"Mēs atradīsim gan jau," – tā, jautāts, pēc kāda likuma panta grasās vajāt par tā dēvētā "Uzvaras pieminekļa" nojaukšanu atbildīgos, raidījumā "Nākamais, lūdzu!" pauda partijas "Stabilitātei!" līderis Aleksejs Rosļikovs. Viņš un citi saraksta līderi raidījumā arī solīja piešķirt balsstiesības visiem nepilsoņiem, saukt pie atbildības arī par "kovidgenocīdu" atbildīgos, aicināja Latviju ņemt piemēru no Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna, kā arī atteicās nosodīt Krievijas uzsākto karu Ukrainā.

Rosļikovs ir politiskās partijas "Stabilitātei!" valdes priekšsēdētājs, premjerministra amata kandidāts un saraksta līderis Rīgas vēlēšanu apgabalā. Raidījumā piedalījās arī Vilis Sruoģis – zvērināts advokāts un kandidāts ar trešo kārtas numuru Rīgas vēlēšanu apgabalā, kā arī Svetlana Čulkova – politiskās partijas "Stabilitātei!" valdes locekle un kandidāte ar ceturto kārtas numuru Rīgas vēlēšanu apgabalā. Saraksta numurs šajās Saeimas vēlēšanās ir 8.

Rosļikovs raidījumā apliecināja, ka viņa vadītā partija ne tikai neatbalsta tā dēvētā "Uzvaras pieminekļa" demontāžu, bet arī grasās "saukt pie atbildības" tos, kuri iesaistīti pieminekļa nojaukšanā. Jautāts, vai tas nozīmē plānu šos cilvēkus ielikt cietumā, Rosļikovs atbildēja apstiprinoši: "Vajāsim, obligāti! Mēs obligāti vajāsim tos cilvēkus, kuri pieņēma lēmumu, uz likuma pamata." Jautāts, pēc kāda likuma panta tad plāno šādu vajāšanu izvērst, Rosļikovs teica: "Mēs atradīsim gan jau." Viņš arī norādīja, ka, viņaprāt, par pieminekļa nojaukšanu būtu bijis jārīko referendums, jo "tas parādītu īsto situāciju valstī, nevis to, ko mediji pasaka".

Čulkova kādā ierakstā sociālajos tīklos norādījusi: "Ungārija un tās līderis Viktors Orbāns – aizstāvja un īsta politiķa cilvēkiem piemērs. No viņa ir jāņem piemērs!" Jautāta, kādās tieši jomās, viņasprāt, Latvijai būtu jāseko Ungārijas piemēram, Čulkova skaidroja – jāturpina iepirkt dabasgāze no Krievijas: "Es jums teikšu tā, viņš ir vienīgais no tiem, kuri joprojām pērk gāzi no mūsu kaimiņiem. Mēs pērkam to pašu, bet no četrām pusēm dažādām."

Tikmēr "Stabilitātei!" kandidāte ar otro kārtas numuru Vidzemes vēlēšanu apgabalā Glorija Grevcova kādā "TikTok" video paudusi bažas, vai cilvēki netiek apzināti indēti ar ķimikālijām, ko aiz sevis gaisā atstāj lidmašīnas: "Sakiet, lūdzu, ko jūs domājat par to visu? Kas tad īsti ir tās sliedes, kā viņas rodas un vai tiešām mūs visus indē? Vai tas ir kaut kāds globālistu plāns, kurš tiek realizēts realitātē, un mēs visi tiekam indēti, pakļauti kaut kādai ietekmei, vai tās ir vienkārši lidmašīnu sliedes? Kā domājat jūs, ko domājat jūs, bet, lai gan patiesībā es pat pašiem fantastiskākajiem variantiem piekristu, jo... nu vairs neko nevar saprast, ko var gaidīt no mūsu sabiedrības un mūsu valdošās elites."

