Administratīvā sodīšana, uzliekot bērniem naudas sodus, ir neefektīva, jo tā nav audzinoša sistēma, tāpēc Labklājības ministrija plāno kopā ar Tieslietu ministriju piedāvāt grozījumus tiesību aktos, lai atteiktos šādas prakses, raidījumā “Kāpēc” pastāstīja LM valsts sekretāra vietniece Diāna Jakaite. Taču, kamēr likuma grozījumi nonāks līdz parlamentam, nepieciešams arī izglītot institūcijas un sabiedrību par to, kāpēc “problēmbērni” par tādiem kļūst un kā viņiem palīdzēt.
Kā raidījumā norādīja Valsts kontroles (VK) padomes locekle Maija Āboliņa – VK nav vienīgā institūcija, kas uzskata, ka administratīvā sodīšana ir neefektīva sistēma bērniem, jo tā ir sodīšanas, nevis audzināšanas sistēma. Viņa uzsvēra, ka bērniem nav savu naudas līdzekļu, it īpaši tiem, kuriem nākas dzīvot bērnu namā, taču pašvaldību Administratīvās komisijas to neņem vērā. Kā piemēru viņa minēja vienu no Ventspils Administratīvās komisijas lēmumiem – piemērojot naudas sodu bērnunama bērniem, tā ņēmusi vērā, ka saskaņā ar likumu bērnunama bērniem no 7 gadu vecuma tiek izmaksāta kabatas nauda 16,35 eiro mēnesī. “Tātad viņam ir sava nauda un šo sodu piemēro arī tad, ja bērns pats Administratīvajā komisijā saka, ka viņam nav naudas un vecāku,” pastāstīja Āboliņa. Turklāt būtiski, ka bērniem piemēro ne tikai naudas sodus, bet nereti liek apmaksāt arī alkohola un narkotisko vielu ekspertīzes izdevumus, kas var sasniegt vairākus simtus eiro.
Par ko bērniem uzliek naudas sodus? Biežākie pārkāpumi ir smēķēšana, alkohols, sociālās uzvedības korekcijas progammās pie soda var tikt par konfekšu papīrīša nepacelšanu sporta zālē vai sniega pikas iemešanu skolotājai, stāsta Āboliņa. Kā kliedzošu viņa minēja piemēru ar bērnu, kurš speciālās izglītības iestādē apgūst speciālās izglītības programmu bērniem ar garīga rakstura problēmām: viņam policija četras reizes uzlikusi sodu par to, ka viņš izglītības iestādē staigā pa jumtu un skrūvē ārā drošinātājus. Neskatoties uz to, ka bērnam nemaz nevajadzētu būt iespējai piekļūt sadales skapim un jumtam, pati iestāde, reaģējot uz šādu bērna rīcību, izsaukusi policiju.
Āboliņa arī atzīmē - administratīvo sodu piemērošanas īpatsvarā naudas sodiem ir tendence pieaugt. Kaut arī administratīvo sodu skaits kopumā samazinās, brīdinājuma vietā bērniem biežāk tiek uzlikti naudas sodi.
“Resiliences centra” nometņu vadītājs Kārlis Mednieks papildina papildina: “Pie mums programmā ir jaunieši, kas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai šādas sodāmības jau ir salasījuši, un īsi pirms 18 gadu iestāšanās no jauniešiem var dzirdēt skaisto tekstu: “Man viss pofig, es tāpat braukšu prom no valsts.” Uz jautājumu, kāpēc, atbilde ir pavisam vienkārša – “Man tūlīt būs 18, man būs tiesu izpildītājs, slēgts konts, nauda nost. Kāda jēga man te vispār kaut ko mēģināt darīt, mācīties?””
Jakaite raidījumā sacīja, ka LM jau iepriekš solījusi - un apņēmusies to arī paveikt - kopā ar TM pārskatīt administratīvo sodu sistēmu attiecībā uz bērniem. “Par noteiktām darbībām ir jābūt konsekvencēm, bet tas nedrīkst būt sods tādā izpratnē, kā tas tiek piemērots patlaban,” sacīja LM pārstāve, tomēr konkrētu termiņu, kad grozījumi varētu nonākt parlamentā, viņa nenosauca.
Vienlaikus Jakaite norāda, ka turpināsies arī darbs ar pašvaldībām, lai mainītu domāšanu par sodu piemērošanu un mainītu pret bērnu, kuram radušās problēmas. “Ja viņš smēķē, vai jūs zināt kāpēc viņš smēķē? Brīdī, kad viņam uzliks sodu, vai viņš pārstās smēķēt?”
Ieinteresētība risināt problēmu mums pietrūkst daudzāsvidēs, saka Jakaite. "Problēmbērns" ir trāpīgs vārds tāpēc, ka raksturo valdošo attieksmi pret bērnu - viņu uztver kā problēmu. "Tā nedrīkst būt. Tas ir bērns, kuram ir problēmas," viņa uzsver.
Pilnu raidījuma ierakstu skatieties šeit.
Visas raidījuma "Kāpēc" epizodes klausāmas arī Apple un Spotify podkāstos!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
