Foto: DELFI
Tuvāko mēnešu laikā izšķiries, vai finanšu sektora "kapitālā remonta" zīmē aizvadītais gads ļāvis Latvijai izvairīties no iekļaušanas FATF pelēkajā sarakstā, vai arī uz mēģinājumiem "saremontēt" finanšu sistēmu attiecināma sadzīves gudrība, kas vēsta, ka remontu iesākt nav grūti, bet to pabeigt - teju neiespējami. Šajā rakstā "Delfi TV ar Jāni Domburu" atskatās uz pēdējo divpadsmit mēnešu laikā pateikto un padarīto, un vērtē, vai ar par finanšu nozares uzraudzību atbildīgo amatpersonu nomaiņu un pieaugošo par naudas atmazgāšanu ierosināto krimināllietu skaitu būs gana, lai izvairītos no tik biedējošā pelēkā saraksta.

Likumsakarīgi, ka jau otro gadu notiekošie centieni reformēt finanšu sektoru, 2019. gadā caurvija "Delfi TV ar Jāni Domburu" raidījumus, kuros pēdējo divpadsmit mēnešu laikā ir paviesojušās teju visas par nozari un naudas atmazgāšanas novēršanu atbildīgās amatpersonas – Finanšu izlūkošanas dienesta vadītāja Ilze Znotiņa, nu jau bijušais Finanšu kapitāla tirgus komisijas priekšsēdis Pēters Putniņš, oktobra nogalē FKTK vadītāja amatā apstiprinātā Santa Purgaile un jaunais Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks. Finanšu sektora "kapitālais remonts" tika skarts arī Jāņa Dombura intervijā ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu. Savukārt bijušajam "ABLV Bank" valdes priekšsēdētājam Ernestam Bernim nācās atbildēt uz asiem jautājumiem par iemesliem, kādēļ FinCen vērtējumā, viņa vadītā banka nodarbojusies ar sistemātisku naudas atmazgāšanu.

"Delfi TV ar Jāni Domburu" apkopo 2019. gada raidījumu zīmīgākās epizodes un analizē notikumu attīstību būtiskākajos tematos. Iepriekš jau varējāt skatīt epizodes, kas izpelnījušās vislielāko interesi sociālajos tīklos, iepazīties ar secinājumiem par to, kā sekmējusies korupcijas risku mazināšana "Rīgas Satiksmē" un atskatīties uz spilgtākajām aizvadītā gada intervijām ar kultūras, sporta, biznesa un izklaides jomas personībām.

Jauna slota slaucīs tīrāk?

2019. gada februārī Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), kurš stājoties amatā "Moneyval" rekomendāciju izpildi pasludināja par vienu no svarīgākajiem uzdevumiem, paziņoja – ir pienācis laiks finanšu sistēmas kapitālajam remontam. Tomēr no premjera izteikumiem jau tobrīd izrietēja, ka rīkojumiem ar konkrētiem uzdevumiem finanšu, tieslietu un iekšlietu ministram varētu sekot arī par banku uzraudzību atbildīgās FKTK vadības nomaiņa. Komisijas priekšsēdētājs Pēters Putniņš gan valdības vadītāja pārmetumiem nepiekrita un uzstāja, ka komisija jau vairākus gadus strādā pie netīrās naudas plūsmu ierobežošanas.

FKTK apkopotie dati liecina, ka pēc ASV Finanšu ministrijas FinCen paziņojuma par sankciju vēršanu pret "ABLV Bank", ārvalstu klientiem piederošu noguldījumu kopapjoms Latvijas bankās ir sarucis no 8.1 miljarda eiro 2018. gada februārī līdz 3.2 miljoniem eiro 2019. gada trešā ceturkšņa beigās. Tā dēvēto trešo valstu pilsoņiem un juridiskajām personām piederošu noguldījumu īpatsvars 2019. gada trešā ceturkšņa beigās bija sarucis līdz nepilniem 8%.