Jautāti, vai piekrīt savas saraksta biedres aizdomām, studijā esošie "Stabilitātei!" pārstāvji atbildēja dažādi. Rosļikovs un Čulkova uzsvēra, ka tas esot bijis tikai jautājums – ko jūs domājat? Rosļikovs arī pārmeta raidījuma vadītājai, ka viņai "patīk sagrozīt realitāti". Uz aizrādījumu, ka Grevcova šajā video ne tikai uzdod jautājumu, bet arī norāda, ka ir "gatava piekrist fantastiskākajiem variantiem", Rosļikovs atbildēja: "Tas ir viņas personīgais viedoklis, jūs gribat viņu par to sodīt? Ja viņa pasaka, ka viņa kaut kam tic, vai tā ir neprecīza informācija? Tā ir viņas pasaules uztvere. Kāpēc jūs tā ignorējat cilvēku tiesības un vēlmi kaut kam ticēt un kaut ko darīt?"

Sruoģis savukārt pauda pārliecību, ka šis Grevcovas video esot bijis humoristisks: "Vai to var uztvert nopietni, vai indē vai neindē? Kas to lai zina, kas tur notiek. Esmu diezgan ilgi padzīvojis cilvēks šajā zemē, tāpēc man ir ļoti laba dzīves pieredze un es esmu iemācījies informāciju šķirot, lai saprastu, kur ir patiesība un kur ir humors. Es uzskatu, ka Glorija vienkārši ar humora izjūtu to bija teikusi."

Jāpiebilst, ka tā dēvētā "ķīmisko trašu" sazvērestības teorija ir izplatīta visā pasaulē un pastāv jau vismaz kopš deviņdesmitajiem gadiem. Vairāk par to lasiet šeit.

Piedāvājam iepazīties ar raidījuma saturu:

Uz jautājumu, vai “Stabilitātei” ir ieklausījušies to cilvēku argumentācijā, kas prasīja pieminekļa Pārdaugavā nojaukšanu, Rosļikovs pauda viedokli, ka šīs sabiedrības daļas motivācija viņam esot skaidra, bet viņi vienkārši runājuši skaļāk par citiem. Patieso situāciju šajā jautājumā būtu bijis jānoskaidro referendumā.

Rosļikovs neatbild uz jautājumu, vai redz arī savu atbildību par sabiedrības šķelšanos, izplatot uz etnisko naidu vērstus apgalvojumus, ka pieminekli Pārdaugavā nojaukuši lietuvieši pēc ukraiņu pavēles.

“Stabilitātei” šobrīd “rezumē” visu, kas noticis pēdējos trīs gados, tajā skaitā “kovidgenocīdu”, saka Rosļikovs, un solās, ka, nonākot pie varas, vajās cilvēkus, kuri pieņēmuši lēmumus. “Pantu atradīsim gan jau”.

Mūsu valsts ārpolitika novedusi cilvēkus līdz "sociālam sabrukumam", uzskata “Stabilitātei” līderis. Paust nostāju pret Krievijas agresiju Ukrainā raidījuma dalībnieki atsakās. “Šobrīd ir ļoti sarežģīti izdarīt secinājumus. Beigsies karš, tad arī secināsim,” saka Rosļikovs.

Lai gan “Stabilitātei” deklarētie aģitācijas izdevumi ir lielāki nekā biedru veiktie ziedojumi pusotra gada laikā kopš partijas dibināšanas, partijas līderis apgalvo, ka visa nauda, kas akumulējas partijas kontā, nāk no partijas biedriem.

Jautājumā par strīdu, ka “Stabilitātei” nokopējusi Siguldas novada domes logo, esot nepieciešams Patentu valdes lēmums, uzskata Rosļikovs: “Absolūti savādāks logo!”

Čulkova slavē Ungārijas prezidentu Viktoru Orbānu kā piemēru, kuram sekot, jo viņš turpina pirkt gāzi no Krievijas: “Viņš domā par saviem cilvēkiem, nevis to, kas notiek apkārt.”

