49 Kāda studente lūdza kandidātiem atbildēt angliski, uz jautājumu, kā labāk aizsargāt mazākumtautību, LGBTQ+ un citu minoritāšu tiesības. Kuzmins, Staķis, Āboliņa, un Melbārde nekavējās demonstrēt svešvalodas zināšanas. Stepaņenko vispirms pārjautā, kādēļ mazākumtautības tiek jauktas kopā ar LGBTQ+ un paziņoja, ka "aiz cieņas pret tiem, kuri nesaprot angļu valodu, es atbildēšu valsts valodā".
01:07:26 Kādi pasākumi tuvākā gada laikā ES jāpaveic, lai stiprinātu drošību? Melbārde lepojās, ka ir vienīgā Latvijas pārstāve par drošību atbildīgajā Eiroparlamenta apakškomitejā un uzsvēra, ka nedrīkstam vairs būt naivi attieksmē pret Krieviju. Stepaņenko bija citās domās – vajadzīga esot diplomātija, un bērnus nedrīkstot upurēt "cīņā par pirmo centimetru", ja Krievija iebruktu Latvijā. Āboliņa norādīja, ka Zaļo un zemnieku savienība iestājas par Eiropas armijas izveidošanu. Kuzmins uzstāja, ka ES ir ekonomiska, ne drošības savienība, tādēļ tai drošības jautājumiem vispār nevajagot ķerties klāt. neesot tās tvērumā. Staķis savukārt pauda – Eiropai fundamentāli jāmaina domāšana par drošību, piemēram, ES fondu naudu šobrīd ir liegts izmantot militāriem mērķiem, bet tagad tam būtu jābūt tieši otrādi, proti, to vajadzētu izmantot drošības projektu īstenošanai.
01:20:32 Raidījuma noslēgumā politiķi ar dažādiem saukļiem centās motivēt jauniešus piedalīties vēlēšanās.
Viss "Delfi" saturs par EP vēlēšanām ērtā un pārskatāmā veidā būs pieejams te.
Raidījuma epizodes ir pieejamas arī Apple un Spotify podkāstos!
Šo satura ciklu "Nākamais, lūdzu!" līdzfinansē Eiropas Savienība, izmantojot Eiropas Parlamenta dotāciju programmu komunikācijas jomā. Eiropas Parlaments netika iesaistīts tā sagatavošanā, un jebkāda informācija vai viedokļi, kas pausti saistībā ar šo projektu, tam neuzliek nekādu atbildību vai saistības; par projektu ir atbildīgi tikai programmas autori, intervējamās personas, redaktori vai izplatītāji saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem. Eiropas Parlaments arī neuzņemas atbildību par tiešu vai netiešu kaitējumu, kas var rasties, īstenojot šo projektu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
