JV, AS un NA politiķi piekrīt, ka valsts varētu pārņemt LNG termināļa būvniecību

Ministru prezidenta parlamentārā sekretāre Evika Siliņa (JV) paskaidroja: "Mums bija vienošanās - ja to būvē privātais investors, tad nekādas īpašas papildu garantijas mēs drīzāk nevaram sniegt. Es nesaukšu uzņēmumu, kurš to no valsts puses ir spējīgs izdarīt. Ir iespējas, bet sākumā mums jāpabeidz viens process saistībā ar gāzi, un, ja tas pabeigsies, mums ir svarīgi sadalīt šos riskus".

Valsts iesaisti diskusijas gaitā atbalstīja arī NA politiķis Jānis Dombrava, kurš gan piebilda ka, iespējams, nepārstāv visas partijas pozīciju. "Bet es vienmēr esmu uzskatījis, ka visiem stratēģiskiem objektiem jābūt valstij piederošiem, nevis privātiem," piebilda Saeimas deputāts.

No "Apvienotā saraksta" ievēlētais Edvards Smiltēns papildināja, ka no valsts puses termināla būvniecība būtu jāuzņemas valsts uzņēmumam "Conexus Baltic Grid". Uz jautājumu, kādā veidā valsts varētu atļauties termināļa būvniecības finansēšanu, Siliņa atbildēja, ka starp "Conexus Baltic Grid" akcionāriem ir arī privātais investors. Tas ir Japānas kompānijas "Marubeni" fonds "MM Infrastructure Investments Europe Limited". Taču Siliņa neatbildēja uz jautājumu, vai finansējums būtu meklējams pie šī uzņēmuma.

Visu raidījumu var noskatīties šeit.

Ceturtdien Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) paziņoja, ka neizslēdz iespēju, ka Saulkrastu sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināli varētu būvēt valsts uzņēmums. "Es esmu atvērts un jau runājis ar potenciālajiem partneriem par šādu iespēju," intervijā TV24 norādīja premjers.

Likumprojektu par Skultes sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināli, kas paredz minēto objektu nodot ekspluatācijā līdz 2024. gada 15. septembrim, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja 29. septembrī. Valdība jau iepriekš vienojās, ka nacionālo LNG termināli attīstīs AS "Skulte LNG Terminal".