""Skola2030" ir izdarījusi ļoti daudzas labas lietas, bet tās dažas kļūdas ir jānovērš", tā projekta "Reformu vaig?" diskusijā pauda vēsturnieks un pedagogs Valdis Klišāns. Viņš norādīja, ka vēstures standartā vidusskolai trūkst "telpas un laika dimensiju", tādēļ skolēniem ir grūtības "salikt pasauli pa plauktiņiem". Vēstures skolotājs un viens no "Skola 2030" izstrādātājiem Ansis Nudiens piekrita, ka "standarts nav piemineklis" un to var uzlabot, tomēr atgādināja – ja skolēniem liktu mācīties pārāk daudz faktu, tad neatliktu laika to daudzpusīgai izvērtēšanai.

Jau vēstīts, ka vienas no lielākajām kaislībām kompetenču pieejas "Skola2030" ieviešanā cēlušās ap vēstures mācīšanu – vidusskolā tā vairs netiek pasniegta kā atsevišķs priekšmets, bet kopā ar virkni citu zinātņu kā ekonomika, politika, filozofija un citas. Pēc vēstures skolotāju un vēsturnieku iebildumiem Izglītības un zinātnes ministrija apņēmusies no nākamā mācību gada vēsturi kā atsevišķu priekšmetu atgriezt visu vidusskolu programmās.

Klišāns raidījumā skaidroja, ka, vēsturnieku ieskatā kļūda bijusi – gatavojot vidējās izglītības standartus praktiski nemaz nav iezīmētas "telpas un laika dimensijas": "Mēs esam vienīgā Eiropas valsts, kurai normatīvajos dokumentos nav pateikts, par ko mēs runājam vēsturē." Viņš atsaucās uz Somijas piemēru, kur nacionālajā izglītības standartā vēsturē iekļauta gan kritiskā domāšanu un līdzdalība kā to paredz kompetenču pieeja, gan arī svarīgāko Somijas vēstures jautājumu plašs apskats. Proti jauniešiem mācot gan par "zviedru laikiem", gan neatkarības karu, gan "finlandizāciju" un citām somu nacionālajai identitātei būtiskām tēmām.

Klišāns atsaucās uz savu pieredzi, pasniedzot vēsturi Teikas vidusskolā – skolēni esot teikuši, ka dzīvojot informatīvi sadrumstalotā laikmetā tieši vēsture palīdz visu "salikt pa plauktiņiem". "Man šķiet, ka ar vēstures ielikšanu daudzu sociālo zinātņu jomā, mēs vēsturi pazaudējam," viņš atzina.

Nudiens savukārt pieļāva, ka "kļūdas noteikti ir atrodamas" un pauda, ka "standarts nav piemineklis, tas nav akmenī cirsts un jebkurā gadījumā ir ik pēc pieciem, septiņiem gadiem jāver vaļā un jāvērtē". Tomēr problēma, ko "Skola2030" centusies risināt vēstures pasniegšanā ir – kā sabalansēt to, cik daudz satura iekļaut programmā, lai tas nekļūtu tikai par faktu nodošanu, kad skolēniem neatliktu laiks mācīties arī dažādas prasmes.

"Ja līdz devītajai klasei esam nostabilizējuši sajūtu, ka vēsture ir naratīvs jeb stāsts, tad vidusskola ir laiks, kur mēs varam šos dažādos naratīvus salīdzināt un izvērtēt no mūsdienu skatupunkta. Vēsture ir par to, kas ir noticis pagātnē, bet mēs jau cenšamies to saprast šodien. Cik daudziem politiskiem jautājumiem saknes slēpjas vēsturē? Vidusskola ir šis laiks, kad skolēnam dot iespēju praktiski par to sarunāties, dekonstruēt, nevis turpināt dzīvot vienā vai divos naratīvos. Ja mēs ļoti daudz satura definējam, tad mums neatliek laika šai sarunai par to, kā mēs redzam vēsturi šodienā," skaidroja Nudiens.

Piedāvājam iepazīties ar raidījuma saturu:

Jaunākajā OECD skolēnu prasmju salīdzinājumā PISA Latvijai veicies salīdzinoši labi dabaszinātnēs, tomēr sadaļā "lasītprasme" mūsu skolēnu sekmes gājušas mazumā. Klišāns atzīmēja, ka tā gan ir vispārēja tendence Eiropā, bet Latvijā iezīmējas, ka lasītprasmes samazinājušās skolniecēm, kurām ierasti tās bija labākas nekā skolniekiem. Nudiens piebilda, ka PISA ir kā termometrs, kas palīdz saprast stāvokli izglītības sistēmā un arī "Skola2030" standarts izstrādāts ņemot vērā tolaik aktuālo ziņojumu.

Klišāns atzīmēja, ka ne tikai PISA ļauj salīdzināt dažādu valstu skolēnu prasmes. Tieši šobrīd Eiropas Padome publicējot jaunu pētījumu par vēstures mācīšanu virknē valstu. Kopīgais, kas redzams – visās valstīs vēsture ir būtisks mācību priekšmets arī vidusskolā. Dažādu valstu pieejas gan atšķiroties – Turcija piedāvājot dažnedažādus specializētos vidusskolas vēstures kursus – kultūras vēsture, islāma vēsture, tjurku tautu vēsture. Tikmēr Francija apvienojot to ar ģeogrāfiju, bet Austrija ar politiku.

Nudiens atzīmēja, ka jebkurš stāsts ir zināmā mērā subjektīvi veidots vai konstruēts. Arī vēsturi kā vienkārši "stāstu" nevar mācīt, jo ir dažādas perspektīvas, kas jāizprot. Viņš arī iebilda kritikai par vēstures pazušanu – Latvijā to māca jau kopš 4. klases līdz vidusskolai kā atsevišķu priekšmetu. Klišāns piekrita, ka vēstures mācīšana pamatskolā esot "Skola2030" veiksmes stāsts, tomēr atsaucās uz savu pieredzi pasniedzot topošajiem vēstures skolotājiem Latvijas Universitātē. Paši studenti esot norādījuši, ka viņiem vidusskolā vēstures priekšmeta pietrūcis. Turklāt esot ļoti vērojama atšķirība starp to studentu zināšanām, kuri vēsturi apguvuši atsevišķi, un kuri pēc jaunā modeļa.

Nudiens norādīja, ka pat kā vēsturnieks pēc izglītības un vēstures skolotājs pēc profesijas redzot gana daudz iespēju arī jaunajā "Skola2030" vidusskolas saturā iekļaut vēstures apguvi – viņa skolēni par vēstures trūkumu nesūdzoties. Ideja apvienot vēsturi ar ekonomiku, filozofiju, tiesībām, politiku radusies no tā, ka skolēnu un skolotāju iespējamā noslodze nav bezgalīga, bet salīdzinājumā ar citām valstīm Latvijā jaunatnes politiskās iesaistes līmenis ir ļoti zems. "Esmu vēstures entuziasts caur un caur, bet ne visās skolās politika iepriekš tika pasniegta," viņš atzīmēja.

Valsts izvēlējusies nākotnē vēsturi vidusskolā atkal mācīt atsevišķi. Tomēr Nudiens "Skola2030" programmu par kļūdu nesauca. Viņš saprotot gan kolēģus, kuri izvēlēsies mācīt šādi, gan kolēģus, kuriem labāk patikusi jaunā pieeja. Nudiens atgādināja tiem, kurus vēsture interesē padziļināti, ka ir vidusskolas, kurās pieejams padziļinātais vēstures apguves kurss. Klišāns savukārt norādīja, ka vēsture kā atsevišķs priekšmets nenozīmē atgriešanos pie vecā izglītības modeļa – arī tam bijušas savas problēmas. Tomēr, viņaprāt, "vēsture bez hronoloģijas ir kā cilvēks bez skeleta" – tā nav jāmāca "no Ādama un Ievas līdz beigām", tomēr būtiskākie jautājumi ir jādefinē arī laika ietvarā. Jaunā pieeja, ko piedāvā vēstures skolotāji, ir saglabāt kompetenču pieeju, bet nezaudēt arī laika rāmi.

"Reformu vaig?" projekta diskusijas varat klausīties arī "Apple" vai "Spotify" podkāstos.

Projekta "Kas notiek izglītībā" publikāciju sēriju "Reformu vaig?" finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild portāls "Delfi". #SIF_MAF2023

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit