'Pāršķelt klusumu' – Dzudzilo performance Cēsīs piemin holokausta upurus

"Ja par komunisma upuriem runā, tad jārunā arī par nacisma upuriem un viņu piemiņa ir jāmēģina atjaunot," tā raidījumā "KultūrKlubs" mākslinieku Kristas un Reiņa Dzudzilo performances "Klusums krīt" būtību raksturoja tās kuratore Elīna Kalniņa. Performances skaņdarba komponists Krists Auznieks savukārt uzsvēra, ka tās formāts – 200 skatītāju atrašanās šķietamā klusumā mežā, kur tika nogalināti 200 Cēsu ebreji – izvēlēts, lai ļautu viņiem vislabāk sajust, ko tas nozīmē.

Cēsu mākslas festivāla satelītpasākumā performancē "Klusums krīt" apmēram 200 skatītāju dosies uz vietu mežā, kurā nacistiskās okupācijas laikā 1941. gada augustā tika nogalināti apmēram 200 Cēsu ebreji. Šo cilvēku mirstīgās atliekas joprojām ir turpat, tās nav ekshumētas un nav ierīkota kapsēta, skaidroja producente un kuratore Elīna Kalniņa. Šajā vietā klausītāji iepriekš izdalītās austiņās klausīsies kora "Kamēr..." iedziedātu komponista Krista Auznieka skaņdarba pirmastkaņojumus, tādējādi pieminot nacisma upurus.

Kalniņa raidījumā skaidroja, ka tēmai par Cēsu ebrejiem "klusums bija uzaudzis kārtu kārtām virsū". "Ja komunistu upurus, deportācijas mēs Cēsīs pieminam katru gadu atceres pasākumos, tad šo ebreju iznīcināšanas akciju Cēsīs, neviens līdz šim nav pieminējis, nekādi piemiņas pasākumi nav rīkoti un tā vieta mežā, kur tas ir noticis, ir nesakopta, visu aizmirsta. Šķita tikai loģiski – ja par komunisma upuriem runā, tad jārunā arī par nacisma upuriem un viņu piemiņa ir jāmēģina atjaunot. Tas gan nenotiek vienkārši – vajag jau būt kādam, kas jūt to nepieciešamību šo piemiņu nest un kopt. Tas ir tāpat kā dārzu kopt, mēs zinām kā izskatās kapi, kur ir dzīvi cilvēki, kuriem rūp šīs kapavietas kopšana, un kādi izskatās Rīgas Lielie kapi, kas kļuvuši par parku, jo vairs nav to paaudžu, kam rūp kopt šos pieminekļus," stāstīja Kalniņa.

Viņa gan atzina, ka ar performanci klusums tiks tikai "pāršķelts", un tālākā piemiņas kopšana vēl tikai varētu rasties. Labā ziņa gan ir, ka Izraēlas vēstniecība sadarbībā ar Latvijas mākslas akadēmiju ir sarīkojusi veiksmīgu metu konkursu pieminekļa izveidei šajā mežā. Pieminekļa atveids ir izvēlēts, bet priekšā vēl tā izveide un uzstādīšana.

Auznieks savukārt skaidroja, ka šāds formāts izvēlēts, lai publikā esošie cilvēki sajustu, ko nozīmē 200 cilvēku kopums, ka nav papildināts ar kora vai citu cilvēku klātbūtni. "Pārējie cilvēki ir neredzami, bet dzirdami, viņu balsis ir klātesošas, bet ne viņi paši ķermeniskā veidolā. Šī spēle ar klātbūtnēm, ko nozīmē būt klātesošam. Kad 200 cilvēki sēž mežā un nesarunājas ar austiņām no malas skatoties mēs pieredzam klusumu, bet tas, kas notiek viņu galvās šinī brīdī, ir darba pirmatskaņojums," skaidroja komponists.

Piedāvājam iepazīties ar raidījuma saturu:

"Klusums krīt" mērķis ir atgādināt par nacistiskās okupācijas laika upuriem, šajā gadījumā domājot ne tik daudz par sekām, kā cēloņiem, kas rada ļaunumu cilvēkos, skaidroja Auznieks. 00:55.

Tev jau ir aktīvs abonements!

Šis ir maksas raksts.

Lai turpinātu to lasīt, lūdzu, lejupielādē jaunāko DELFI aplikāciju vai turpini lasīt rakstu, izmantojot pārlūkprogrammu.

Lasīt rakstu.
Lai turpinātu lasīt rakstu, iegādājies abonementu.
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.