Neraugoties uz FKTK tā brīža vadības iebildumiem pret iecerētajām izmaiņām, vasarā Saeima grozīja komisijas darbību regulējošo likumu, tajā nosakot, ka turpmāk komisijas vadītāja kandidatūru jāiesaka Ministru kabinetam, kam kandidātu jāizraugās atklātā konkursā, turklāt tam visam jānotiek līdz 2019. gada 1. oktobrim. Savukārt FKTK padomes locekļi ir jāapstiprina Saeimā, un viņu kandidatūras iesaka FKTK priekšsēdētājs. Vienlaikus likumā tika paredzēts, ka iepriekšējam FKTK vadītājam Pēteram Putniņam un viņa vietniecei Guntai Razānei pienāksies kompensācijas 80% apmērā no gada algas, ja viņi neliks šķēršļus FKTK vadības nomaiņai un līdz 1. augustam labprātīgi atkāpsies no amatiem. Ar to pietika, lai nedēļu pēc likuma grozījumu izsludināšanas abi iesniegtu atlūgumus.

Ar Valsts kancelejas rīkotajā konkursā izraudzītās kandidātes – bankas "Citadele" valdes locekles Santas Purgailes apstiprināšanu amatā gan radās sarežģījumi. Viņas atbilstību FKTK vadītāja amatam apšaubīja koalīcijā ietilpstošā "Attīstībai/Par!", tādēļ likumā noteiktajā termiņā valdība jauno kandidātu Saeimai vēl nebija iesniegusi. Tas sadusmoja valdības vadītāju Krišjāni Kariņu, kurš paziņoja, ka vilcināšanās draud ar nonākšanu pelēkajā sarakstā.

7. novembrī Saeima amatā apstiprināja vienu no diviem pārējiem FKTK padomes locekļiem, proti, Kristīni Černaju-Mežmali. Viņa kopš 2018. gada vadīja FKTK Uzraudzības departamenta Monetāro finanšu iestāžu darbības daļu, bet pēc Putniņa un Razānes aiziešanas vairākus mēnešus pildīja FKTK priekšsēdētāja pieteikumus. Otra padomes locekļa vēl arvien nav un pat gada nogalē vēl nebija zināms nedz konkrēts kandidāts, nedz tas, kad viņš varētu tikt virzīts apstiprināšanai Saeimā. Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks DELFI norādīja, ka šo procesu virza FKTK priekšsēdētāja Santa Purgaile, savukārt viņa pati – ka termiņš otra FKTK padomes locekļa apstiprināšanai vēl nav zināms. Šāda vilcināšanās gan diez ko neatbilst vasarā pieņemtajos FKTK likuma pārejas noteikumos noteiktajam, ka jaunajam priekšsēdētājam pēc kandidatūras saskaņošanas ar finanšu ministru un Latvijas Bankas padomi bez kavēšanās jāvirza apstiprināšanai Saeimā jaunie FKTK padomes locekļi.

'ABLV Bank' pašlikvidācijas process arvien šaubu apvīts


Jau vairāk nekā gadu norit "ABLV Bank" akcionāru pieprasītais un FKTK apstiprinātais bankas pašlikvidācijas process. Kopējais bankas kreditoru skaits ir 3768, tajā skaitā 3281 ārvalstu klients. Viņu pieteikto prasījumu kopsumma sasniedz 2 miljardus eiro. Bankas likvidatori uzskata, ka patlaban teju visi uzskatāmi par augsta riska klientiem.

To, cik ilgu laiku aizņems visu šo klientu pārbaudes, tas ir, vēsturisko datu, transakciju, dažādu līgumu un citu dokumentu izpēte, Finanšu izlūkošanas dienests (FID) šobrīd atturas prognozēt. Saskaņā ar dienesta vadītājas Ilzes Znotiņas teikto, "ABLV Bank" kontos esošās naudas izcelsmes vētīšanai ir izveidota darba grupa, kurā iesaistīti analītiķi no 25 dažādām valstīm. Jaunā FKTK priekšsēdētāja Santa Purgaile neilgi pirms apstiprināšanas pieļāva iespēju, ka pēc stāšanās amatā "ABLV Bank" pašlikvidācijas procesu varētu arī pārskatīt.

Saistībā ar iespējamu naudas atmazgāšanu "ABLV Bank" šobrīd ierosināti vairāki kriminālprocesi, ko izmeklē Valsts policijas Ekonomisko noziegumu pārvalde. Tāpat FID sniegtā informācija ļauj secināt, ka pārbaužu procesā tikai dažu mēnešu laikā strauji audzis tieši "ABLV Bank" iesaldēto, iespējams, nelegāli iegūto līdzekļu apjoms. Ja vēl aizvadītā gada augustā tika vēstīts, ka iesaldētās naudas kopējais apjoms sasniedz aptuveni 108 miljonus eiro, tad gada nogalē, atbildot uz DELFI jautājumiem, FID norādīja, ka 2019. gada pirmajos desmit mēnešos kopumā iesaldēti jau 182,26 miljoni eiro "ABLV Bank" klientiem piederošas naudas. Tādējādi "ABLV Bank" klientiem piederošās iesaldētās naudas īpatsvars sasniedz aptuveni divas trešdaļas no FID kopumā iesaldētajiem 275,82 miljoniem eiro. Tas gan ir krietni mazāk par miljardu, par ko, atsaucoties uz neoficiālu informāciju, vēl septembrī vēstīja žurnāls "Ir".

Cik ir aizdomīgo banku un ko ar tām darīt?

Patlaban Latvijā darbojas trīspadsmit bankas. 2019. gada augustā Eiropas Centrālā banka paziņoja, ka tās tiešā uzraudzībā esošā "PNB Bank" nav ievērojusi regulējošās prasības un turklāt ir nonākusi finanšu grūtībās, tādēļ ar 15. augustu tiek apturēta tās darbība. FID atteicās sniegt konkrētu atbildi uz "Delfi" jautājumiem par to, vai un cik lielā apmērā dienests 2019. gada laikā ir iesaldējis "PNB Bankas" klientiem piederošus finanšu līdzekļus. Tikmēr Ukrainas medijos izskanējis, ka aizdomās par naudas atmazgāšanu FID iesaldējis desmit Ukrainas IT uzņēmumiem piederošus kontus "PNB Bank". Aizdomu dēļ šie uzņēmumi nevarot saņemt pat garantētos noguldījumus 100 000 eiro apmērā.

FID sniegtā informācija liecina, ka 2019. gada pirmajos vienpadsmit mēnešos bankas dienestam ziņojušas par teju 5000 aizdomīgu darījumu, bet, salīdzinājumā ar 2018. gadu, šādu ziņojumu skaits ir samazinājies par gandrīz 27%. Tikmēr ziņojumu par neparastiem darījumiem kļuvis vēl vairāk – laika posmā no janvāra līdz novembra beigām bankas FID iesniegušas 25 615 ziņojumus par neparastiem darījumiem.

FKTK sodus par dažādiem trūkumiem, kas saistīti ar naudas atmazgāšanas novēršanu pērn izpelnījušās četras bankas. 2019. gada vasarā "Rigensis" bankai piemērots 1,03 miljonus eiro liels naudas sods, kā arī noteikti vairāki tiesiskie pienākumi, bet septembrī par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu regulējošo normatīvo aktu pārkāpumiem FKTK nolēma sodīt "PrivatBank". Bankai piemērota soda nauda 1.02 miljonu eiro apmērā. Decembra sākumā gandrīz 1,6 miljonus eiro lielu soda naudu izpelnījās "Baltic International Bank". Savukārt 20. decembrī FKTK paziņoja, ka noslēgusi administratīvo izlīgumu ar "SEB Banka", kam saistībā ar 2017. gadā notikušā klātienes pārbaudē un šogad notikušā mērķa pārbaudē atklāto piemērots kopumā gandrīz 1,8 miljonus eiro liela soda nauda.

Jaunā FKTK vadītāja Santa Purgaile gan īsi pirms apstiprināšanas amatā intervijā "Delfi TV ar Jāni Domburu" pauda pārliecību, ka, neraugoties uz miljonos mērāmiem sodiem, vairākas Latvijā strādājošas bankas arvien ir iesaistītas naudas atmazgāšanā.

Lietas pret terorisma finansētājiem - joprojām nulle

Moneyval eksperti Latvijai aizrādīja par to, ka mūsu valsts nav pienācīgi izvērtējusi ar terorisma finansēšanu saistītos riskus. Tas ir, fakts, ka Latvijā nav liela pamata baidīties no teroristu uzbrukumiem, nenozīmē, ka citu valstu teroristi negribētu mūsu bankas izmantot savas naudas atmazgāšanai. "Latvijā vēl nav nevienas kriminālvajāšanas vai notiesājoša sprieduma tieši saistībā ar terorisma finansēšanu, taču ir bijušas dažas ar terorismu saistītas izmeklēšanas. Šis trūkums šķietami atbilst Latvijas terorisma draudu līmenim, ja arī ne terorisma finansēšanas risku līmenim, jo nav veikts novērtējums par tās kā finanšu centra lomu," brīdināja eksperti.

Intervijā "Delfi TV ar Jāni Domburu" FID vadītāja Ilze Znotiņa atzina, ka, no sapņa par Latviju kā finanšu centru atteikties nevajag, bet ekspertu ieteikumam rūpīgāk izvērtēt terorisma finansēšanas draudu līmeni, jāseko. Tas arī tika izdarīts – dienests šovasar publiskoja "Nacionālo terorisma finansēšanas un proliferācijas finansēšanas riska novērtējumu", kurā secināja, ka terorisma finansēšanas draudu līmenis mūsu valstī svārstās starp vidēji zemu un vidēju atkarībā no nozares.

Vai ar to ir gana grūti spriest, jo pat, ja draudu līmenis ir novērtēts, līdz reālām izmeklēšanām tas nav novedis. Par šo jomu atbildīgais Valsts drošības dienests "Delfi" norādīja, ka pēdējos četros gados nav sākta neviena izmeklēšana par terorisma finansēšanu. Neviena šāda lieta nav nonākusi arī tiesā.

Sankciju apiešanā lietu vairāk, sodu vēl maz

2018. gada februārī FinCen deva starta šāvienu Latvijas banku sektora nedienām, paziņojot, ka grasās "ABLV bankai" noteikt sankcijas par naudas atmazgāšanas shēmām, kas, piemēram, palīdzējušas Ziemeļkorejai izstrādāt kodolieročus. Neoficiāli izskanēja, ka viens no iemesliem, kas amerikāņus pamudinājis tā rīkoties bijis fakts, ka 2017. gadā FKTK par šo sankciju pārkāpumu sodīja virkni Latvijas banku, bet "ABLV bankas" vainu pierādīt nespēja, tādēļ noslēdza ar banku vienošanos, kuras detaļas gan netika publiskotas.

"ABLV bankas akcionārs Ernests Bernis intervijā "Delfi TV ar Jāni Domburu" 2019. gada pavasarī turpināja apgalvot ka viņa banka ir nomelnota un viņam līdz pat šim brīdim neesot skaidrs, kā tieši bankas klienti varējuši būt iesaistīti Ziemeļkorejai noteikto sankciju apiešanā. FKTK tābrīža vadītājs Pēters Putniņš savukārt uzsvēra – nevis "ABLV banka" pierādījusi savu nevainību, bet gan FKTK nav izdevies pierādīt tās vainu. Paša Putniņa loma šajā lietā gan vērtēta pretrunīgi, neoficiāli izskanot ziņām, ka pašā FKTK bijušas asas viedokļu atšķirības, vai tiešām "ABLV bankas" vaina nav pierādāma.

Uz šo gadījumu atsaucās arī Moneyval eksperti, norādot, ka Latvijas bankas var tikt izmantotas sankciju apiešanai, tādēļ mums jāmaina likums un jāpiešķir lielāki līdzekļi šādu pārkāpumu novēršanai. Likums šovasar arī tika mainīts, īpaši uzsverot tajā arī cīņu ar kodolieroču izplatību.

Jāpiebilst arī, ka atšķirībā no terorisma finansēšanas, par starptautisko sankciju apiešanu Valsts drošības dienests pēdējos četros gados ierosinājis veselus desmit kriminālprocesus. Tomēr tikai viens no tiem nonācis līdz tiesai, un tajā vēl nav izskatīts pat pirmajā instancē.

Krimināllietas pret naudas atmazgātājiem vairāk...


Būtiskākie pārmetumi no starptautiskajiem finanšu ekspertiem izskan tieši par to, ka mūsu finanšu iestādes iesaistoties starptautiskās naudas atmazgāšanas shēmās. Piemēram, "ABLV bank" slēgšanas pamatojumā FinCen atsaucās uz šajā bankā it kā notikušu sistemātisku naudas atmazgāšanu, bet tābrīža FKTK vadītājs Pēters Putniņš intervijā "Delfi TV ar Jāni Domburu" atzina, ka pilna pārbaude bankā nav notikusi jau vairākus gadus.

Vienlaikus starptautiskie eksperti pārmeta, ka naudas atmazgāšanas izmeklēšana Latvijā klibo, atklātu noziegumu skaits nav samērīgs ar Latvijas kā finanšu centra statusu. Šajā jomā gan, spriežot pēc statistikas, pēdējos gados bijuši uzlabojumi. Strauji audzis kriminālvajāšanai nodoto lietu skaits – no 16 lietām pret 40 cilvēkiem 2017. gadā līdz 53 lietām pret 97 cilvēkiem tikai šī gada pirmajos deviņos mēnešos. Līdzīgi strauji audzis arī tiesai nodoto lietu skaits – no 10 lietām 2017. gadā līdz 47 lietām šī gada deviņos mēnešos. Šādu statistiku DELFI sniedza prokuratūrā. Vēl lielāks ir šogad ierosināto kriminālprocesu skaits – Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijā 59, bet Valsts policijā 107.

Tiesa gan, iestādes nav aprēķinājušas, vai līdz ar lietu skaita pieaugumu, augusi arī aizturēto atmazgāto līdzekļu kopsumma. Turklāt starptautisko Moneyval ekspertu pārmetums Latvijai bija ne tikai par lietu skaitu, bet arī par to izcelsmi. Proti, naudas atmazgāšana ir predikatīvs noziegums jeb tāds noziegums, kas gandrīz vienmēr ir daļa no lielāka un nopietnāka nozieguma. Piemēram, kāds tirgo narkotikas Krievijā, bet tādējādi iegūto naudu atmazgā caur Latviju. Teorētiski izmeklētājiem Latvijā jāspēj noteikt, ka šī nauda ir nelegāla arī tad, ja pats noziegums, kura rezultātā tā iegūta, noticis citviet pasaulē. Praksē, kā pirms dažiem gadiem savā atzinumā rakstīja Moneyval eksperti, bija citādāk: "Latvija ir uzrādījusi [..] vienu spriedumu atsevišķi tikai par naudas atmazgāšanu bez predikatīvā nodarījuma, kas bija iespējams tikai tādēļ, ka apsūdzētā persona pilnībā atzinās. Citādi, prokurori joprojām paļaujas uz predikatīva nodarījuma pastāvēšanu, lai izpildītu priekšnoteikumus pierādījumiem, ka apsūdzētajai personai ir bijušas zināšanas par legalizētā īpašuma nelikumīgo izcelsmi."

Saskaņā ar FID vadītājas Ilzes Znotiņas teikto "Delfi TV ar Jāni Domburu", arī šajā ziņā ir bijuši būtiski uzlabojumi. Jau 2018. gadā Latvijā ierosinātas desmit šādas "autonomās" krimināllietas, kurās izmeklēta naudas atmazgāšana, nemēģinot saprast, kur nauda nozagta. Arī prokuratūras sniegtā informācija ļauj secināt, ka šis starptautisko ekspertu pārmetums ir atbildēts. Tas ir, ja 2017. gadā tikai divām personām celtas apsūdzības par "autonomo" naudas atmazgašanu, tad šogad deviņos mēnešos – jau 40.

Kā veiksies ar šādu lietu pierādīšanu gan nav skaidrs, jo tiesās šāda statistika, nodalot lietas pēc atmazgāšanas tipa nav pieejama. Bažīties par šādu procesu iznākumiem līdz šim ļāva fakts, ka Latvijā nepastāvēja tā dēvētā legālā prezumpcija par naudas izcelsmi. Šāda prezumpcija nozīmētu, ka naudas īpašniekam pašam jāspēj pierādīt, ka tā iegūta godīgi, nevis, ka izmeklētājam jāpierāda pretējais. Premjera birojs gada sākumā rosināja šādu prezumpciju Kriminālprocesa likumā ierakstīt, bet cīņa par to parlamentā ieilga līdz pat rudenim. Beigu beigās redakcija, kas ierakstīta likumā bija daudz maigāka par sākotnēji piedāvāto, un kā (ja vispār) tā atvieglos cīņu pret naudas atmazgāšanu, redzēsim tikai nākotnē – likuma grozījumiem jāstājas spēkā īsi pirms gadu mijas.

...bet sodi joprojām maigi.

Moneyval eksperti aizrādīja, ka soda sankcijas Latvijā notiesātiem naudas atmazgātājiem bieži vien gluži vienkārši ir pārāk maigas. Cietumā viņi nonāk pārāk reti: "Sankcijas fiziskām personām nešķiet ne atturošas, ne samērīgas biežās piespriestā soda samazināšanas dēļ, ņemot vērā procesa ilgumu vai tiesiskās iespējas apturēt brīvības atņemšanas sodu līdz pieciem gadiem."

Intervijā "Delfi TV ar Jāni Domburu" FID vadītāja Znotiņa atzina, ka maigie sodi tik tiešām nav adekvāti. Tomēr, viņasprāt, pie vainas, visticamāk, nav kāds konkrēts korumpēts tiesnesis, bet gan fakts, ka šādu lietu izmeklēšana var aizņemt pat 10 un 15 gadus, tādēļ tiesnešiem nākas piemērot maigākus sodus, lai Latvijai pēc tam nebūtu jātaisnojas Eiropas Cilvēktiesību tiesā.

Un šajā jomā situācija šķietami nav mainījusies. Ja iepriekš Moneyval eksperti bija saskaitījuši, ka no 55 Latvijā par naudas atmazgāšanu notiesātajām personām 18% jeb 10 bija notiesāti ar reālu sodu, tad pērngad, saskaņā ar Tiesu informācijas sistēmas statistiku, no 20 notiesātajiem reālu sodu dabūjuši 20% jeb četri cilvēki.

Viens veids kā panākt bargākus sodus naudas atmazgātājiem ir ātrāka šādu tiesas procesu izmeklēšana. Otrs veids ir padarīt bargāku pašu likumu. Tiesa gan, maksimālais sods par naudas atmazgāšanu jau tagad ir 12 gadi aiz restēm, un šī limita celšana neko nedotu, jo faktiskie sodi naudas atmazgātājiem reti kad pārsniedz piecus gadus. Un sodi, kas īsāki par pieciem gadiem bieži vien ir nosacīti – tas ir, vainīgajam aiz restēm jāsēž tikai teorētiski.

Tādēļ vasarā Iekšlietu ministrija jau mēģināja mainīt likumu, nosakot, ka smagus noziegumus pastrādājušie aiz restēm nonāks arī tad, ja tur būs jāpavada mazāk par pieciem gadiem. Kaut priekšlikums vasarā tika rosināts kā steidzams, Saeimas deputāti izlēma, ka steigai nav pamata. Kopš tā laika grozījums apstiprināts tikai pirmajā lasījumā, un nākamā datums vēl nav zināms.

Riski arvien ir augsti

Vēl pirms valdības apstiprināšanas tās veidošanā iesaistītie politiķi uzsvēra, ka Moneyval rekomendāciju izpilde un izvairīšanās no Latvijas nonākšanas tā dēvētajā pelēkajā sarakstā ir viens no svarīgākajiem šīs valdības uzdevumiem. Finanšu sektora sakārtošana starp prioritātēm minēta arī Krišjāņa Kariņa valdības deklarācijas ievadā.

Sava pilnvaru termiņa laikā valdība ir panākusi FKTK vadības nomaiņu, gluži nesen amatā stājies arī jaunais Latvijas Bankas prezidents.

Uzņēmumu reģistrs pievērsies patiesā labuma guvēju noskaidrošanai, kas Moneyval vērtējumā bija minēts kā viena no Latvijas visvājākajām vietām, un, saskaņā reģistra vadības pausto, jau noskaidrojis patiesos labuma guvējus 83% juridisko personu. Pagaidām gan lielākoties vētītas SIA un šī procesa rezultātā likvidētas 413 SIA, kas klasificētas kā augsta riska, jo to patiesos labuma guvējus nav izdevies noskaidrot. Savukārt Valsts policija sākusi 68 kriminālprocesus par nepatiesu ziņu sniegšanu par patiesajiem labuma guvējiem. Tagad Uzņēmumu reģistrs gatavojas pētīt, kas ir patiesie īpašnieki Latvijā reģistrētās akciju sabiedrībās, bet pēc tam – pievērsties nevalstiskajām organizācijām.

Otra joma, kuru Moneyval atzinis par problemātisku Latvijā, ir masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršana. Viens ar, iespējams, militāriem mērķiem izmantojamu preču eksportu saistīts kriminālprocess pērn nonāca prokuratūrā, bet tur arī palika – vainīgais atzinās un vienojās ar prokurori par sodu sešu minimālo mēnešalgu apjomā. Taisnības labad gan jāpiebilst, ka šim gadījumam nebija nekādas saistības ar Ziemeļkoreju vai Latvijā strādājošo banku nolaidību – kā noskaidroja "Delfi" šajā gadījumā runa bijusi par kādu Krievijas pilsoni, kurš ar Latvijas firmas starpniecību 2014. gadā nopircis ASV ražotas diodes un pārdevis tās kādam fizikas institūtam Krievijā. Tas notika jau pēc Krimas okupācijas, tādēļ šādas diodes, kas uzskatāmas par divējāda lietojuma preci (tādu, kas var tikt izmantota gan civiliem, gan militāriem mērķiem), uz Krieviju eksportēt drīkst tikai saņemot Valsts drošības dienesta atļauju. Tāda nebija saņemta un sākās izmeklēšana. Neoficiāli zināms, ka darījuma summa nav pārsniegusi 20 000 ASV dolāru.

Vērtējumi par līdzšinējo centienu efektivitāti ir visnotaļ atšķirīgi. Tā, piemēram, Starptautiskais Valūtas fonds norādījis, ka efekts, ko radījis skaļi pieteiktais aizliegums apkalpot tā dēvētās čaulas kompānijas var izrādīties īslaicīgs. "Bankas var pārveidot savas kārtības, lai vēl vairāk sašaurinātu aizliegtā uzņēmuma definīciju," brīdinājuši SVF eksperti. Latvijas puse gan šim vērtējumam nepiekrīt. Taču pastāv liela iespēja, ka šis SVF novērtējums var tikt ņemts vērā vērtējot Latvijas progresu finanšu sektora "kapitālajā remontā". Mārtiņš Kazāks, kurš nupat stājies Latvijas Bankas prezidenta amatā, intervijā "Delfi TV ar Jāni Domburu" vēl pirms mēneša atzina, ka riski nonākt pelēkajā sarakstā arvien ir augsti.

Tuvākā FATF (Financial Action Task Force) plenārsēde notiks no 16. līdz 21. februārim Parīzē. Tur tiks pieņemts galīgais lēmums par Latvijas iekļaušanu vai neiekļaušanu tā dēvētajā pelēkajā sarakstā. Neoficiāli tiek spriests, ka izredzes no tā izvairīties arvien ir puse uz pusi, un pat pieļauts, ka izšķirošu lomu šeit var nospēlēt FATF dalībvalsts Krievijas nostāja. Pērnruden FATF tikšanās Parīzē beidzās ar Islandes iekļaušanu pelēkajā sarakstā.

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!