Vaicāts par “Stabilitātei” piedāvājumu noteikt personisku kriminālatbildību par politiskiem lēmumiem, Sruoģis saka: “Politiskie lēmumi ir viens. Ir arī daudz dažādu iepirkumu, kur tiek tērēta budžeta nauda - labāk paraugoties uz to pusi, tur var atrast.” Sruoģis skaidro, ka darbības, kurās var saskatīt nozieguma sastāvu, nav tikai politiski lēmumi, bet, turpinot savu domu, nonāk pretrunās: “Es nesasaistu politiskos lēmumus ar valsts budžeta tērēšanu."

Jautāts par to, kurus tieši normatīvos aktus mainīs, Sruoģis konkrētas iniciatīvas patur noslēpumā - neesot jēgas vēlētājiem skaidrot nianses, jo tā esot juridiska darba specifika, ko vairākums nesaprot.

Kad žurnāliste uzdod precizējošus jautājumus par nepatiesu informāciju Rosļikova sociālajos tīklos, Rosļikovs atkal pāriet uz krievu valodā un uzsver, ka katrs otrais Latvijā neesot izlēmis, par ko balsot. Jānorāda, ka aptaujas liecina, ka augustā neizlēmušo ir tikai 23,1%, bet aptuveni piektdaļa aptaujāto vēlēšanās negrasās piedalīties.

“Stabilitātei” pārstāve Glorija Grevcova, kura Vidzemē kandidē ar otro numuru, savā “tiktok” kontā apcer sazvērestību teorijas par ķīmiskajām trasēm, un tas “Stabilitātes” deputātus satrauc – Rosļikovs pārmet informācijas sagrozīšanu, Čulkova uzsver, ka tas bijis tikai jautājums, savukārt Sruoģis domā, ka tas bijis humors.

Lūgti precizēt, ko nozīmē “Stabilitātei” programmas pašā pirmajā punktā paustā apņēmība “pārskatīt Latvijas atkarību ES ietvaros”, Čulkova paziņo, ka nesaredz nekādus plusus tam, ka Latvija ir ES, taču ar to argumenti apsīkst un argumentēšanā metas Rosļikovs, kritizējot atvērto elektroenerģijas tirgu, nozvejas kvotas un citus aspektus.

Čulkova uzsver, ka Latvijā nepieciešama “ekonomiskā demokrātija”, un Rosļikovs papildina, ka tas nozīmē arī iespējas pirkt gāzi pa tiešo no ražotāja, tajā skaitā no Krievijas.

Uz jautājumu, vai Latvijai jāpaliek NATO, Sruoģis saka - jādomā, cik tālu Latvija šajās aktivitātēs varot iesaistīties finansiāli un vai valstij nepieciešams “2,5% maksāt NATO”. “Mans viedoklis ir, ka jātērē tik naudas, cik ir nepieciešams Latvijas valstij uz šo brīdi,” saka Sruoģis. Cik būtu jātērē iekšlietām un aizsardzībai – to viņš rēķināšot, kad kļūs par ministru.

“Stabilitātei” programmā ir virkne ierosinājumu mazināt vai atcelt nodokļus un palielināt pabalstus. Uz jautājumu, kur ņemt finansējumu, Čulkova atsaucas uz premjerministra Krišjāņa Kariņa (JV) teikto, ka nauda ir; to vajagot tikai pareizi sadalīt.

"Jau oktobrī ar vienu parlamentāru lēmumumu varam piešķirt tiesības nepilsoņiem piedalīties pašvaldību vēlēšanās, jo viņi maksā nodokļus," uzskata Rosļikovs, kura tēvs Latvijā nodzīvojis vairāk kā 30 gadus un joprojām ir nepilsonis. Nākamais solis būtu piešķirt Latvijas pilsonību visiem nepilsoņiem. Pieņemt pilsonību nebūšot obligāti, plāno Rosļikovs.

Runājot par koalīcijas veidošanu, kandidāti no “Stabilitātei” vispirms norāda, ka Saeimas deputātu skaits jāsamazina līdz 50, bet potenciālos sadarbības partnerus tā arī nenosauc.

Raidījuma epizodes ir pieejamas arī Apple un Spotify podkāstos!

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit